Latvijā pētnieciskā žurnālistika ir! Kā gan citādi, ja
žurnālisti “uzrok” situāciju, ko, gadiem ejot un saistošos noteikumus daudzreiz
grozot, Rīgas domes deputāti nav pamanījuši. Paldies viņiem par to! Būdams
Rīgas domes deputāts jau otro sasaukumu pēc kārtas, lūdzu raksta lasītājus,
Rīgas dāmas un kungus, pieņemt manu atvainošanos. Šķita pašsaprotami, ka Rīgas
domes saistošie noteikumi Nr. 89, kuru 2.7. un 2.8. punkts nosaka
braukšanas maksas atvieglojumus vecuma un izdienas pensionāriem, uz visiem
attiecas vienādi. Izrādās, ka Rīgā deklarējušies citu valstu pilsoņi šos
atvieglojumus var saņemt ātrāk nekā Latvijas valstspiederīgie (pilsoņi un
nepilsoņi). Rīgas domes valdošie mediju telpā likuši saprast, ka situācija ir
normāla un tā
ir apzināta “politiska pozīcija”
Taču jautājums nav tikai par Rīgu, bet gan par valsti
kopumā: vai pašvaldībām un valstij ir jānodrošina sabiedriskā transporta
braukšanas maksas atvieglojumi trešo valstu pilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo un
ir deklarējuši savu dzīvesvietu kādā no Latvijas vietvarām?
Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava Saeimā
iesniedza priekšlikumu
grozīt Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu un noteikt, ka sabiedriskā
transporta biļešu cenas atvieglojumus Latvijā trešo valstu pilsoņiem nepiemēro.
Saeimas sēdē tas guva atbalstu un tagad to vētīs Sociālajā un darba lietu
komisijā. Svarīgi gan atcerēties, ka Latvijā pastāvīgi dzīvojoši ES, EEZ,
Šveices konfederācijas pilsoņi sabiedriskā transporta atlaides varēs saņemt.
Tas ir ES dalībvalstu labas gribas un solidaritātes žests, un Eiropas
Parlamenta Un Padomes Direktīvas 2004/38/EK ieteikums (24. pants).
Tikmēr Rīgas domē raksta autors aicināja opozīcijas
deputātus sasaukt Satiksmes un transporta komitejas ārkārtas sēdi. Latvijas
attīstībai neatbalstīja Saeimā iesniegtajam priekšlikumam līdzvērtīgas izmaiņas
Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 89. Taču pēc garākām pārrunām opozīcijas
deputāti 16. februārī sasauca komitejas ārkārtas sēdi un lika priekšā precizēt
noteikumus ar mērķi novērst nevienlīdzīgo attieksmi pret Latvijas pilsoņiem.
Grozījums paredzēja, ka vecuma pensionāru atvieglojumus piešķirtu tikai no
Latvijas likumdošanā noteiktā pensionēšanās vecuma. Diemžēl valdošo politisko
spēku deputāti nolēma rīdzinieku labā nestrādāt, uz sēdi neieradās un
priekšsēdētājs V. Baraņņiks nozīmēja pārtraukumu.
Noteikti cilvēkiem ir dažādi viedokļi. Vieni teiks, ka
nekādā gadījumā nemaksāsim par trešo valstu pilsoņu atvieglojumiem. Citi piekritīs,
ka jābūt humāniem un jāsaglabā atvieglojumi, kādus saņem (un saņems arī pēc
Likuma grozījumiem Saeimā) Latvijas un citu ES valstu pilsoņi. Aicinu vismaz nedaudz
apjaust kontekstu un paturēt prātā, ka te nav runa par cilvēka tautību, bet gan
par valstspiederību jeb pilsonību (Latvijas gadījumā arī nepilsoņa statusu).
Rīgā pēc PMLP datiem dzīvo 28 000 trešo valstu pilsoņu.
Pilsonības
un migrācijas lietu pārvalde un Ārlietu ministrija jau agrāk ir
informējusi, ka nezināms skaits Krievijas pilsoņu krāpj valsti, jo pārgājuši
Krievijas pilsonībā nav atteikušies no Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa statusa.
Tātad personas dzīvo ar divām pasēm vienlaikus, saņem divu valstu pensijas un
turklāt vēl Rīgas pašvaldības atvieglojumus sabiedriskajā transportā. Rīgā
deklarēti pensionāri ar Krievijas pilsonību bez maksas var braukt jau no 55
gadu vecuma (sievietes) un no 60 (vīrieši). Vai tā tam ir jābūt? Ja Krievijas
vēstniecība atsakās sniegt precīzu informāciju par savu pilsoņu skaitu Latvijā,
tad kāpēc Latvijas valstij un pašvaldībām būtu jāturpina nodrošināt
privilēģijas Krievijas pilsoņiem?
Latvijas valstij un Rīgas pašvaldībai nav starptautiski
saistošu normatīvo aktu, kas noteiktu pienākumu trešo valstu pilsoņiem, kuru
pastāvīgā deklarētā dzīvesvieta ir Rīgas administratīvajā teritorijā, sniegt
tādus līdzvērtīgus atvieglojumus sabiedriskā transporta braukšanas biļetēm,
kādus valsts vai pašvaldība nolemj nodrošināt Latvijas valstspiederīgajiem
(pilsoņiem un nepilsoņiem). Sociālo pabalstu un apdrošināšanas jomā Latvijas un
Krievijas saistības regulē Latvijas Republikas
un Krievijas Federācijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā. Līgums
neietver normas, kas attiektos uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem.
Raksta autora kā Rīgas domes deputāta viedoklis par
pareizāko situācijas risinājumu ir: 1) Rīgā
nekavējoties jānovērš nevienlīdzīgu
attieksmi, kāda var pastāvēt vai jau pastāv, proti, vecuma pensionārs ar citas valsts pilsonību var saņemt
atvieglojumu ātrāk nekā Latvijas pilsonis vai nepilsonis; 2) Saeimai
jāpieņem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma grozījumi, kuri nosaka, ka
Latvijas valsts un pašvaldības no sava budžeta neapmaksā sabiedriskā transporta
pakalpojumu maksas atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem; 3) Paralēli tam
Latvijas valsts ārlietu dienestiem jāinformē tās ārpus ES un EEZ valstis, kuru
pilsoņi pastāvīgi dzīvo Latvijā, ka viņi vairs nevarēs saņemt sabiedriskā
transporta atvieglojumus un jāatrod starpvalstu juridiskais formāts, kā viņu pilsonības
valsts viņiem tos apmaksātu, ja uzskatītu par nepieciešamu par saviem pilsoņiem
tādā veidā rūpēties. Lielās līnijās tāds varētu būt modelis situācijas
risinājumam. Taču tam jāatrod vieta un laiks starp citiem jautājumiem, kas
Latvijas ārpolitikā noteikti par prioritāriem.
Kā situācija
risināsies Rīgā? Tas ir atkarīgs no opozīcijas aktivitātes, Rīgas domes valdošo
arogances līmeņa un lielā mērā no Rīgas pilsoniski rosīgo ļaužu drosmes un
mediju atbalsta.
Jurģis Klotiņš
RD deputāts (Nacionālā apvienība)
Rīgā, 2018. gad 16. februārī
