JAUNUMI

2024. gada 3. dec.

Valsts budžets un “nevienlīdzības mazināšana”: vai valdība rīkojas taisnīgi pret ģimenēm ar bērniem?

Filosofs Aristotelis, viens no rietumu civilizācijas intelektuāli garīgo pamatu licējiem, darbā Valstslietas[1] saviem laikabiedriem skaidroja, ka valstī organizēta cilvēku kopiena sākas ar ģimeni. Ģimene ir valsts izveidošanās un pastāvēšanas pamatā – tā varētu izteikt gadsimtu gaitā nemainīgo pamatpatiesību, ko izcilais Atēnu filosofs rakstījis arī latviešiem 21. gadsimtā. Tomēr tā, šķiet, ir mūsdienu rietumu civilizācijā, tai piederīgo valstu rīcībpolitikā un arī Latvijas valdības aizmirsta vai ignorēta. 

Tas kā Valsts budžeta projekta un nodokļu izmaiņu veidotāji ir attiekušies pret ģimenes ar bērniem pārstāvošo organizāciju darbinieku uzstājību palielināt tieši mērķētu atbalstu ģimenēm ar bērniem, man lika aizdomāties par otru rietumu civilizāciju veidojušo garīgo pamatu. Jaunās Derības Lūkas evaņģēlijā (Lk 18:1-8) Jēzus Kristus saviem mācekļiem stāsta līdzību par tiesnesi un atraitni. Tiesnesis ilgi negrib izlemt lietu atraitnes labā, neraugoties uz to, ka atraitne neatlaidīgi viņu lūdz lietu iztiesāt. Ģimeņu organizācijas jau vairākus gadus ir skaidrojušas valdībai, kāpēc jāpalielina bērna kopšanas pabalsts, jāindeksē ģimenes valsts pabalsts, jāpalielina iedzīvotāja ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu (AAP). Diemžēl valdība vēl arvien nav izlēmusi par labu ģimenēm un bērniem, par labu tam, lai ģimenes būtu tālāk no nabadzības riska robežas un gatavākas dāvāt dzīvību vēl kādam zēnam vai meitenei.

Foto: Ieva Ābele, Saeima, 17.10.2024.
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdības deklarācijā[2] ir ierakstīts solījums “mazināsim ienākumu nevienlīdzību” (036.36.1.) un apņemšanās risināt “valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem [..]” (010.10.1.). Taču Valsts budžetā 2025. gadam iecerētie iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) un tā atvieglojumu pārkārtojumi ir pretrunā šiem solījumiem. 

Valdība aiz slēgtām durvīm nolēma, ka iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamo minimumu (NM) 2025. gadā jāpalielina par 10 eiro – no 500 uz 510 eiro. Tikmēr IIN atvieglojumu par apgādībā esošu personu (AAP) 2025. gadā E. Siliņas valdības piedāvātajā valsts budžeta projektā nav plānots palielināt ne par centu. Šāds lēmums palielinās ienākumu nevienlīdzību starp mājsaimniecībām bez bērniem un ģimenēm ar bērniem. Tātad tas darbosies tieši pretēji E. Siliņas valdības deklarācijā solītajam. Turklāt, kā vēlāk atklājās, tad nodokļu izmaiņu lēmēji ģimeņu organizācijas vispār neaicināja uz sarunu par plānoto izmaiņu ietekmi.

Atgādināšu, ka AAP Latvijas IIN atvieglojumu sistēmā ir tas atvieglojums, kas ir domāts, lai strādājošas personas, kuru apgādībā ir bērni, no savas aprēķinātās algas (bruto) saņemtu vairāk eiro pēc nodokļu nomaksas (neto). Nezinu, vai AAP autori bija ekonomikas doktori, bet viņi sprieda saskaņā ar ikvienam cilvēkam saprotamu loģiku: pastāv ienākumu nevienlīdzība starp mājsaimniecību, kur algotu darbu strādājošai personai vai personām nav apgādībā esošu bērnu un ģimeni, kurā algotu darbu strādājošas personas no savas darba algas uztur apgādībā esošus bērnus. Pirmajā gadījumā personas savu nopelnīto algu dala ar viens, bet otrajā personas savu nopelnīto algu dala ar tik, cik viņu ģimenē ir bērnu. Tā ģimenē ar trīs bērniem mamma un tētis savu nopelnīto ienākumu dala ar pieci. Tikmēr divas personas bez bērniem, kuras saņem līdzīgu ienākumu, to dala tikai ar divi. Viens no veidiem, kā šo ienākumu nevienlīdzību valdība var mazināt, ir noteikt lielāku IIN atvieglojumu par apgādībā esošu personu. (Otrs veids ir tiešie pabalsti, par kuriem būs runa mazliet vēlāk.)

Valsts budžeta projekta 2025. gadam izskatīšanas gaitā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā[3] es aizstāvēju priekšlikumus[4], kuros piedāvāju ceļu, kā 2025. gadā un turpmākajos gados palielināt AAP – tātad mazināt ienākumu nevienlīdzību starp mājsaimniecību bez bērniem un ģimeni ar bērniem. Neapliekamo minimumu (NM) 2025. gadā būtu jāsaglabā 500 eiro apmērā, nevis jāpalielina par 10 eiro. Jāņem vērā, ka daudzām nodarbinātajām personām nākamajā gadā NM jau būs palielināts tādēļ, ka tiek atcelts diferencētais neapliekamais minimums. Valdības plānotais 10 eiro pielikums pie NM valsts budžetā sastāda apmēram 13,6 milj. eiro. No šiem līdzekļiem ir jāpalielina atvieglojums par apgādībā esošu personu (AAP) par 30 eiro – no 250 uz 280 eiro. Pēc manām aplēsēm ietekme uz valsts budžetu faktiski būtu neitrāla, ņemot vērā AAP palielināšanas atgriezenisko efektu, jo ģimenes papildu saņemtos eiro tērētu precēs un pakalpojumos. Nākamajos gados AAP būtu pakāpeniski jāpalielina, līdz tā apmērs sasniegtu 80% no IIN neapliekamā minimuma (NM).

Priekšlikumu par AAP celšanu, kuru es iesniedzu, ilustrē grafiks. Vidējā līkne attēlo, kāds būtu summārais IIN atvieglojumu – NM un AAP kopā – dotais finansiālais ieguvums mājsaimniecībā ar vienu nodarbinātu personu, kura uztur divas apgādībā esošas personas. Augšējā līkne savukārt parāda NM līmeni, kas ir tas IIN atvieglojumu apmērs, ko saņem viena persona bez apgādājamajiem.

 

Otrajā grafikā ir ilustrēts valdības un FM vadības aizstāvētais NM straujas celšanas un AAP necelšanas scenārijs.

 

Salīdzinot abus grafikus, ir redzams, ka valdības un FM vadības piedāvātais scenārijs palielinās ienākumu nevienlīdzību starp mājsaimniecībām bez bērniem un ģimenēm ar bērniem. Savukārt AAP celšanas scenārijs ienākumu nevienlīdzību būtiski samazinās.

Saeimas deputātiem ir jāpieņem politisks lēmums, vai virzīt tādas iedzīvotāja ienākuma nodokļa aprēķina izmaiņas, kas palīdzēs ģimenēm ar bērniem, vai tādas, kas palielinās nevienlīdzību starp mājsaimniecībām bez bērniem un ģimenēm ar bērniem. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā E. Siliņas vadītās koalīcijas deputāti šo AAP celšanas priekšlikumu noraidīja. Komisijas sēdē netika atbalstīti arī tādi Nacionālās apvienības deputātu iesniegti priekšlikumi kā palielināt bērna kopšanas pabalstu (BKP) no 171 uz 528 eiro[5], indeksēt ģimenes valsts pabalstu (ĢVP) un vecāku pabalstu izmaksāt izmaksa pilnā apmērā[6], piešķirt papildu finansējumu, lai uzlabotu mātei un bērnam, un grūtniecēm domātos veselības aprūpes pakalpojumus[7].

Bērna kopšanas pabalsta palielināšanu kā prioritāru pasākumu vasarā virzīja arī Labklājības ministrija (LM)[8]. Finanšu ministrija (FM) tam nepiešķīra finansējumu, kaut arī BKP nav palielināts jau 10 gadus. Finansējumu arī neatrada, lai palielinātu Ģimenes valsts pabalstu (ĢVP), kura pirktspēju ir ietekmējusi augstā inflācija iepriekšējos gados. Nacionālās apvienības priekšlikuma par vecāku pabalsta izmaksu 100% apmērā nodarbinātiem vecākiem, kuri neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, ietekmē valdība ar lielām pūlēm gan noteica, ka 2025. gadā šo pabalstu izmaksās 75% apmērā.

Vienlaikus LM Valsts budžeta dokumentos norādīja, kāds būs finansiālais ietaupījums budžetā ģimenēm ar bērniem domāto pabalstu izmaksās sakarā ar to, ka 2024. gadā ir piedzimuši mazāk bērnu, nekā prognozēts, un dzimušo skaita samazinājumu prognozē arī turpmākajos gados. Finanšu līdzekļi, kas tādā veidā ir pāri palikuši, būtu jāatstāj LM kontos un jāizlieto, lai palielinātu ģimenēm un bērniem domātos pabalstus nākamajā gadā.

Uz šī fona jo neatbilstošāka un nesaprātīgāka šķiet valdības un FM vadības nevēlēšanās palielināt IIN atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Ja valdībai neizdodas atrast finansējumu ģimenes un bērnu labklājībai domāto mērķēto pabalstu palielināšanai, tad vismaz nodokļu pārkārtošanu var veidot tā, lai tā būtu taisnīga pret ģimenēm ar bērniem. Taču attiecībā uz 2025. gada valsts budžeta projektu valdība tā nav rīkojusies un nav turējusi savā deklarācijā solīto par nevienlīdzības mazināšanu un atbalsta ģimenēm ar bērniem paplašināšanu. 

Nodokļu jomā notiek komunikācija starp valsts valdību un valsts pilsoņiem. Valsts pauž savu vēstījumu pilsoņiem, kad tā nosaka nodokļu likmes. Kāds ir valdības vēstījums, neplānojot palielināt atvieglojumu par apgādībā esošu personu? Diemžēl šis budžets vēsta greizu “nevienlīdzības mazināšanu”, kas ir netaisna pret ģimenēm ar bērniem. Tāds vēstījums ir nesaprātīgs laikā, kad Latvijā jaundzimušo skaits turpina samazināties. Valdības vēstījumam bija jābūt skaidram, ka nodokļu izmaiņas būs tādas, kas prioritāri palīdzēs ģimenēm ar bērniem, jo ģimene ir Latvijas un latviešu tautas pastāvēšanas pamats.

 

Jurģis Klotiņš

Saeimas deputāts

“Nacionālā apvienība”

Rīgā, 2024. gada 3. decembrī


[1] Latviešu valodā šo Aristoteļa darbu dēvē arī par Politika. Vairāk sk. Telos.lv - https://telos.lv/valstslietu-pamati/

[3] Komisijas sēdes audio ieraksts pieejams: https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/88268A7124660979C2258BD500299FEF?OpenDocument 

[4]https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/8176285D07A25773C2258BDC0046DAF5?OpenDocument

[8] Sk. “Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtie pieprasījumi prioritārajiem pasākumiem” https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/68fda4ad-9e00-419a-abf5-39280ce59de7

2024. gada 6. jūn.

ECR Ģimenes un dzīvības politikas grupas nostājas manifests





Šodien Eiropā mēs redzam saskaņotu un agresīvu mēģinājumu pārmainīt vērtības un principus, kas ir veidojuši mūsu sabiedrības, tiesiskuma un pat paša Eiropas projekta pamatus. Mēs redzam, kā tiek pielietots ideoloģisks vārdu krājums, kas manipulē ar prātu. Tas ietekmē Eiropas politiku un tiesību aktus. Tas tiek uzspiests dalībvalstīm un arī to pilsoņiem, pārkāpjot nacionālo suverenitāti, graujot ticību, tostarp jebkādu transcendences sajūtu, un mazinot kultūras bagātību.

 

Ideoloģijas, kā, piemēram, dzimtes ideoloģija (gender ideology), noliedz bioloģisko un sociālo realitāti un grauj pilsoņu identitātes. To kļūdainie priekšstati par brīvību un cieņu nostāda vīriešus pret sievietēm, reducējot viņu attiecības vien uz rūgtu cīņu par varu. Tas jo īpaši ietekmē sievietes, ģimenes un pašu dzīvību.

 

Kā ECR biedri mēs zinām, kā šīs ideoloģijas ir pilnībā iefiltrējušās Eiropas iestādēs. Tās ietekmē politikas veidošanu visos līmeņos caur savu sagrozīto pamattiesību izpratni, kas izpaužas attieksmē pret tādām pamattiesībām kā tiesības uz dzīvību un tiesības rīkoties saskaņā ar personisko pārliecību (conscientious objection).

 

Uz šī fona mēs vēlamies aizstāvēt sievietes pret jebkāda veida manipulāciju. Mēs vēlamies, lai sievietes varētu brīvi meklēt savu centienu piepildījumu atbilstoši savām vēlmēm un savai būtībai. Tas ietver mātes lomas respektēšanu. Tikai tas piešķir sievietēm patiesu cieņu. Tajā pašā laikā mēs vēlamies atgriezt vīriešu lomas vērtību, tostarp viņu tēva lomas vērtību.

 

Atgriežoties pie mūžsenām vērtībām, atzīstot bioloģisko un sociālo realitāti un atgūstot sievietes un vīrieša patieso vērtību, mēs vēlamies stiprināt ģimenes institūciju, kas ir sabiedrības stūrakmens. Un mēs vēlamies aizstāvēt dzīvību no tās ieņemšanas līdz tās dabiskajam beigām.

Avots: ECR grupas materiāls politikas grupai par ģimeni un dzīvību (https://ecrgroup.eu/campaign/family_and_life#)

 

Tulkojuši Elva Poriete un Jurģis Klotiņš. Tukojums nav oficiāls tulkojums. To pārpublicēt drīkst tikai, ja saņemta tulkotāju atļauja!

ECR vietvaru politiķu ieteikumi ES attīstībai pirms 2024. gada Eiropas parlamenta vēlēšanām

EIROPAS KONSERVATĪVO UN REFORMISTU

VIETĒJO UN REĢIONU LĪDERU IETEIKUMI

2024. GADA EIROPAS PARLAMENTA VĒLĒŠANĀM



Mazāk birokrātiska ES

Mazināsim ES lomu! 

Mūsu pilsoņi zaudē uzticību demokrātiskām institūcijām pārmērīgās birokrātijas, pārmērīgās kontroles, mazākas brīvības un neseno korupcijas skandālu dēļ. Ir jāpārtrauc visi centralizēto ES likumdevēju mēģinājumi atņemt pilnvaras dalībvalstīm. Aicinājums pāriet no vienprātības uz kvalificētu balsu vairākumu, tāpat kā jebkādi aicinājumi grozīt līgumus, izmantojot konvenciju, ir nepieņemami. Tas grautu pašu institucionālo līdzsvaru, uz kura tika dibinātas ES institūcijas, un vēl vairāk mazinātu reģionu ietekmi ES lēmumu pieņemšanas sistēmā.

Subsidiartāte un nacionālā suverenitāte

Ļausim dalībvalstīm sadarboties sev svarīgos jautājumos!

Subsidiaritātes princips būtu jāievēro tādās jomās kā izglītība, veselība un sociālie jautājumi. Izglītībai jāpaliek dalībvalstu kompetencē, atspoguļojot galvenās sociālā un kultūras mantojuma vērtības un paliekot brīvai no politiskās un ideoloģiskās ietekmes. Šajā kontekstā ir jāatzīst arī ģimeņu noteicošā loma izglītībā un sociālo vērtību tālākā nodošanā. Veselības aprūpe arī ir valstu kompetencē, un ES veselības politikai vajadzētu papildināt, nevis apgrūtināt valstu risinājumus. Tā kā katrai dalībvalstij ir unikāli sociālie izaicinājumi dažādos vēsturiskos, kultūras un sabiedrības kontekstos, nav neviena universāla risinājuma. Ir jāņem vērā atšķirības dalībvalstu dažādajās pieejās izglītības, veselības un sociālajiem jautājumiem.


Technoloģiskā neitralitāte 

Ļausim dalībvalstīm noteikt savu enerģijas avotu sadalījumu, lai izvairītos no enerģētiskās nabadzības riska, aizsargātu darbavietas un lai ES saglabātu konkurētspēju un enerģētisko neatkarību!

Karš Ukrainā parādīja un apliecināja, cik vāja ir ES enerģētikas politikas ziņā. Tas atklāja daudzus trūkumus, uz kuriem mēs jau ilgu laiku bijām pievērsuši uzmanību. Dalībvalstīm ir tiesības noteikt savu enerģijas avotu sadalījumu. Enerģētikas politika attiecas ne tikai uz vidi un klimatu — tā ietekmē arī mūsu rūpniecību, mūsu mazos ģimenes uzņēmumus un mūsu iedzīvotājus. Tehnoloģiskajai neitralitātei ir jābūt pamatprincipam. Piemēram, aizliegums reģistrēt tradicionālos benzīna un dīzeļdegvielas transportlīdzekļus visā ES no 2035. gada ir sods mūsu automobiļu rūpniecībai un mūsu Eiropas autovadītājiem, kuri vēlas braukt brīvi. Turklāt kodolenerģija beidzot ir jāatzīst par galveno tehnoloģiju Eiropas zaļajai transformācijai, enerģētikas suverenitātei un stratēģiskajai autonomijai.


Cīņa ar nelegālo migrāciju

Ļausim dalībvalstīm izmantot savas tiesības kontrolēt migrācijas plūsmas un savas ārējās robežas!

ES pašreizējā migrācijas sistēma ir pilnīgi nepareiza. Dalībvalstīm ir nepieciešams lielāks atbalsts, lai aizsargātu ES ārējās robežas. Būtu jāpalielina nepieņemto patvēruma meklētāju atgriešanas rādītājs uz viņu izcelsmes valsti un jāpastiprina Frontex loma. Mēs esam nepārtraukti aicinājuši turpināt darbu ar trešajām valstīm, lai panāktu sadarbības līgumu noslēgšanu, kas novērstu to, ka migranti veic dzīvībai bīstamo ceļojumu pāri Vidusjūrai uz ES. Mums ir jānovērš iespējamā teroristu iefiltrēšanās, un tāpēc mēs aicinām ES institūcijas atbalstīt dalībvalstis to darbā, lai nodrošinātu, ka migranti vairs nevar nelegāli iekļūt ES.


Lauku apgabali un lauksaimnieki 

Panāksim, lai mūsu lauksaimniekiem būtu visi vajadzīgie resursi, un viņi arī turpmāk varētu mūsu iedzīvotājus apgādāt ar pārtiku!

Lauksaimniecībai ir ļoti būtiska loma, lai veicinātu ekonomikas attīstību, nodrošinātību ar pārtiku un padarītu lauku apvidus noturīgākus. Konkurētspējas un produktivitātes palielināšana lauksaimniecības un pārtikas nozarē, vienlaikus veicinot paaudžu nomaiņu, ir obligāta šīs svarīgās funkcijas veikšanai. To ir jāatbalsta ar privātām investīciijām fiziskajā kapitālā, cilvēkkapitālā un zināšanu kapitālā. Šī nozare vēlas dot ieguldījumu spēcīgākas Eiropas veidošanā, taču tā var sasniegt rezultātus tikai tad, ja tā saglabā konkurētspēju un ja lauksaimnieki un viņu kooperatīvi var ieviest inovācijas, izmantot jaunas uzņēmējdarbības iespējas un gūt labumu no tehnoloģiskajiem sasniegumiem. Lauksaimniekiem, lauksaimniecības kooperatīviem un lauku uzņēmējiem būtu jānodrošina plašs instrumentu klāsts, lai viņi godīgi konkurētu ar citām ekonomikas nozarēm un nebūtu pakļauti negodīgai konkurencei no trešajām valstīm.


Ģimenei draudzīga politika

Ar ģimenei draudzīgu politiku nodrošināsim mūsu demogrāfisko nepārtrauktību visā Eiropā!

Investīcijas ir labāk jāvirza uz ilgtermiņa nodarbinātības iespējām reģionos. Bez bērniem Eiropai nav nākotnes. Šajā nolūkā mums jāstrādā, lai novērstu šķēršļus, kas Eiropas pilsoņus attur no bērnu radīšanas. Ģimenei draudzīga politika, tostarp mājokļa atbalsts vecākiem vai finansiālas drošības nodrošināšana, izmantojot aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem, subsīdijas vai nodokļu atvieglojumi - tas viss var palīdzēt, lai mudinātu pārus radīt bērnus un nodrošinātu demogrāfisko nepārtrauktību visā Eiropā. Attiecīgi ģimenei draudzīgas politikas atzīšana, aizstāvēšana un atbalsts ir ļoti svarīgi, tostarp ES līmenī. Mēs uzsveram nepieciešamību izstrādāt projektus, lai veicinātu laukus jau pametušo jauniešu atgriešanos lauku apvidos, atbalstot jauniešu nodarbinātību, digitālo savienojamību un uzņēmējdarbību, mācoties no labākās dalībvalstu prakses.


Latviski tulkojusi Elva Poriete no ECR izdevuma "Recommendations from Conservative Local and Regional Leaders for the 2024 European Elections"

N.B.! Šis nav oficiāls tulkojums. Pārpublicēšanai ir jāsaņem atļauja no tulkotāja.





2023. gada 14. sept.

Par mācību līdzekļu saturu dzimumaudzināšanā un VISC atbildību

 





Rīgā

Datums skatāms laika zīmogā

Nr. 142.5.6/103-5-14/23

Valsts izglītības satura centram

Informācijai:

Izglītības un zinātnes ministrei

Izglītības kvalitātes valsts dienestam

 

Par mācību līdzekļu saturu dzimumaudzināšanā un VISC atbildību

Rakstu Jums šo vēstuli sakarā ar mācību materiālu "Seksuālā izglītība – jautājumi un atbildes. Metodiskais līdzeklis ar videomateriāliem" (Materiāls), kas bija publiski pieejams vietnē “mape.gov.lv[1]”. Esmu saņēmis skolēnu vecāku un pedagogu satraukuma un neizpratnes pilnus jautājumus par šī Materiāla saturu.

Vispirms pateicos par Jūsu darbu ikdienā, kura mērķis ir sekmēt saturā patiesa un formā kvalitatīva izglītības satura piedāvājumu Latvijas skolām.

Tieši par satura patiesumu es vēlos runāt šajā kontekstā. Ir dažādi viedokļi sabiedrībā, ir liela sociālā konstruktīvisma teorijas ietekme Latvijas akadēmiskajā vidē, taču Jums un ikvienam, kam uzticēta atbildība par izglītības saturu, ir jāvadās pēc principa: “Mēs atbildam par to, ka skolēniem tiks sniegtas patiesas zināšanas.” Diemžēl publicētais Materiāls nesniedz patiesas zināšanas. Tas indoktrinē skolēnu domāšanu, balstoties sociālā dzimuma un dzimuma identitātes ideoloģijas pseidozinātniskajos un ētiski apšaubājamos pieņēmumos.

Zinātne nav visspēcīga un nevar izskaidrot visus cilvēka esamības noslēpumus. Taču bioloģijas zinātne līdz šim ir spējusi noskaidrot, kā attīstās vīrieša dzimums un sievietes dzimums. Izglītības materiāliem dzimumaudzināšanas jomā cilvēka personas bioloģiskā realitāte ir jāņem par izejas punktu. Dr. biol. Jēkabs Raipulis referātā[2] atgādina zināmās cilvēka personas bioloģiskās attīstības pamatpatiesības.

“Individuālās attīstības etapi, kuros ietilpst arī dzimuma pazīmju veidošanās, ir stingri iekodēti ģenētiskajā materiālā un nosaka visu to attīstības secību. Agrīnajā embrioģenēzē līdz 9. nedēļai izveidojas orgānu aizmetņi, tajā skaitā arī dzimumorgānu. XX dzimumhromosomu klātbūtne nosaka olnīcu veidošanos, XY – sēklinieku. Šie dzimumdziedzeri sāk izdalīt hormonus. Olnīcu izdalītie sievišķie hormoni nosaka attiecīgo sievišķo dzimumorgānu – olvadu, dzemdes un maksts veidošanos, sēklinieku izdalītie vīrišķie hormoni dzimumorgānu - sēklinieku maisiņa, sēklvadu un dzimumlocekļa veidošanos un arī smadzenēs centru (kodolu) nobriešanu, kas nosaka sievišķās vai vīrišķās identitātes veidošanās smadzeņu bāzi jau agrīnā embrioģenēzē, kā arī attiecīgo sekundāro dzimuma pazīmju attīstību un dzimumgatavības sasniegšanu pubertātes vecumā, t.i., pēcteču radīšanas spēju sākot ar pubertātes vecumu.”

Personas identificēšanos ar savu dzimumu – vīrieša ar vīrieša dzimumu un sievietes ar sievietes dzimumu – jo īpaši pubertātes vecumā ietekmē kompleksi sociāli faktori un kultūras tradīcijas. Ko būtu jādara izglītības saturam? Jāpalīdz zēniem pieņemt savu vīrieša dzimumu un meitenēm pieņemt sievietes dzimumu? Vai arī jāizturas “neitrāli”? Vai varbūt jāpiedāvā tādi materiāli, kas, visdrīzāk, nevis palīdzēs meitenei identificēties ar savu sievišķo dzimumu un zēnam ar vīrišķo dzimumu, bet sēs šaubas un domas, ka “varbūt neesmu piedzimusi (-is)” pareizajā ķermenī? Kāda atbilde izrietētu no cilvēka veselā saprāta? Domāju, ka tāda, kurai pamats ir rodams nupat pieminētajā bioloģiskajā realitātē. Ja cilvēka persona mātes klēpī ir bioloģiski attīstījusies par meiteni, tad pubertātes vecumā saprātīgākais un arī labākais, ko viņai var sniegt dzimumaudzināšanas (vai dzimumizglītības) jomā, ir palīdzēt identificēties ar savu topošās sievietes ķermeni un sievišķīgo dzimumu. Pretējā gadījumā tas var gana lielu skaitu jauniešu novest ne tikai pie psiholoģiskiem sarežģījumiem savas identitātes apzināšanās ceļā, bet arī pie pubertātes bloķēšanas un citām fiziskām (t.sk. ķirurģiskām) procedūrām ar smagām vai pat neatgriezeniskām sekām veselībai mūža garumā.[3]

Vai jābaidās, ka kādi prāti sāks pārmest, ka, atsakoties no šāda Materiāla satura, izglītības saturā mācīs “dzimumu stereotipus”? Kur realitātē šie “dzimumu stereotipi” vispār ir sastopami? Katrs cilvēks, katra personība ir vienreizēja un neatkārtojama. Arī tajos aspektos, ko apzīmē ar vārdiem “vīrišķība” un “sievišķība”. Katrs vīrietis veido savu vīrišķību, bet vienlaikus viņa personībā vienmēr var palikt klātesoša kāda daļa no sievišķā. Katra sieviete veido savu sievišķību, bet viņas personībā var būt klātesošs kaut kas no vīrišķā. Dzimuma identitātes teorija, kas šķietami atraisās no “dzimumu stereotipiem”, patiesībā tajos balstās un tos pastiprina. Tā pastāv uz stingriem un nemainīgiem priekšstatiem par to, kas ir “vīrišķīgs” un “sievišķīgs”, savā būtībā sakot – ja persona uzvedas stereotipiski sievišķīgā veidā, šis cilvēks ir sieviete, ja stereotipiski vīrīšķīgā – vīrietis, un liek personai izvēlēties, kurā kategorijā sevi ievietot, ja nepieciešams, izmainot savu ķermeni kā nenozīmīgu matēriju, kas neko nepasaka par cilvēka identitāti. Svarīgi skolas vecumā būtu palīdzēt jaunajai personībai justies droši par savu ķermeni, iemīlēt savu ķermeni un priecāties par pārmaiņām, kas ķermenī notiek pubertātes vecumā.

Par terminiem. Kāpēc izglītības saturā ir izvēlēts tieši lietot jēdzienu “seksuālā un reproduktīvā veselība”? Ja paskatāmies uz sevi un uz otru, ir taču redzams, ka cilvēka persona ir vienots veselums – ķermeniski, psiholoģiski, garīgi. Kāpēc izdalīt ārā no šī personības kopveseluma seksualitāti un reproduktīvo veselību un tā izglītības saturā fragmentēt cilvēka personas pašuztveri? Dzimumaudzināšana, manuprāt, būtu cilvēka personības vienotas un vispusīgas attīstības interesēm atbilstošāks termins. Pamatā tādēļ, ka tas ļautu integrāli (kopveselumā) aplūkot ķermeniskos un bioloģiskos, psiholoģiskos un seksualitātes, garīgos un dzīves jēgas piepildījuma aspektus.

Aicinu Jūs arī rīcībā īstenot to līdzatbildību, kas Izglītības un zinātnes ministrijai (un līdz ar to tās padotības iestādēm) ir noteikta Ministru kabineta rīkojumā Nr. 967, Rīgā 2022. gada 21. decembrī (prot. Nr. 66 56. §) “Par Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam” (Pamatnostādnes). Pamatnostādnēs (4. MĒRĶIS: TAUTAS ATAUDZE LATVIJĀ; 4.1. Rīcības virziens: Ģimenes vērtību spēcināšana sabiedrībā) ir secināts, ka ir “būtiski veicināt ģimenes kā vērtības uztveri sabiedrībā, akcentēt tās pozitīvo devumu gan indivīda, gan sabiedrības kopējā attīstībā un izaugsmē. [..] Nepieciešams uzsākt jau agrīnu izglītojošo darbu skolās, izglītojot bērnus un veidojot izpratni par savstarpējām attiecībām un ģimeni, ietverot arī krietni plašāku vecāku un bērnu savstarpējo pienākumu un atbildības jautājumu loku.” Pamatnostādnēs ir noteikts uzdevums “Veidot ģimenēm ar bērniem atbalstošu un draudzīgu attieksmi sabiedrībā”. Par uzdevuma īstenošanu līdzatbildīgie: “Līdzatbildīgie Visas ministrijas, pašvaldības, NVO, SIF”. Pieņemu, ka Pamatnostādnēs jēdziens “savstarpējās attiecības” ir izvēlēts kā iekļaujošs jēdziens un ietver arī laulību kā ģimenes savstarpējo attiecību pamatu. Diemžēl Materiālā tādi jēdzieni kā “ģimene”, “laulība” un “mīlestība” vispār nav pieminēti. Vai no Pamatnostādņu īstenošanas viedokļa nebūtu atbilstošāk, ja izglītības saturā ar zēniem un meitenēm par pubertātes vecumā noritošajām pārmaiņām viņu ķermeņos un personībās tiktu runāts pret zēniem attiecoties kā pret nākamajiem tēviem un pret meitenēm - kā nākamajām mātēm? Saistībā ar to par reproduktīvo veselību varētu mācīt ģimenes veselības kontekstā. Tad arī būtu iespējams sniegt pamatzināšanas par bērnu aprūpi. (Kurā gan citā izglītības posmā tādas zināšanas jauniešiem varētu sniegt?) Ja izglītības saturā līdztekus dzimumaudzināšanai būtu ģimenes izglītība, tad ar laiku Latvijā arī varētu uzlaboties zīdaiņu veselība un samazināties skarbā bērnu traumatisma statistika.

Lūdzu Jūs skaidrot Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai to, kāda ir VISC procedūra, kā Jūs izlemjat, kurus autorus aicināt izstrādāt mācību līdzekļus? Kādi ir autoru pedagoģiskās pieredzes un izglītības kritēriji? Kāda ir Materiāla autoru pieredze pedagoģiskajā darbā skolā, un vai tā ir vismaz 5 vai 10 gadi?

Šos jautājumus man ir pienākums papildināt arī ar jautājumiem, kurus saņēmu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai adresētā vēstulē:

  1. Uz kāda lēmuma vai rīkojuma pamata tika pasūtīta/veikta šī metodiskā materiāla izstrāde?
  2. Kad un kādā veidā tika izlemts par punktiem, ko šis metodiskais materiāls saturēs? Kuras atbildīgās personas lēma par materiāla “Seksuālā izglītība – jautājumi un atbildes” saturu?
  3. Materiālā norādīts, ka to “var izmantot atbilstoši skolēnu interesēm neatkarīgi no vecumposma”, un mape.gov.lv tas atzīmēts kā piemērots 4.-12. klases skolēniem. Pēc kādiem principiem vadoties, tika atzīts, ka saturs par seksuālo izglītību, īpaši dzimtēm, “trešo dzimumu”, seksuālām orientācijām, piekrišanu seksam, ir atbilstošs pamatskolas skolēniem?
  4. Materiālā iekļautie satura punkti nav minēti metodiskajā līdzeklī “Veselības izglītība starppriekšmetu mācību saturā pamatizglītībā”[4] sadaļā “Seksuālā un reproduktīvā veselība”. Kāpēc šis materiāls ir ticis izstrādāts, ja tas nav paredzēts veselības izglītības saturā pamatizglītībā?
  5. Pēc kādiem kritērijiem tika izvēlēti tie materiāla izstrādātāji, kas nav VISC štata darbinieki? Vai šim mērķim tika rīkots konkurss?
  6. Kurš pieņēma un akceptēja metodisko materiālu kā pasūtījumam/uzdevumam atbilstošu?

Uzskatu arī, ka man kā Saeimas deputātam – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas loceklim - ir arī tiesības zināt, cik liels finansējums euro tika izlietots no VISC budžeta vai “Skola2030” budžeta vai jebkādiem citiem publiskajiem finanšu līdzekļiem šī Materiāla izstrādei, kā arī cik euro tā autori saņēma kā atlīdzību par savu darbu Materiāla izstrādē.

Lūdzu Jūs arī ņemt vērā to, ka dzimumaudzināšana vai dzimumizglītība vispārējā izglītības saturā ir joma, kurā izglītības iestādēm ir jāizturas ar lielu empātiju un taktu pret vērtībās pamatotiem uzskatiem skolēnu ģimenēs (vai tie būtu filosofiski vai reliģiski pamatoti). Lūdzu Jūs izstrādāt atbalsta materiālu pedagogiem, kas pedagogiem skolas izglītības darba praksē dotu skaidrus norādījumus, kā rīkoties tā, lai tiktu respektētas tās dabiskās tiesības, par kurām ir runa ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26. panta 3. punktā: "3. Vecākiem ir pirmtiesības izvēlēties, kāda veida izglītību iegūs viņu bērni." Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz tēmām, kas saistītas ar cilvēka personas seksualitāti un dzimumaudzināšanu.

 

 

14. Saeimas deputāts                            (paraksts*)     Jurģis Klotiņš

Frakcijas “Nacionālā apvienība”

priekšsēdētāja vietnieks

 

* Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

     

     

 

 


[3] Lūdzu, vairāk par kaitējumu, ko jauniešiem nodara sociālā dzimuma ideoloģijas ietekme lasiet Amerikas Pediatru koledžas (American College of Pediatricians) publikācijās “Transgender Interventions Harm Children. No Evidence that Transgender Interventions are Safe for Children” https://acpeds.org/transgender-interventions-harm-children; https://acpeds.org/assets/imported/9.14.17-Gender-Ideology-Harms-Children_updated-MC.pdf; https://acpeds.org/position-statements/gender-dysphoria-in-children . Iepazīstieties, lūdzu, arī ar publickāciju “The Ideology of Gender Harms Children” https://www.cathmed.org/resources/the-ideology-of-gender-harms-children/ un pievērsiet vērību, ka Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Francijā un Dānijā nesen ir pieņemti lēmumi apturēt pubertāti bloķējošo medikamentu lietošanu bērniem ar dzimuma disforiju. Pētnieki šajās valstīs norādīja, ka terapijas protokols ir balstīts ideoloģiskos apsvērumos, nevis klīniskos pierādījumos. Latviski nesen par to ir rakstījis pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs facebook un NRA.lv: https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/428605-nils-sakss-konstantinovs-neviens-berns-nevar-piedzimt-nepareiza-kermeni-ta-ir-drizak-kvazireligiska-nevis-zinatniska-ideja.htm ; https://www.facebook.com/100009624652214/videos/322491653774025/

 

 

2023. gada 9. marts

Mazās piezīmes par lielo Valsts budžetu 2023

 “Mazās piezīmes” – tā, atcerēdamies Kārļa Skalbes autobiogrāfisko darbu, nolēmu nosaukt savas domas par mūsu valsts 2023. gada budžetu. Mazās piezīmes par tiem darba virzieniem, kas ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas paspārnē. 

Sociālā drošība un labklājība

Es piekrītu kritikai, ka sociālās drošības un labklājības joma 2023. gada valsts konsolidētajā budžetā nav pietiekami finansēta. Tomēr šogad tiek palielināts gan garantētā minimālā ienākuma līmenis (no 109 uz 125 eiro), gan citu pamata sociālo pabalstu apmērs, un to aprēķina metodika tiek piesaistīta vidējo ienākumu mediānai (šogad 2020. gada līmenim). Pieaugs arī minimālās vecuma pensijas un invaliditātes pensijas aprēķina bāze. 2024. gadā sociālo pabalstu indeksāciju atbilstoši vidējo ienākumu mediānai būtu jāveic divas reizes – 1. janvārī, piesaistot 2021. gada līmenim un oktobrī, piesaistot 2022. gada līmenim. Indeksācija oktobrī būtu saskaņota ar ikgadējo pensiju indeksāciju un ar apkures sezonas izdevumu sākumu. Turklāt indeksācija notiktu pirms nākamā gada valsts budžeta projekta apstiprināšanas.

 Ģimenes un bērnu atbalsta politika

Lielajā Mūzikas balvā mani aizkustināja kāda laureāta runa, kurā viņš sirsnīgi apliecināja, ka radošo panākumu līdzautori ir viņa ģimene – sieva un trīs meitas.

2022. gada budžetā tika īstenota Nacionālās apvienības neatlaidīgi virzītā ģimenes valsts pabalsta palielināšanas reforma. 2023. gada valsts budžetā gan ģimenes un bērnu atbalsta politikai vajadzēja paredzēt prioritārāku vietu. Saeimā darbu ir sākusi Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisija, ko vada Saeimas deputāts Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība). Valdības koalīcijā ir lemts, ka izpildvaras līmenī ģimenes un bērnu atbalsta politikas darbs ir jākoncentrē Labklājības ministrijā. Paldies ministrei Siliņas kundzei par apņēmību piešķirt bērnu un ģimenes atbalsta politikas darbam augstu prioritāti Labklājības ministrijas daudzo un finanšu ietilpīgo lauku saimniecībā. Lai Labklājības ministrijai izveidojas laba sadarbība ar Saeimu, un lai kopīgajā darbā izdodas ņemt vērā Pārresoru koordinācijas centra izstrādāto, datos un pētījumos balstīto Tautas ataudzes stratēģiju. 

Demogrāfijas kontekstā Valsts budžeta likumprojekta 5. pants man raisīja jautājumu: vai starp ieguldījumiem, kurus var izslēgt no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa[1], varētu būt arī vienreizēji ieguldījumi ģimenes un bērnu atbalsta politikas finansēšanai? Piemēram, vienreizēji izdevumi īres mājokļu celtniecībai galvaspilsētā, valstspilsētās un reģionos Latvijas ģimenēm, un remigrantu ģimenēm. Latvijas apdzīvotība arī ir Latvijas drošība.

Apzinoties skaudro demogrāfisko situāciju, valstiski atbildīgi būtu atgriezties pie sarunas par Bērnu un ģimenes lietu ministrijas atjaunošanu. 

Foto: Reinis Inkēns, Saeima

 Izglītība un zinātne

 Zinātnes jomā vēlos izcelt plānoto finansējuma palielinājumu Valsts pētījumu programmā (VPP). Izglītības un zinātnes ministrijas plānos - 8,8 milj. 2023. gadā. Svarīgi gan ir tas, kā finansējums tiks ieguldīts, cik valstiski un saskanīgi ar Latvijas prioritātēm tiks definēti pētījumu virzieni.  Pētījumu virzienu definēšanā ir jāņem vērā nacionālas valsts virsprincipu, Satversmē ierakstīto Latvijas valsts mērķi - valstisko atbildību par latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes stiprināšanu. VPP ir jāņem vērā Nacionālajā attīstības plānā definētie rīcības virzieni, jānodrošina pētījumi demogrāfijas jomā un jāiesaista humanitāro zinātņu potenciāls valsts drošības stiprināšanā. VPP virzienu definēšanas procesā būtu jāpiedalās arī Valsts prezidentam un augstskolu padomēm.

No 1. septembra ir plānots palielināt pedagogu darba samaksu. Pirmskolās zemākajai atalgojuma likmei jāsasniedz 1070 eiro, bet skolās – 1080 eiro. Ir paredzēti 8,6 milj.eiro, lai finansētu pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās. Ir plānotas mērķstipendijas 280 eiro mēnesī dabaszinātņu, matemātikas un fizikas (STEM - Science, Technology, Engineering, and Mathematics), latviešu valodas un Eiropas Savienības svešvalodu pedagogu sagatavošanai. Tas ir ļoti labi. Taču vai ar to būs pietiekami?  

Domāju, ka ceļā uz vienotu skolu valsts valodā varētu palīdzēt līdzīgs risinājums, kādu īsteno Igaunijā. Latvijā tas nozīmētu: latviešu valodas un literatūras pedagogiem, kuri strādā tajās skolās, kurās jāīsteno pāreja uz mācībām valsts valodā, darba samaksa būtu jāaprēķina ar koeficientu 1,5. Viņu darbs ir grūtāks, un īpaši nozīmīgs Latvijas tautas saliedētībai.

Savukārt stipendijas pedagogu izglītībai varētu veidot arī dalīti starp valsti un pašvaldībām. No valsts budžeta varētu finansēt 2/3 stipendijas apmēra, no pašvaldības 1/3, tad pedagoģijas students būtu motivētāks palikt strādāt savā pašvaldībā.

Valsts valodas politikai un pārvaldei finansējums ir palielināts (IZM resorā plānots 2 256 161.) Jānorāda gan, ka šobrīd Valsts valodas rīcībpolitika Latvijā ir sadalīta starp vairākām ministrijām un iestādēm. Valsts valodas rīcībpolitika būtu spēcīgāka, ja to apvienotu vienā iestādē.[2]  

Kultūrpolitikā

Kultūras ministrijas komandai ir izdevies noturēt un palielināt finansējumu gan Valsts Kultūrkapitāla fondā, gan Latvijas skolas somas programmai, gan sabiedriskajiem medijiem un citām programmām.

Reizēm uzpeld jautājums: Vai kultūras joma Latvijā ir "pārfinansēta"? Dāmas un kungi, es domāju, ka atbildei pietiek ar faktu: šogad papildus piešķirtie 3,8 milj. eiro darba samaksai kultūras darbiniekiem valsts kultūras institūcijās joprojām nenodrošinās viņiem vidējā atalgojuma līmeni sabiedriskajā sektorā.

Attiecībā uz finansējumu Latvijas kultūras augstskolām – Latvijas Kultūras akadēmijai, Latvijas Mākslas akadēmijai, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijai – ir rūpīgi jāraugās, lai Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajos finansējuma piešķiršanas kritērijos būtu ņemta vērā kultūras augstskolu izglītības, pētniecības un radošā darba specifika. Bez kultūras augstskolu darba mums nebūtu Dziesmu svētku 150. gadskārtas, Lielās Mūzikas balvas, izcilību dažādajos mūzikas un mākslas virzienos.

Atzinīgi vērtēju, ka šogad ir izdevies Sakrālā mantojuma programmas finansējumu saglabāt 1 milj. eiro apmērā. Latvijas vēsturiskie dievnami ir visas Latvijas tautas kopīgais mantojums un būtiska nacionālās identitātes vērtība. Valsts prezidents Egils Levits iepriekšējā vasarā Aglonā atgādināja, ka valsts un baznīcas attiecībās mūsdienīgā demokrātijā “valstij ir nevis jāignorē baznīca, bet gan jāapietas saudzīgi ar tās gadsimtos uzkrāto mantojumu, ko baznīca šodien, modernajā laikmetā, joprojām uztur un attīsta."[3]

Sakrālā mantojuma programma tam ir teicams piemērs. Neaizmirsīsim to, kad nākamvasar brauksim uz Aglonu, un neaizmirsīsim par Sakrālā mantojuma programmas bāzes finansējuma palielināšanu 2024. g. Valsts budžeta projektā. Bāzes finansējumam ir jābūt 2 miljoniem eiro katru gadu.[4]

Domājot par kultūras vietu kopīgā labuma radīšanā, jāņem vērā, ka kultūra ir arī balsts tautsaimniecībai. Ekonomikas transformācija modernā valstī nevar notikt bez dinamiskas kultūras dzīves, kas kopj kultūras tradīcijas, saglabā mākslas mantojumu un rada jaunas vērtības. Tautsaimniecību modernizēt, tās pievienoto vērtību kāpināt un vairot nacionālas valsts kopīgo labumu var personības, kuras spēj domāt radoši, rīkoties tikumiski krietni un apliecināt patriotismu darbos. Kultūra, izglītība, zinātne un tikumisko vērtību pārmantošana cilvēkiem palīdz kļūt par tādām personībām.

Noslēgumā pateicos ikvienai personai valdībā, ministrijās un Saeimā par ieguldīto darbu budžeta likumprojekta sagatavošanā. Pateicība katrai personai mūsu valstī, kura ar darbu savā aicinājumā veido mūsu valsts kopīgo labumu – tātad arī mūsu valsts budžetu. Paldies, Jums, cienītās dāmas un kungi, mūsu parlamenta opozīcijā par katru labo un vajadzīgo priekšlikumu. Novēlu, lai pāri koalīcijas un opozīcijas dalījumam, mums izdodas Saeimā kopīgi strādāt mūsu valsts Latvijas uzplaukuma labā un tuvākajā laikā arī, diskutējot par mūsu valsts nodokļu sistēmas efektivitātes pilnveidi. 

Jurģis Klotiņš

Saeimas deputāts

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcija 

Vecrīgā, 2023. gada 9. martā


[1] Valsts budžeta likumprojekta 5. pants:

 

[2] Domāju, ka labākais Valsts valodas pārvaldības modelis Latvijā būtu vienota augsti profesionāla, politiski neatkarīga un ar pilnvarām nodrošināta iestāde - Valsts valodas pārvalde. Iespējams, ka tai būtu jāpiešķir konstitucionāla orgāna statuss. Šajā kontekstā sk.  https://lvportals.lv/dienaskartiba/309577-e-levita-uzruna-lu-juridiskas-fakultates-7-starptautiskaja-zinatniskaja-konference-2019

 [3] https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidenta-egila-levita-runa-vissvetakas-jaunavas-marijas-debesis-uznemsanas-svetku-galvenaja-svetaja-mise

[4] Jāpaskaidro, ka Valsts budžeta pieņemšanas sēdē 8. un 9. martā Saeimas opozīcijas kolēģu iesniegtos priekšlikumus palielināt Sakrālā mantojuma programmas finansējumu es nevarēju atbalstīt un balsoju “pret” šiem konkrētajiem priekšlikumiem, jo koalīcijā bija pieņemts lēmums nekādus opozīcijas priekšlikumus neatbalstīt. Tāds skarbs koalīcijas un opozīcijas nošķīrums pastāv Valsts budžeta pieņemšanas procesā.

Abonēt: Ziņas ( Atom )

Gallery

 
Copyright © 2014 Jurģis Klotiņš. Designed by OddThemes