Pirms katrām Saeimas vēlēšanām Saeimā nepārstāvētie politiķi kritizē Saeimā ievēlētos un valdību veidojošos politiķus un partijas – ne tikai kritizē, bet paši cenšas solīt, ka darīs labāk. (Rīgas domē jau kādu laiku ar to ir “izcēlies” viens RD koalīcijas politiskais spēks…)
Vēlētājus maldinoša šķiet arī tendence iztēlot, ka 13.
Saeimas laikā ir pietrūcis lēmumu, kuru tiešā vai netiešā ietekme būtu mazināt
sociālo nevienlīdzību. Tāpēc es uzskatīju par nepieciešamu izlases veidā
apkopot būtiskākos lēmumus, kas gan ar Nacionālās apvienības iniciatīvu, gan ar
NA atbalstu ir pieņemti sociālās drošības, labklājības un tautsaimniecības
attīstības darba virzienos kopš 2021. gada.
Ģimenes un bērni
·
2021. gada pavasarī
pēc NA iniciatīvas par katru bērnu izmaksāts 500 eiro atbalsts, tai
skaitā par aizbildniecībā vai audžuģimenē esošiem bērniem. Atbalsts sedza
neplānotus tēriņus par attālinātajām mācībām nepieciešamām precēm laikā, kad
daļa ģimeņu piedzīvoja ienākumu kritumu un bija spiesti pielāgot savu ikdienu.
·
Pateicoties NA
iniciatīvai un koalīcijas partneru atbalstam, Saeima galīgajā lasījumā
atbalstīja Ģimenes valsts pabalstu (ĢVP) palielināšanu no 2022. gada. Tas
ir pēdējās desmitgades lielākais finansiālais piešķīrums ģimeņu atbalstam gadā
– 2022. gadā ap 90 milj. eiro
o Ģimenei, kurā aug viens bērns, pabalsts palielinājās no 11
eiro uz 25 eiro mēnesī.
o Ģimenei, kurā aug divi bērni, pabalsts tagad ir 100 eiro
mēnesī (50 eiro par katru bērnu).
o Ģimene, kurā aug trīs bērni, saņem 225 eiro pabalstu mēnesī
(75 eiro par katru bērnu).
o Četru vai vairāk bērnu ģimene saņem 100 eiro mēnesī par katru bērnu.
(Lūdzu, skatīt LVportāla sagatavoto infografiku: https://lvportals.lv/norises/326314-paredzets-palielinat-gimenes-valsts-pabalstu-2022-gada-2021
·
No 2021. gada 1.
septembra jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm, uzsākot mācības augstskolā, ir
iespēja saņemt sociālo stipendiju “Studētgods” - 1600 eiro gadā. Tas ir
Latvijā vēl nebijis atbalsta veids un daļa no ģimenēm domāto pabalstu reformas.
·
2021. gadā tika palielināta
studentu stipendijas bāze no 99,6 eiro uz 140 eiro, kā arī panākta
vienošanās līdz gada beigām turpināt pandēmijas piemaksas 60 eiro apjomā,
kopējam stipendijas apmēram veidojot 200 eiro.
·
Ar NA iniciatīvu Tiek
īstenota iniciatīva “Ģimenei draudzīga pašvaldība” ar mērķi mudināt pašvaldības
sniegt plašāku atbalstu ģimenēm ar bērniem. Konkursā “Ģimenei draudzīgākā
pašvaldība” tiek vērtēts pašvaldību veikums ģimenēm patīkamas vides veidošanā
un aktualizēti risināmie jautājumi.
·
No 2021. gada darbojas
programma “Ģimenei draudzīga darbavieta”, lai veicinātu darba devēju
rūpes par darbinieku un viņu ģimeņu labklājību. Darba devēji var pieteikties
izvērtējumam un saņemt atbalstu darba vides kultūras uzlabošanai. Šobrīd jau
vairāk nekā 100 darba devēji ieguvuši “Ģimenei draudzīga darbavieta” statusu.
·
Saeima galīgajā
lasījumā ir atbalstījusi ieceri Goda ģimenes apliecību piešķirt arī ģimenēm,
kurās aug bērns ar invaliditāti. Tas sniegs dažādas priekšrocības un
atlaides un atbalstīs ģimenes, jo rūpes par vienu bērnu ar īpašām vajadzībām
var būt līdzvērtīgas rūpēm par vairākiem bērniem.
·
Izstrādes procesā ir ģimenes
pirmsskolas reforma, kas paredz, ka vecākiem ir četras izvēles bērna
audzināšanai līdz 3 gadu vecumam – pašvaldības vai privātais bērnudārzs, pats
vecāks (vai vecvecāks) un aukle. Izvēloties bērnu pieskatīt ģimenē, vecāki
saņemtu finansējumu. Šobrīd to var saņemt, tikai algojot sertificētu aukli vai
bērnam apmeklējot privāto bērnudārzu. Pēc 3 gadu vecuma sasniegšanas varētu
izvēlēties pašvaldības vai privāto dārziņu ar pienācīgāku līdzfinansējumu nekā
šobrīd.
·
Janvārī, reaģējot uz
Satversmes tiesas lēmumu, kurā ģimenes jēdziens interpretēts lielai daļai
nepieņemami, iesniegts Satversmes 110. panta grozījums, kas nostiprinātu
ģimenes jēdzienu. Saeima šo priekšlikumu nodevusi komisijām, kur turpinās
darbs.
·
Nacionālā apvienība ir
paudusi atbalstu Ungārijai, reaģējot uz kritiku, ko ES dalībvalsts saņēma par
jaunu likumu, kura mērķis ir pasargāt bērnus un nodrošināt vecāku tiesības
pašiem lemt par bērnu izglītošanu. Par šo atbalstu esam saņēmuši Ungārijas
premjera pateicību.
·
Paplašināta esošā
mājokļu atbalsta programma un radīta pilnīgi jauna programma “Balsts”, kas ļauj
saņemt neatmaksājamu valsts subsīdiju mājokļa iegādei vai būvniecībai ģimenēm,
kurās aug trīs un vairāk bērnu. Subsīdijas summa: 8000-12000 eiro. Programmas
“Balsts” iespējas apmēram pusotra gada laikā izmantojušas jau vairāk nekā 700
daudzbērnu ģimenes, savukārt garantiju mājokļa iegādei vai būvniecībai vairāku
gadu garumā kopumā saņēmušas jau vairāk nekā 20 000 ģimeņu.
·
No 2022. gada 1.
jūlija bērna kopšanas periodā valsts veic sociālās iemaksas no vecāku
pabalsta un bērna kopšanas pabalsta kopsummas. Iepriekš iemaksas vecāku
pensijas kapitālā tika veiktas tikai no bērna kopšanas pabalsta apmēra – 171
eiro. Izmaiņas risinās netaisnību pret vecākiem – nav taisnīgi, ja vecāki, kuri
izvēlējušies laist pasaulē bērnus, nolemti mazākai pensijai nākotnē, salīdzinot
ar tiem, kuri šādu izvēli nav izdarījuši, turklāt, jo vairāk bērnu, jo lielāka
diskriminācija.
Atbalsts senioriem un
personām ar invaliditāti
·
2018. gadā neapliekamais minimums pensijām bija
250 eiro. No 2022. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam pensionāra neapliekamais
minimums bija 350 eiro mēnesī, par 20 eiro lielāks, nekā tas bija 2021. gadā.
Savukārt no 2022. gada 1. jūlija pensionāra neapliekamais minimums
palielināts līdz 500 eiro mēnesī. Tāpat paaugstināts minimālās vecuma
pensijas apmērs.
·
Vienreizējs 200 eiro pabalsts saistībā ar
ārkārtējo situāciju tika piešķirts tiem, kuri no 1. marta līdz ārkārtējās
situācijas beigām bija Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes, apgādnieka
zaudējuma pensijas saņēmēji vai kuri saņēma atlīdzību par darbspēju zaudējumu,
atlīdzību par apgādnieka zaudējumu vai arī bija valsts sociālā nodrošinājuma
pabalsta saņēmēji.
·
Pensiju indeksācija. No 2022. gada
septembra seniori saņems lielākas pensijas, ko ilustrē LVportāla veidotais
piemērs:
Piemēram, ja
vecuma pensijas apmērs ir 370 eiro, tad senioram ar apdrošināšanas stāžu līdz
29 gadiem no šīgada augusta pensijas apmērs būs 454,62 eiro (par 84,62 eiro
lielāks); ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem, – pensijas apmērs
būs 455,62 eiro (par 85,62 eiro lielāks); ja apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz
44 gadiem, – pensijas apmērs būs 456,62 eiro (par 86,62 eiro lielāks). Savukārt,
ja apdrošināšanas stāžs ir 45 gadi un vairāk, tad pensija palielināsies līdz
457,65 eiro (par 87,65 eiro lielāks).
Piemēram, pensionārs,
kurš saņem vecuma pensiju 400 eiro par kopējā apdrošināšanas stāža 45 gadiem un
pie tās noteikto piemaksu 29 eiro (par 25 darba gadiem (no 45 gadiem) līdz
1995. gada beigām), pēc indeksācijas saņems vecuma pensiju 494,76 eiro un
piemaksu pie pensijas 35,75 eiro.<https://lvportals.lv/skaidrojumi/343520-sogad-pensiju-indeksacijai-koeficients-12287-2022>
·
Paaugstināts invaliditātes
pensijas minimālais apmērs.
·
Radīta virkne jaunu
atbalsta iespēju personām ar invaliditāti,
piemēram, paplašinātas iespējas saņemt braukšanas maksas atlaides sabiedriskajā
transportā; arī personas ar II grupas invaliditāti atbrīvotas no pacientu līdzmaksājumu
veikšanas; personām ar I invaliditātes grupu vai tās aizgādnim tiek piešķirta
lielāka atlaide elektroenerģijas rēķiniem; uzlaboti studiju un studējošā
kredīta garantiju nosacījumi u.c.
Atalgojuma palielinājums strādājošajiem
· Panākts
algu palielinājums mediķiem, pedagogiem un iekšlietu nozares darbiniekiem.
·
Panākts algu pieaugums valsts kultūras iestāžu darbiniekiem. Algu
paaugstinājums būs vairāk nekā 4000 darbiniekiem, kas strādā teātros, muzejos,
bibliotēkās, koncertorganizācijās un citur.
· Neapliekamais
minimums no 2022. gada janvāra tika palielināts līdz 350 eiro,
bet no jūlija – 500 eiro. Vidēja atalgojuma saņēmējiem tas samazina darbaspēka
nodokļus. Uzņēmējiem slogs kļūst draudzīgāks un konkurētspējīgāks salīdzinājumā
ar citām valstīm.
Tautsaimniecības attīstība
·
Kultūras ekonomikas jomā –
o
No 2022. gada 1. janvāra drukātām un elektroniskām grāmatām un preses
izdevumiem ir samazināta PVN likme, no 12% uz 5%.
o
Panākts finansējums jaunam, vēsturiski izglītojošam latviešu kino.
· Valsts
atbalstu mazajiem lauksaimniecības ražotājiem ir izdevies dubultot 2022.
gadam, kopumā panākot 30 milj. eiro no valsts budžeta. Finansējums paredzēts lauksaimniecībā
izmantojamās zemes un lauksaimniecības dzīvnieku iegādes kredītu procentu
daļējai dzēšanai, lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem u.c.
· Iniciatīvas “Inovāciju
fonds – nozaru pētījumu programma” ietvaros paredzēts līdz 2024. gada
nogalei novirzīt līdz 12 milj. eiro Latvijas pētniecības organizācijām pētījumu
īstenošanai, kas atbilst nozaru pieprasījumam, sniedz ieguldījumu sabiedrībai
būtisku izaicinājumu risināšanā, kā arī atbilst konkrētam ilgtermiņa
tehnoloģiju attīstības uzdevumam.
·
Remigrācijas darba virzienā. – Četru gadu laikā, kopš
2018. gada, programmas PAPS (“Palīdzi atgriezties pašu sētā”) ietvaros
reģionālie koordinatori strādājuši ar tūkstošiem ģimeņu, kuras vēlas
atgriezties Latvijā. Vairāk nekā 1000 ģimeņu jau atgriezušās, un vēl nepilns
tūkstotis norādījis, ka plāno to darīt. 2021. gada imigrācijā vairāk nekā puse
iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji,
kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija.Ik gadu sarūk
emigrējušo cilvēku skaits. 2017. gadā migrācijas bilance uzrādīja, ka no
Latvijas emigrējuši nepilni 8 tūkstoši cilvēku, bet 2018. gadā tie bija nepilni
5 tūkstoši, 2019. gadā – vairāk nekā 3300, 2020. gadā – 3150 cilvēki, bet 2021.
gadā – tikai 286 cilvēki, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas.
- Kopš 2021.gada sociālajiem uzņēmumiem tiek
kompensētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jeb darba
devēja daļa par nodarbinātajām personām ar invaliditāti un garīga rakstura
traucējumiem.
Ierakstīt komentāru