Priekšlikumi Rīgas pašvaldības budžetam 2019. gadā

Cienītās dāmas un kungi, šeit saraksta veidā publicēju Rīgas domes deputāta darbā sagatavotos 17 priekšlikumus Rīgas pašvaldības 2019. gada budžetam. Ja Jūs vaicātu, kāda jēga, ja valdošo politisko spēku deputāti tāpat neko neatbalstīs? Jēga ir tāda, ka priekšlikumi norāda uz jomām, kurās Rīgā tiek darīts par maz vai vispār nemaz, lai mūsu valsts galvaspilsēta uzplauktu par cilvēkiem ērtu un laikmetīgu Eiropas pilsētu.

Lūdzu piešķirt Rīgas pašvaldības 2019. gada budžetā finanšu līdzekļus -

1) 1 200 000 euro apmērā, lai izbūvētu veloceļa "Centrs–Ziepniekkalns" 1.kārtu. Projekts ir iekļauts Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam investīciju plānā 2019.-2020.gadam. Veloinfrastruktūra Rīgas pilsētā tiek attīstīta pārāk lēni. Joprojām nav izbūvēti veloceļi uz vairākām daudzdzīvokļu namu apkaimēm. To vidū ir Ziepniekkalns, Sarkandaugava, Purvciems un citas.

2) 73 410 euro apmērā, lai veiktu perspektīvās veloinfrastruktūras izvērtējumu maršrutos uz apkaimēm, kurām joprojām nav veloceliņu savienojuma ar Rīgas centru. Priekšlikums paredz veikt izvērtējumu maršrutos:
1. “Centrs – Sarkandaugava” – 24 000 euro;
2. “Centrs – Dzirciems – Iļģuciems” – 12 705 euro;
3. “Centrs – Pleskodāle – Šampēteris – Zolitūde” – 24 000 euro;
4. “Centrs – Latgales priekšpilsēta” – 12 705 euro.
Perspektīvās veloinfrastruktūras izvērtējumu nepieciešamību pamato šādi attīstības plānošanas dokumenti:
o Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcija 2015.-2030.gadam;
o Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam;
o Rīgas attīstības programma 2014.-2020.gadam;
o Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2016.-2020.gadam.
Veloinfrastruktūra Rīgas pilsētā tiek attīstīta pārāk lēni. Joprojām nav izbūvēti veloceliņi uz vairākām daudzdzīvokļu namu apkaimēm.

3) 17 125 euro apmērā, lai Rīgas domes Satiksmes departamentā izveidotu jaunu pilna laika darbinieka amata vietu - velosatiksmes attīstības vadītājs (1150 eiro darba alga bruto x 12 mēneši = 13 800 eiro +3325 eiro (24.09%) darba devēja sociālās iemaksas).
Rīgas pilsētas Velosatiksmes attīstības koncepcija 2015.-2030. gadam paredz sekojošo: “Kompleksai pilsētas satiksmes jautājumu risināšanai nepieciešams piesaistīt papildus speciālistus, kas nodarbotos ar satiksmes un transporta plānošanu un projektu sagatavošanu realizācijai, satiksmes pārvaldību, komunikāciju ar pilsētas iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Ņemot vērā pieaugošo riteņbraucēju skaitu un Rīgas pilsētas apņemšanos turpināt velosatiksmes attīstību, ir nepieciešams nodrošināt vismaz vienu pilna laika štata vietu, kas nodarbotos ar velosatiksmes projektiem".
Savukārt pārskatā “2016.gada pārskats par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam ieviešanu” gala atskaitē ir iekļauts šāds SECINĀJUMS:
“37. Pārāk lēni tiek attīstīta veloinfrastruktūra, katru gadu arvien vairāk cilvēku kā pārvietošanās līdzekli izmanto velosipēdu, taču to skaits pieaugtu vēl intensīvāk, ja iedzīvotāji justos droši un būtu pieejamas velojoslas, veloceļi un velosipēdu novietnes. Lai veicinātu iedzīvotājus izmantot šādu pārvietošanās veidu, nepieciešams attīstīt pilsētas veloinfrastruktūru, kas vienlaikus varētu samazināt sastrēgumus un ielu noslodzi Rīgā, vairāk atbrīvojot ielas no automašīnām, lai sabiedriskais transports varētu kursēt bez sarežģījumiem, kā arī ilgākā laika posmā veicinātu gaisa kvalitātes uzlabošanos.”

4) 25 000 euro apmērā, lai izbūvētu gājēju pāreju 13. janvāra ielas un Prāgas ielas krustojumā blakus jau esošajam luksofora signālam un pielāgotu teritoriju pie gājēju pārejas saskaņā ar vides pieejamības standartiem.
Gājēju pāreja minētajā krustojumā ir nepieciešama jau tagad vairāku iemeslu dēļ:
1) ir jānodrošina vienlīmeņa ielas šķērsojums no Rīgas starptautiskās autoostas uz sabiedriskā transporta pieturvietām 13. janvāra ielā un Vecrīgu cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā, vecākiem ar bērnu ratiņiem, senioriem, kuriem ir fiziski grūti kāpt pa gājēju tuneļa trepēm, un visbeidzot velosipēdistiem, kuri dodas uz Centrāltirgu;
2) Latvijas ļaudīm, tūristiem un ceļotājiem, kuri ierodas Rīgā ar autobusu ir jānodrošina ērta iespēja nokļūt Vecrīgā un uz sabiedrisko transportu 13. janvāra ielas otrā pusē (ar 20 kg koferi ir diezgan grūti pārvietoties cauri tunelim);
3) Rīga ir uzsākusi sadarbību ar Dānijas arhitektu un pilsētplānotāju Janu Gēlu, kurš savos darbos nenogurstoši ir aizstāvējis cilvēkam ērtu pilsētu. Ir pienācis laiks sākt īstenot Jana Gēla koncepcijas dzīvē, nevis tikai runāt par tām un tās apcerēt!
Prāgas ielas un 13. janvāra ielas krustojumā jau tagad atrodas luksofors, kurš regulē tramvaja un autotransporta plūsmas.

5) 10 000 euro apmērā, lai izbūvētu gājēju pāreju Pils laukuma, Citadeles ielas un Torņa ielas krustojumā.
Gājēju pāreja ir nepieciešama, jo Citadeles ielas brauktuvi krustojumā šķērso gājēju ceļš un velosipēdistu ceļa “Centrs – Imanta” posms. Ik dienu daudzi gājēji un riteņbraucēji ir spiesti šķērsot ielu ļoti bīstamā situācijā, jo automašīnu plūsma rītos un vakaros ir īpaši intensīva. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija skaidri nosaka, ka pilsētas vēsturiskajā centrā prioritārie pārvietošanās veidi ir ar kājām, ar divriteni, ar sabiedrisko transportu.

6) 25 000 euro Rīgas pilsētas pašvaldības 2019. gada budžetā, lai Rīgas vēsturiskajā centrā uzstādītu vairāk velonovietņu.
Pilsētas centrā, kur cilvēki ikdienā veido visblīvāko velobraucēju satiksmi, velonovietņu ir par maz.
Rīgas pilsētas Velosatiksmes attīstības koncepcija 2015.-2030. gadam sniedz ieteikumu, ka Rīgas vēsturiskajā centrā, kur trūkst vietas uz ietves: “Velonovietnes ielas telpā, ja gājēju ietves nav pietiekoši platas, izbūvējamas uz autostāvvietu rēķina.”

7) 3 000 000 euro apmērā, lai izveidotu jaunu Rīgas pašvaldības budžeta programmu “Rīgas ielu bez cietā seguma asfaltēšanai un bruģēšanai”, kuras mērķis būs finansēt Rīgas pilsētas grants seguma ielu pārbūvi par ielām ar cieto segumu – asfaltbetonu vai bruģi.
Grants ielas samazina dzīvojamās vides kvalitāti, it sevišķi, privātmāju apkaimēs – Bieriņos, Tēriņos, Atgāzenē, Ziepniekkalnā, Trīsciemā, Dārziņos, Bolderājā un citur. Izveidojot šādu pašvaldības budžeta programmu un piešķirot finansējumu grants ielu mērķtiecīgai un pakāpeniskai pārklāšanai ar cieto segumu, arvien vairāk rīdzinieku un pilsētas viesu varēs pārvietoties pa sakārtotām ielām, uzlabosies viņu dzīves kvalitāte. Pavasaros un rudeņos mazāk būs jāsastopas ar dubļiem un necaurejamām grants ielām. Vasarās un sausā laikā gaiss būs bez grants putekļiem, līdz ar to, Rīgā tiks uzlabota arī vides kvalitāte.
Būtiski ņemt vērā, ka grants ielu visvairāk ir privātmāju apkaimēs. Tur māju saimnieki kā fiziskas personas maksā augstākos nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – NĪN) maksājumus Rīgas pilsētai par saviem īpašumiem, rēķinot NĪN slogu uz vienu mājsaimniecības piederīgo.

8) 400 000 euro, lai izveidotu jaunu budžeta programmu “Rīgas parku, dārzu un skvēru celiņu seguma atjaunošana”.
Rīgas vēsturiskajā centrā ik gadu ir veikti apjomīgi un kompleksi ielu seguma atjaunošanas darbi, kuru ietvaros atjaunots segums arī uz gājēju ietvēm. Tajā pašā laikā Rīgas pilsētas parkos, dārzos un skvēros daudzviet gājēju celiņu segums ir neapmierinošā stāvoklī. Tas ir vērojams pat Rīgas vēsturiskā centra parkos, kā Esplanāde un kanālmalas apstādījumi. Rīgā ir īstenoti vairāki parku kompleksas revitalizācijas projekti. Taču attiecībā uz pašvaldības pienākumu uzturēt parku celiņu segumu pienācīgā stāvoklī nebūtu pareizi likt iedzīvotājiem gaidīt, kad pienāks kārta parka revitalizācijas projektam. Lai uzturētu parka celiņu segumu, pašvaldība var veikt ieguldījumus katru gadu, ja vien paredz tam budžetā skaidri iezīmētu finansējumu.

9) 20 000 euro apmērā, lai Kronvalda parkā izveidotu ielu vingrošanas laukumu.
Ielu vingrošanas laukums Kronvalda parkā būtu nepieciešams, jo tas ir lielākais Rīgas centra apkaimes parks, kuru apkārtnes iedzīvotāji izvēlas, lai nodarbotos ar sportiskām aktivitātēm. Jāņem vērā arī fakts, ka šobrīd Rīgas centra parkos vēl nav neviena ielu vingrošanas laukuma. Tādējādi veidojas situācija, ka centra apkaimes iedzīvotājiem pieņemamā attālumā no dzīvesvietas nav iespējas nodarboties ar ielu vingrošanu. Es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka ielu vingrošanas laukumi ir izvietoti, piemēram, Grīziņkalnā, Āgenskalnā un citās ārpus centra apkaimēs. Taču līdzīgas iespējas sportot samērīgā attālumā no dzīvesvietas būtu jānodrošina arī Rīgas centra iedzīvotāju vajadzībām. Ar to arī pilnīgāk tiktu ievērots vienlīdzīgu iespēju princips un tas būtu kaut arī neliels, bet ieguldījums, lai Rīgas centrs kļūtu pievilcīgāks dzīvošanai.
Ielu vingrošanas laukuma vieta atrastos Kronvalda parka Ziemeļu daļā pie Pilsētas kanāla – vietā, kur blakus atrodas bērnu rotaļu laukums. Blakus vietai atrodas sabiedriskā tualete. Vieta atbilst Rīgas domes Attīstības departamenta un iedzīvotāju tikšanās laikā izteiktajai idejai, ka Kronvalda parka Ziemeļu daļā būtu attīstāmas aktīvās atpūtas iespējas (Rātsnamā, 2015. gada 23. septembrī).

10) 50 000 euro, lai izveidotu jaunu budžeta programmu “Rīgas koku stāvokļa uzlabošana”.
Daudzi koki Rīgā aug nelabvēlīgos apstākļos. Tam cēlonis ir nepareizs augsnes sastāvs un blīvums, kā arī sāls piesārņojums. Pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta inciatīvas 2018. gadā tika uzlabots Kronvalda parka ozolu alejas koku stāvoklis. Arboristi ar gaisa pūšanas tehniku piekļuva koku saknēm un nomainīja sablīvēto un nepiemēroto augsni pret auglīgu melnzemi. Rīgas pašvaldībai būtu jārada iespēja, ka līdzīgi koku stāvokļa uzlabošanas darbi var notikt regulāri un sistemātiski tur, kur tas ir nepieciešams. Rezultātā tiks radīti priekšnoteikumi, lai paildzinātu koku mūžu un atveseļotu nīkuļojošos un bojātos kokus.
Diemžēl koku skaits Rīgas pilsētā turpina samazināties. Kamēr pašvaldības iestādēm trūkst precīzu aprēķinu par to, cik koku ik gadu nocirsts, cik iestādīti jauni koki, nevalstisko organizāciju pārstāvji apgalvo, ka pēdejo astoņu gadu laikā koku skaits Rīgā samazinājies par 2500 (http://www.la.lv/riga-kokus-a ktivi-cert-gan-pasvaldiba-gan- komersanti-ar-cirsanas-atlauja m-un-nelegali).

11) 500 000 euro, lai izveidotu jaunu budžeta programmu “Gājēju ceļu un ietvju seguma atjaunošana Rīgas apkaimēs ārpus vēsturiskā centra”.
Rīgas vēsturiskajā centrā ik gadu ir veikti apjomīgi un kompleksi ielu seguma atjaunošanas darbi, kuru ietvaros atjaunots segums arī uz gājēju ietvēm. Tajā pašā laikā Rīgas pilsētas apkaimēs ārpus vēsturiskā centra, piemēram, Āgenskalnā, Torņakalnā, Sarkandaugavā, kā arī citviet gājēju ietvju un ceļu segums ir neapmierinošā stāvoklī. Lai atjaunotu Rīgas daudzdzīvokļu namu iekškvartālu ceļu un ietvju segumu, ir izveidota atseviška budžeta programma, kas nodrošina, ka finansējums tiek izlietots tieši mērķim – daudzdzīvokļu namu iekškvartālu sakārtošanai. Pēc līdzīga principa ir nepieciešama programma, lai sakārtotu gājēju ietves un ceļus ārpus daudzdzīvokļu iekškvartāliem.

12) 300 000 euro, lai veiktu Mazās Piena ielas pārbūvi un atjaunotu bruģa segumu.
Mazā piena iela UNESCO Rīgas vēsturiskajā centrā 2004. gadā zaudēja lielāko daļu vēsturiskā bruģa seguma. Bruģis pazuda pēc komunikāciju darbiem, kurus veica firma SIA “Katlinieks”.

13) 250 000 euro apmērā, lai projektētu un izbūvētu Dīķa ielu posmā starp Briņģu ielu un Bikstu ielu.
Dīķa ielas izbūve 130 metru garā vēl neizbūvētā posmā nepieciešama, lai atslogotu pārslogoto Graudu ielu. Jau gadiem neizbūvēto ielas posmu vieglo auto vadītāji lieto, lai nokļūtu no Graudu ielas pārbrauktuves uz Vienības gatvi. Par Dīķa ielas slikto stāvokli ir saņemts ievērojams skaits iedzīvotāju sūdzību.

14) 26 785 euro apmērā Rīgas pašvaldības 2018. gada budžetā, lai salabotu gājēju un riteņbraucēju celiņa bruģi Esplanādes parkā un aizlāpītu bedres gājēju celiņa asfaltā pie Georga Kūfalta piemiņas soliņa netālu no Brīvības pieminekļa.
(Esplanādes gājēju un riteņbraucēju ceļa posma garums ir 90 m, bet platums 4 metri, kas sastāda 360 m2; RDSD noteiktās izmaksas vienam bruģa m2 ir 74,11 euro, tātad kopā jārēķinās ar 26 680 euro lielām izmaksām. Savukārt asfalta bedrīšu remontam nepieciešami apmēram 5 m2 asfalta, kas izmaksātu 105 euro, ja spēkā RDSD aprēķins, ka viena m2 izmaksā 21,09 euro.)

15) stāvparku izveidei:

- 379 400 euro
Stāvparks Nr.2. “Jugla” (pie esošā 1.tramvaja galapunkta). Apkalpo Valsts galveno autoceļu A2 Rīga–Sigulda (Vidzemes virziens). Paredzētais stāvvietu skaits: 140. Īpašuma piederība – Pašvaldība.

- 114 400 euro
Stāvparks Nr. 3B “T/C Alfa” (pie esošā 1. tramvaja pieturām). Apkalpo Valsts galveno autoceļu A2 Rīga – Sigulda (Vidzemes virziens). Paredzētais stāvvietu skaits: 50. Īpašuma piederība – pašvaldība.

- 816 200 euro
Stāvparks Nr.10. “Maskavas iela” (netālu no T/c “Dole”). Apkalpo Valsts galveno autoceļu A6 Rīga–Daugavpils (Latgales virziens). Paredzētais stāvvietu skaits: 370. Īpašuma piederība – pašvaldība.

- 292 000 euro
Stāvparks Nr.14A. “Bauskas iela” (netālu no Mūkusalas ielas un Bauskas ielas krustojuma). Apkalpo Valsts galveno autoceļu A7 Rīga–Bauska (via Baltica Bauskas virziens). Paredzētais stāvvietu skaits: 130. Īpašuma piederība – “Rīgas ūdens”.

- 188 860 euro
Stāvparks Nr. 24C “Lilijas iela” (pie esošā 5. tramvaja galapunkta). Apkalpo ceļu – Daugavgrīvas iela. Paredzētais stāvvietu skaits: 80. Īpašuma piederība – pašvaldība.
Rīgas attīstības programmas 2014. - 2020. gadam Rīcības plāns paredz uzdevumu:
11.2.3. Transportmijas sistēmas stāvparku un ar tiem saistīto pakalpojumu attīstīšana. Nodrošināta informācijas pieejamība par transportmijas sistēmas stāvparku pakalpojumiem un autostāvvietu pakalpojumiem.
Rīgā stāvparku ierīkošanai ir izstrādāts detalizēts dokuments “Rīgas domes autonovietņu politikas un attīstības koncepcijas izstrāde. Stāvparku sistēmas sadaļas attīstības plāns”. Stāvparku ierīkošanas izmaksas un numerācija ir saskaņā ar šo plānu.
Pakāpeniski, ierīkojot stāvparkus, Rīgas pašvaldība risinās gaisa piesārņojuma problēmu un radīs

16) 21 000 euro apmērā, lai 2019. gadā turpinātu Rīgas domes Labklājības departamenta īstenoto sociālās uzņēmējdarbības grantu programmu “Sociālās atstumtības riska grupu nodarbinātības veicināšana Rīgā”. Par šo finansējumu konkursa kārtībā varētu atbalstīt 3 sociālās uzņēmējdarbības projektus, ko īstenotu Rīgas NVO.

17) 15 000 euro apmērā, lai izveidotu budžeta programmu “Naudas balvas Rīgas amatiermākslas un mūzikas skolu kolektīviem un kolektīvu speciālistiem par izciliem sasniegumiem starptautiskos konkursos”.
Jau ilgāku laiku pastāv budžeta programma “Naudas balvas Rīgas sportistiem un viņu treneriem par izciliem sasniegumiem sportā”. 2019. gadā tai ir piešķirti 41 408 euro. Rīgas amatiermākslas un mūzikas skolu sasniegumi starptautiskos koru, deju kopu un citos konkursos arīdzan ir pelnījuši atzinību no Rīgas pašvaldības!

Jurģis Klotiņš
Rīgā, 2019. gada 27. martā

Priekšlikumi valdības deklarācijai 2019. gada janvārī

RĪGAS DOME

RĪGAS DOMES DEPUTĀTS

Rātslaukums 1, Rīga, LV-1539, tālrunis 67026058, fakss 67026184, e-pasts: depu@riga.lv

Rīgā             

		Nr.
Uz		Nr.

Nacionālās apvienības valdei un

NA 13. Saeimas deputātiem

Labdien, cienītie kolēģi!

Nosūtu jums vairākus priekšlikumus topošās valdības deklarācijai. Priekšlikumi izriet no mana līdzšinējā darba Rīgas domes deputāta amatā kopš 2014. gada. Vairāki no tiem attiecas tieši uz pašvaldību darbu un funkcijām. Aicinu Jūs iepazīties ar priekšlikumiem un atbalstīt, ka tos tiešā veidā, vai paturot pamatideju un mērķi, iekļauj valdības deklarācijā.

Transporta un mobilitātes nozarē

1.     Izveidot Rīgas aglomerācijā un Latvijā kopumā mūsdienīgu sabiedriskā transporta sistēmu ar integrētu maršrutu plānošanu un vienotu biļeti visos transporta veidos. Rīgas aglomerācijā (metropoles areālā) sabiedrisko transportu plāno, līgumus ar pārvadātājiem noslēdz un dotācijas sadala viena Satiksmes ministrijai padota sabiedriskā transporta iestāde. Reformas rezultātā novērsta sabiedriskā transporta pakalpojumu sadrumstalotība Rīgas metropoles areālā starp pasažieru vilcienu, autobusiem un Rīgas pilsētas sabiedrisko transportu, un ielikti pamati laikmetīgas un konkurētspējīgas sabiedriskā transporta sistēmas attīstībai.

2.     Nodrošināt, ka Rīgas centrālajai stacijai un autoostai kā vienotam multimodālam transporta mezglam ir viens pārvaldītājs – Satiksmes ministrijai padota iestāde. (Attiecībā ES regula[1].)

3.     Sabiedrisko transportu reģionos plānot tā, ka reisi cilvēkus nogādā no rīta uz darbu un vakarā atpakaļ dzīvesvietā. Attīstīt transportu pēc pieprasījuma sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem.

4.     Pārskatīt Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā noteikto regulējumu un noteikt vienotākus kritērijus valstiskā mērogā, kādām pasažieru grupām pašvaldības drīkst piešķirt sabiedriskā transporta atvieglojumus. Viens no mērķiem – mazināt iespējas “pirkt” vēlētājus un deklarētos iedzīvotājus ar sabiedriskā transporta atlaidēm vai pat ar bezmaksas transportu, kā tas ir Rēzeknē. Radīt priekšnosacījumus, lai Latvijā vairs  neatkārtotos tādas situācijās kā valsts galvaspilsētā, ka citas valsts pilsonis pensionāru braukšanas atlaidi saņem jau no 55 gadiem, kamēr Latvijas pilsonis tikai no 63 gadu vecuma.

5.     Pārskatīt Valsts ceļu būves standartu, lai to cauraustu universālā dizaina risinājumi – pieeja, kas nodrošina vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti. Kopā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi izstrādāt pašvaldībām saistošus risinājumus, kā vēsturiskā bruģa ielās nodrošināt iespēju gludi pārvietoties ar riteņkrēslu un bērnu ratiem.

6.     Latvijas starppilsētu autobusu maršrutos noteiktu skaitu reisu dienā jāveic autobusiem ar riteņkrēsla pacēlājiem (http://www.dhollandia.be/AU/en/150/DHOLLANDIA-uses-BUSWORLD-as-launch-platform-for-wheelchair-lifts-with-extra-lift-capacity)

7.     Lai sekmīgi īstenotu Latvijas Velosatiksmes attītības plānu, izveidot vadības darba grupu ar atbildīgajiem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Veselības ministrijas un plānošanas reģioniem.

8.     Valsts ceļu būves standartā noteikt, ka nākotnē valsts galveno autoceļu seguma atjaunošanas un pārbūves projektos ir jāparedz vairāk telpas velosipēdistiem (asfaltētais attālums starp balto malējo balto nepārtraukto līniju un grants nomali) Būvniecības Valsts kontroles birojā būs speciālisti, kuru pienākums būs veloinfrastruktūras būvniecības uzraudzība.

9.     Sekmēt velotūrisma attīstību:

1.     Noteikt, ka pasažieru vilcienā persona vienu velosipēdu var pārvadāt bez maksas.

2.     Noteikt, ka reģionālajos starppilsētu autobusu maršrutos no 1. aprīļa līdz 1. novembrim noteiktu reisu skaitu veic autobusi, kas aprīkoti ar velosipēdu turētājiem aizmugurē, un par velosipēda pārvadāšanu netiek iekasēta papildus maksa. (https://www.flixbus.de/unternehmen/presse/pressemitteilungen/mit-fernbus-und-rad-durch-europa )

3.     Nodrošināt, ka vasaras tūrisma sezonā pasažieru vilciens no Rīgas kursē līdz Krāslavai un Ventspilij – piektdienā turp, svētdienā atpakaļ.

10. Autoceļu uzturēšana un attīstība:

1)     sakārtot ar autoceļiem saistītās meliorācijas sistēmas sadarbībā ar apkārt esošo zemju īpašniekiem;

2)     katrai apdzīvotai vietai - bijušajam pagasta centram -  nodrošināt vismaz vienu savienojums pa cieto segumu ar attīstības centru un galvaspilsētu;

3)     asfaltēt tos grants seguma ceļus, kuri pētījumos noteikti par prioritāriem, lai skolēni nokļūtu uz mācībām, viņu vecāki uz darbu;

4)     veikt izmaiņas normatīvajos aktos (Aizsargjoslu likums), lai uzlabotu pašvaldību iespējas un darītu vieglāku ielu pārbūves procesu situācijās, kad pašreiz ir grūti (un pat neiespējami) vienoties ar apakšzemes komunikāciju īpašniekiem;

5)     valsts visintensīvāk noslogoto galveno autoceļu rekonstrukcijā un būvniecībā ieviest Skandināvijā un Igaunijā aprobēto ceļa modeli “2+1”, kur ceļam ir 3 joslas, no kurām pārmaiņus 2 ir vienā virzienā un 1 pretējā virzienā (autoceļi – A1 un A7);

6)     Eiropas Savienības līdzfinansētajos ceļu būves projektos nodrošināt starptautiskus iepirkuma konkursus, piedaloties atbildīgo Eiropas institūciju ekspertiem

7)     Papildināt Latvijas valsts ceļu būves standartu ar noteikumiem, kas ļauj ceļu būvē ietaupīt līdzekļus. Līdzīgi kā Skandināvijas valstīs un citviet Eiropā arī Latvijā veidot ceļus, kur cietajam segumam uzreiz piekļaujas zāliens – nav plato grantēto nomaļu, kas sadārdzina būvi un sadārdzina ceļa uzturēšanu.

8)     Rail Baltica projekta būvniecības gaitā sākt Bauskas apvedceļa būvi līdzās plānotajai dzelzceļa trasei, kā arī ceļa A4 (Rīgas apvedceļa) šķērsojums pāri Daugavai pie Salaspils.

9)     Visu veidu ceļu būvē respektēt Latvijas Ainavu politikas pamatnostādnes un Eiropas ainavu konvenciju. Vides un kultūras vērtībām draudzīga ceļu būve ir nepieciešamība, lai saglabātu Latvijas ainavu pievilcību. Vispārzināms, ka Latvijas unikālā pievilcība slēpjas mūsu zemes ainaviskā mantojuma mazajās sastāvdaļās. Ceļu būvi regulējošajos tiesību aktos iestrādāt normas, kuru mērķis būs labāk aizsargāt ainaviskās un kultūras vērtības (to skaitā alejas), kuras atrodas pie ceļiem vai to tuvumā apdzīvotās vietās un ārpus tām.

11. Gājēju un riteņbraucēju drošībai īpaši lauku apvidos cilvēkiem nodrošināt iespēju saņemt bezmaksas gaismu atstarojošās vestes no sociālajiem dienestiem, skolām, vienotajiem pašvaldības un valsts pakalpojumu punktiem un nevalstiskajām sociālā darba organizācijām.

12. Izstrādāt Rīgas dzelzceļa apvedceļa projektu (no Salaspils uz Daugavas kreiso krastu, lielākoties pa RailBaltica koridoru vai pāri Daugavai pa Rīgas Ziemeļu transporta koridoru, savienojot Eksportostas un Bolderājas dzelzceļa atzarus), lai brīdī, kad Rail Baltica projekts būs pabeigts, Rīgas centrs būtu atbrīvots no dzelzceļa kravu satiksmes.

13. Nodrošināt, ka sekmīgi norit jauno pasažieru vilcienu iepirkums, un staciju modernizācija norit pārdomāti, respektējot kultūrvēsturiskās vērtības, it īpaši vēsturiskās staciju ēkas.

14. Paralēli Rail Baltica projektam attīstīt starptautiskos pasažieru pārvadājumu maršrutus pa dzelzceļu: Rīga - Jelgava – Šauļi – Kauņa; Rīga – Reņģe – Mažeiķi – Liepāja (vai Klaipēda). Ērtāka un ātrāka kļūs pasažieru satiksme līnijā Rīga – Valga – Tartu – Tallina. Sadarbībā ar Lietuvas dzelzceļu veikt izpēti par iespēju pagarināt nesen izveidoto pasažieru satiksmi no Viļņas uz Daugavpili līdz Rēzeknei tūrisma sezonā. Vasaras sezonā atsevišķi vilciena Rīga – Daugavpils reisi vismaz nedēļas nogalēs kursē līdz Krāslavai.

15. Ar mērķi attīstīt Latvijas ostu konkurētspēju tagadējo un nākotnes izaicinājumu apstākļos TEN-T ostām (Rīga, Liepāja, Ventspils) izveidot vienotu pārvaldes struktūru -  Ostu un kuģošanas pārvaldi - , kas atbildēs par visām trim ostām un kuģošanu kopumā.

16. Atbalstīt mazo ostu attīstību. Uzlabot jahtu tūrisma infrastruktūru un izstrādāt projektus, lai atjaunotu Kolkas un Papes ostas piekrastes zvejai un tūrismam. Latvijas piekrastē ir nepieciešams tāds ostu izvietojums, kas nav lielāks par 70 km – vienas dienas brauciena ar jahtu attālumu.

Nekustamā īpašuma nodoklis

17. Ieviest jaunu NĪN aprēķināšanas kārtību - 3 komponenšu modeli. 1. komponente - nemainīga likme par zemes kvadrātmetru; 2. komponente - nemainīga likme par ēkas kvadrātmetru; 3.komponente - procentuāli noteikta daļa no kadastrālās vērtības, ja īpašuma vērtība pārsniedz 200 000 eiro. Rezultātā nekustamā īpašuma nodokļi kļūs samaksājami mājokļiem neatkarīgi no kadastrālās vērtības lieluma.

Kultūras nozares profesionāļu atalgojums

3.     Pieņemt valsts koncertorganizāciju profesionālo mūziķu darba samaksas pieauguma plānu laika periodam no 2019.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 1. janvārim ar mērķi nodrošināt profesionālā mūziķa profesijai atbilstošo atalgojumu un profesijas prestižu Latvijas kultūras dzīves nākotnei. Plāna izpildes rezultātā valsts budžeta finansētajai profesionālā mūziķa vidējai algas likmei valsts koncertorganizācijā – profesionālā pilna darba laika simfoniskā orķestrī un  kamerorķestrī – 2023. gadā jāsasniedz valsts sabiedriskajā sektorā nodarbinātas personas divu vidējo darba algu apjoms.

4.     Sākt Nacionālās koncertzāles celtniecību Rīgā pie Daugavas.

Administratīvi teritoriālā reforma

5.     Izveidot Rīgas aglomerācijas (metropoles areāla) administratīvo teritoriju un pārvaldi, lai racionāli, saimnieciski pamatoti un ar vienotu redzējumu plānotu un koordinētu šādas valsts funkcijas: teritorijas attīstības plānojums, satiksme un transports, izglītības iestāžu pieejamība, atbalsts uzņēmējdarbībai. Reformas rezultātā tiks radīti administratīvie priekšnoteikumi, lai pilnvērtīgāk īstenotu Rīgas metropoles areāla iespējas Latvijas izaugsmei un celtu Rīgas aglomerācijas konkurētspēju līdzās citām Baltijas jūras lielpilsētām.

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldība

6.     Pilnveidot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, lai noteiktu pašvaldību kapitālsabiedrībām pienākumu ar lielāku atklātību sniegt informāciju par publisko līdzekļu dotāciju veidā piešķirtā finansējuma izlietojumu.

Veselība un labklājība

7.     Ar izmaiņām alkohola aprites, smēķēšanas un azartspēļu likumdošanā noteikt, ka iegādāties un lietot alkoholu un cigaretes, un spēlēt azartspēles atļauts no 21 gada vecuma; pašvaldībām dot tiesības aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus diennakts kafejnīcās laikā no 22.00 līdz 8.00 noteiktās pašvaldības teritorijās (piemēram teritorijās ar dzīvojamās apbūves zonējumu); diennakts kafejnīcām noteikt platības un kvalitātes kritērijus, lai tās varētu saņemt alkohola tirgošanas licenci; azartspēles no 2022. gada var organizēt tikai 4 un 5 zvaigžņu viesnīcās. Reformu rezultātā tiek radīti priekšnoteikumi labākai sabiedrības sociālajai drošībai, veselībai un personu spējai ar darbu dot pienesumu valsts labklājībai. 

Bērnudārzu pieejamība

8.     Veikt nepieciešamās izmaiņas pašvaldībām un pirmsskolas izglītības iestādēm (PII) saistošajos normatīvajos aktos, lai noteiktu pašvaldībām pienākumu kompensēt bērna vecākiem privātā PII ar latviešu mācību valodu izmaksas pilnā apmērā tajos gadījumos, kad pašvaldība nevar nodrošināt bērnam vietu pašvaldības PII ar latviešu mācību valodu.

Kultūras mantojuma saglabāšana un pieejamība

9.     Ielas Vecrīgā un citās Latvijas pilsētās, kur saglabājies vēsturiskais bruģis pielāgot, lai pa tām būtu ērti pārvietoties cilvēkiem ar invaliditāti ratiņkrēslos. Ar valdības lēmumu šim mērķim novirzīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu.

10. Turpināt Sakrālā mantojuma programmu (SMP) sadarbībā ar Latvijas kristīgajām konfesijām un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi. Katru gadu valsts budžetā SMP atvēlēt vismaz 1 miljonu euro, lai būtu finanšu līdzekļi, par kuriem remontēt tos Latvijas dievnamus, kuri valstī noteiktajā kārtībā ir atzīti par kultūras pieminekļiem.

11. Nodrošināt UNESCO Pasaules mantojuma tradīcijas Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku Igaunijā un Lietuvā translāciju Latvijas televīzijā. 2019. gadā nodrošināt, ka Latvijas televīzija translē Igaunijas Dziesmu un deju svētku kopkora koncertu un deju lieluzvedumu. (Tie notiks 2019.gada jūlija sākumā).

Dabas vērtību saglabāšana

12. Noteikt mežistrādes nozarei saistošajos normatīvajos aktos vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, lai aizsargātu ligzdojošos putnus no bojāejas vai nesekmīgas ligzdošanas. Šādas likumdošanas izmaiņas saskaņā ar Eiropas parlamenta un padomes direktīvu 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) "Par savvaļas putnu aizsardzību" ir nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas mežizstrādes ilgtspējīgu FSC sertifikāciju, saglabātu bioloģisko daudzveidību Latvijas mežos un rūpētos par valsts prestižu, ko līdzās koka izstrādājumu eksportspējai veido arī attieksme pret dabas vērtību aizsardzību. (Latvijas kaimiņvalsts Igaunija savā FSC sertifikācijas rāmī ir ielikusi šo mežizstrādes "miera perioda" normu un plāno to arī ierakstīt likumdošanā.)[2]

Patiesā cieņā,

Nacionālās apvienības

Rīgas domes deputāts                                                                        J. Klotiņš

---

[1]  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX:32012L0034

(26)

Lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un lai garantētu pilnīgu pārredzamību un nediskriminējošu piekļuvi pakalpojumiem, un pakalpojumu sniegšanu, būtu jānošķir pārvadājumu pakalpojumu sniegšana no apkalpes vietu ekspluatācijas. Tādējādi, ja apkalpes iekārtas operators pieder kādai iestādei vai uzņēmumam, kas darbojas arī kravas vai pasažieru dzelzceļa pārvadājumu tirgos un kam valsts mērogā ir dominējošs stāvoklis vismaz vienā no kravas vai pasažieru dzelzceļa pārvadājumu tirgiem, kurā izmanto šo iekārtu, ir nepieciešams šos divus darbības veidus pārvaldīt neatkarīgi. Šādai neatkarībai nevajadzētu būt par iemeslu atsevišķu juridisku vienību dibināšanai apkalpes vietās.

(27)

Nediskriminējošai piekļuvei apkalpes vietām un ar dzelzceļu saistītu pakalpojumu nodrošināšanai šajās iekārtās būtu jādod dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem iespēja sniegt labākus pakalpojumus pasažieriem un kravas pārvadājumu lietotājiem.

[2] Latvijai saistoša ir EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību

Rīgā no ģimenē mantoto savrupmāju saimniekiem jāizbeidz prasīt pārmērīgu NĪN maksu par zemi

Rīgas domē esmu iesniedzis priekšlikumus samazināt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par zemi rīdziniekiem, kuri dzīvo ģimenes mantotajā īpašumā. Tuvākajā laikā tos būs jāvērtē RD Finanšu un administrācijas lietu komitejai.

Jau iepriekš medijos ir vēstīts, ka Rīgā tāpat kā Jūrmalā un Mārupē nesenākajos gados zemes kadastrālās vērtības pieaugums ir radījis nesamērīgi lielu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu slogu cilvēkiem, kuri dzīvo savas ģimenes mantotajā īpašumā. Atšķirībā no Jūrmalas un Mārupes pašvaldības Rīgas domes valdošie politiskie spēki līdz šim ir izvairījušies ieviest pašvaldības piemērotus NĪN atvieglojumus, lai mazinātu nesamērīgi augsto NĪN maksājuma slogu ģimeņu mantotajiem īpašumiem.

Esmu iesniedzis Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejai priekšlikumus, kā Rīgas pašvaldībai padarīt samērīgāku NĪN maksājuma slogu personām un ģimenēm, kuras dzīvo ģimenes savrupmājā kādā no Rīgas apkaimēm. Pirmais priekšlikums paredz piemērot 50% atlaidi no aprēķinātās NĪN maksas par savrupmājai piesaistīto zemes vienības platību tajos gadījumos, kad īpašnieks vai viņa mantinieks ir atguvis īpašumu pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. Otrais priekšlikums paredz iespēju 50% atlaidi saņemt arī tiem īpašniekiem, kuru ģimenes māja ir uzbūvēta vai iegādāta citā laikā pirms vai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Abos gadījumos atvieglojums tiktu piemērots īpašuma zemes platībai, kas nav lielāka par Rīgas pilsētas plānojumā noteikto minimāla jaunveidojamā zemesgabala platību katrā konkrētajā apkaimē. Tas ir būtiski! Piemēram, Mežaparkā jaunveidojama zemesgabala minimālā platība ir noteikta 1800 m² . Tātad jaunu apbūves vienību var veidot tikai tad, ja zemes gabals ir vismaz 3600 m² . Taču ir daudz ēkai piekrītošo zemes platību, kas ir mazākas un tātad – nedalāmas. Tā nu saimnieki ir spiesti maksāt ļoti augstus nodokļus, ja vēlas arī turpmāk dzīvot savā ģimenes mantojumā, jo Rīgas pašvaldības valdošie politiķi ir izvēlējušies zemei piemērot augstāko likmi – 1,5% no kadastrālās vērtības.

Esmu pateicīgs iedzīvotājiem un organizācijām, kuras iestājas par samērīgiem NĪN maksājumiem Latvijas galvaspilsētā!

Nacionālā apvienība ir panākusi, ka kadastrālo vērtību kāpums ir apturēts. NA plāns nākamajā Saeimā ir ieviest tā dēvēto “3 komponenšu modeli”, kas paredz, ka īpašumi ar vērtību līdz 200 tūkstošiem būs atbrīvoti no kadastrālās vērtības ietekmes NĪN aprēķinā. NĪN maksājumi kļūs samērīgi visā Latvijas teritorijā. Līdz brīdim, kad jaunā kārtība stāsies spēkā, tieši no pašvaldībām ir atkarīgs tas, lai NĪN maksājumi katrā vietvarā būtu samērīgi, nevis tādi, kuri spiež ģimenes pārdot vai izīrēt savus dzimtā mantotos mājokļus.

 Šeit Jūsu uzmanībai priekšlikumu teksts

Projekts Nr.

                                                            RĪGAS DOME    

Rātslaukums 1, Rīga, LV-1539, tālrunis 80000800, fakss 67026184, e-pasts: riga@riga.lv

SAISTOŠIE NOTEIKUMI

Rīgā

2018. gada ___. ________		Nr._______
		(prot. Nr.___, ___.§)

Grozījumi Rīgas domes 2012.gada 18.decembra saistošajos noteikumos Nr.198 "Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
14.panta pirmās daļas 3.punktu
un likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli"
5.panta trešo un ceturto daļu

Izdarīt Rīgas domes 2012.gada 18.decembra saistošajos noteikumos Nr.198 "Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā" (Latvijas Vēstnesis, 2013, Nr.16, Nr.170, Nr.212; 2014, Nr.3, Nr.55, Nr.255; 2015, Nr.133, Nr.204; 2016, Nr.39; 2017, Nr.25) šādus grozījumus:

1.     papildināt 4. punktu ar apakšpunktiem 4.11.¹ , 4.11.² un 4.11.³

“4.11.¹  Personai – zemes īpašniekam, kura īpašumā bija zeme līdz 1940. gada 21. jūlijam vai viņa mantiniekam – par dzīvojamās mājas apbūvei piekrītošo zemi, ja personai ar pašvaldības lēmumu, Zemes komisijas lēmumu vai tiesas spriedumu tika atjaunotas īpašuma tiesības, kā arī šīs personas mantiniekam, kas nekustamo īpašumu vai tā daļu ieguvis mantošanas ceļā – 50%;

4.11.² Personai – zemes īpašniekam, lietotājam, kā arī tiesiskajam mantiniekam – par dzīvojamās mājas apbūvei piekrītošo zemi, ja viņa īpašumā vai valdījumā esošā zeme piešķirta ar Zemes komisijas lēmumu zemes reformas laikā kā kompensācija par zemi, kura bija viņa īpašumā vai valdījumā līdz 1940.gada 21.jūlijam, kā arī šīs personas mantiniekam, kas zemesgabalu vai tā daļu ieguvis mantošanas ceļā – 50%;

4.11.³ Personai par viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas apbūvei piekrītošās zemes vienības platību, ja zemes vienības lielums nav vienāds ar un nepārsniedz divkāršu Rīgas domes Saistošajos noteikumos Nr. 34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” konkrētajai teritorijai noteikto minimālo jaunveidojamā zemesgabala platību - 50%.”

2.     papildināt III. nodaļu “Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas nosacījumi” ar jaunu punktu Nr. 20 un Nr. 21

“20. Šo saistošo noteikumu 4.11.¹ un 4.11.² apakšpunktā paredzētos atvieglojumus piešķir, ņemot vērā šādus nosacījumus:

1)     personas deklarētā dzīvesvieta ir nekustamā īpašuma objektā, par kuru tiek piešķirti atvieglojumi;

2)     atvieglojumus piešķir par nekustamā īpašuma objekta zemes vienības platību, kuras lielums nav vienāds ar un nepārsniedz divkāršu Rīgas domes Saistošajos noteikumos Nr. 34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” konkrētajai teritorijai noteikto minimālo jaunveidojamā zemesgabala platību;

3)     atvieglojumi piemērojami arī 4.11.¹ un 4.11.² apakšpunktā minētās personas bērnam, mazbērnam, laulātajam, brālim, māsai, tēvam, mātei vai šo personu laulātajam, ja īpašuma tiesību pārejas pamats ir tiesisks darījums vai tiesas nolēmums, kā arī šo personu mantiniekiem, kas nekustamo īpašumu vai tā daļu ieguvis mantošanas ceļā;

4)     atvieglojumi attiecināmi arī uz patstāvīgiem nekustamiem īpašumiem, kas izveidoti pēc 4.11.¹ un 4.11.² apakšpunktā minētā nekustamā īpašuma sadales.”

“21. Šo saistošo noteikumu 4.11.³ apakšpunktā paredzētos atvieglojumus piešķir, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir nekustamā īpašuma objektā, par kuru tiek piešķirti atvieglojumi.”

Grozījumi stājas spēkā ar 2019. gada 1. janvāri.