Latvijas mūziķi mūsu valsts PR bataljonā un viņu vajadzības

Septembris Latvijas kultūras dzīvē ir ievērojams ar to, ka mūsu valsts profesionālie orķestri cits pēc cita pārpildītās koncertzālēs ar nerimtīgiem klausītāju aplausiem atklāj jaunās koncertsezonas. Brīžos, kad sezonas atklāšanas koncertu pacilājums atgādina par skaistajiem mirkļiem mūzikā, laikrakstos rindojas recenziju atzinīgie vārdi, un radio apskatos vēl izskan spilgtākie akcenti, ir īstais laiks atklāt mazāk zināmas vai apjaustas Latvijas profesionālo mūziķu un viņu kolektīvu valstiskā nozīmīguma dimensijas un atcerēties par jau ilgi un labi zināmām viņu vajadzībām.

Mūziķi kultūras diplomātijā

Pirms kāda laika aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis presē izteica apgalvojumu, ka Latvijai maigās varas tikpat kā nav. Teiktais izskanēja pietiekami plaši un rosināja pārdomas par maigās varas nozīmi ceļā uz Latvijas drošības stiprināšanu.

Latvijā daudzi pamana un apzinās Krievijas maigās varas ietekmi. Tomēr, cik liela izpratne mums Latvijā ir par to, kas palīdz veidot mūsu valsts maigo varu?  Pavasarī presē sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Ercmane uzdeva jautājumu “Kur Latvijai ņemt PR bataljonu?” Raksta autors uzdrošināsies apgalvot, ka Latvijas PR bataljona viena spēcīga vienība jau darbojas –, to veido Latvijas profesionālie mūziķi un viņu kolektīvi. Turpmāk mazliet par to, kādēļ šī vienība ir svarīga, un kādas ir tās vajadzības laikā, kad Latvijai ir tik ļoti nepieciešama ārējās drošības stiprināšana arī ar kultūras diplomātijas līdzekļiem.

LNSO un Akadēmiskais koris "Latvija" Eiropas bankas Latvijas Kultūras dienu
koncertā Frankfurtē pie Mainas 2013. gada oktobrī. LNSO publicitātes foto

Jau ilgāku laiku kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas labvēlīgu nostāju par Latviju ir palīdzējuši veidot Latvijas izcilie profesionālie mūziķi un mūzikas kolektīvi. Reiz saviesīgā pasākumā Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra koncertceļojuma laikā Japānā Latvijas vēstniecībā Tokijā Andrejs Pildegovičs izteica domu, ka Latvijas mūzikas kolektīvi – orķestri un kori – ir mūsu diplomātijas slepenais ierocis. Toreiz viņš atsaucās uz Rīgas Doma Zēnu kora viesošanos Baltajā namā. Pēc zēnu dziesmotās vizītes bija kļuvis jūtami vieglāk vienoties ar ASV prezidentu Baraku Obamu par Latvijai svarīgām diplomātiskām norisēm. 

Līdzīgs “maigās varas gājiens” norisinājās arī pērnruden Frankfurtē pie Mainas Eiropas Centrālās bankas rīkoto Latvijai veltīto kultūras dienu atklāšanas koncertā. Frankfurtes Alte Oper koncertzālē koncertu klausījās Latvijas vēstniece Vācijā un līdzās viņai daudzu citu valstu vēstnieki un augstas amatpersonas. Tā bija skaista sajūta un gandarījums, ka mums Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķiem diriģenta Aināra Rubiķa vadībā kopā ar mūsu Akadēmisko kori “Latvija” patiesi izdevās aizkustināt klausītājus. Droši vien līdz tam viņi par Latviju bija dzirdējuši daudzko – kļūmīgo valdības un finanšu sektora spēku rīcību, kas ieveda Latviju tik dziļā dižķibelē, lielo emigrāciju, melīgos Putina režīma interešu lobētāju apgalvojumus par “tautiešu” apspiešanu Latvijā un vēl ko citu. Taču mūsu koncerta augstais mākslinieciskais sniegums un cilvēciskā sirsnība maigi noskaņoja viņus uzlūkot Latviju ar cieņu un labvēlību. Vēlāk kā Nacionālā orķestra mūziķis es izjutu īpašu gandarījumu, kad man atstāstīja Latvijas vēstnieces Vācijā teikto, ka kolēģi vēstnieki no citām valstīm, Eiropas Centrālās bankas un Vācijas vadošas amatpersonas ir izteikušas viņai patiesus komplimentus par Latvijas mūziķu sniegumu. 

Tie ir tikai divi piemēri, no Latvijas mūziķu “maigajām ofensīvām”, bruģējot ceļu Latvijas diplomātijas panākumiem.

Zemais atalgojums un nozares nākotne

Domājot par Latvijas militāro aizsardzību ir skaidrs: zinot notikumus Ukrainā un pieaugošo Krievijas militāro aktivitāti Baltijas reģionā, Latvijai ir jāstiprina savus bruņotos spēkus. Taču, kā tas ir kultūras diplomātijas laukā? Arī Latvijas sabiedrisko attiecību bataljona vienībā, ko veido mūsu izcilie un “starptautiski ietekmīgie” mūziķi, orķestri un kori ir nepieciešami papildus resursi. Patlaban pastāv draudi tam, ka arī nākotnē, Latvijas profesionālie orķestri un kori varēs spoži veidot Latvijas tēlu Eiropā un pasaulē, un galvenais pilnvērtīgi strādāt Latvijas tautas labā mūsu pašu valstī.

Izejot no tā, ka profesionālo mūziķu atalgojums Latvijā caurmērā ir neatbilstoši zems, var īstenoties šāds Latvijas nacionālajai mūzikas kultūrai nevēlams scenārijs:

profesionālie mūziķi ilgstoši saņem ieguldītās izglītības apjomam neatbilstošu atalgojumu;

↓

rezultātā ilgtermiņā krīt profesijas prestižs, un perspektīvie mūzikas skolu studenti neizvēlas citu karjeras ceļu;

↓

vai, kā tas jau notiek, mūzikas studenti pēc apmaiņas studiju semestriem Rietumeiropas valstīs izvēlas tur palikt, jo atrod daudz labāk apmaksātu darbu, nekā viņiem var piedāvāt Latvijā;

↓

līdz ar to profesionālā mūzika - vesela nacionālās kultūras nozare tiek apdraudēta, jo nav vairs vietējo speciālistu, kas tajā strādā;

↓

tad izeja ir aicināt speciālistus no ārzemēm,

vai

valsts zaudē profesionālos mūzikas kolektīvus,

↓

līdz ar to Latvijai vairs nav “diplomātijas slepenā ieroča” – izcilo profesionālo mūzikas kolektīvu,

un

Latvijā vājinās tautas nacionālā pašapziņa, ko ļoti spēcīgi veido un uztur lepnums par nacionālās kultūras, tostarp, profesionālās mūzikas sasniegumiem.

LNSO un Akadēmiskais koris "Latvija" Eiropas bankas Latvijas Kultūras dienu
koncertā Frankfurtē pie Mainas 2013. gada oktobrī. LNSO publicitātes foto

Piemērs šai situācijai ir Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. LNSO koncerti ir klausītāju iemīļoti gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās. Nacionālais orķestris piedalās visos lielākajos Latvijas reprezentācijas pasākumos. Tādi bija šogad Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas ietvaros, piemēram, koncerts “Dzimuši Rīgā” un Pasaules Koru olimpiādes galvenie koncerti. 2015. gadā tieši Nacionālais orķestris spēlēs Latvijas ES prezidentūras koncertos Rīgā un Parīzē. LNSO strādā Latvijas patrioti, kurus darbā vada entuziasms un profesijas mīlestība. Tieši grūtajos gados ievērojami auga orķestra mākslinieciskais līmenis un koncertu apmeklētība. 2009. gada laikā valsts galvenā orķestra mūziķu atalgojums tika samazināts par pusi. Patlaban tas ir mazāks par valstī vidējo algu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, un atalgojums tālu atpaliek no pirms krīzes līmeņa.

Fināls: risinājumu gaidot

Ko valstiski ir jādara Latvijas kultūras diplomātijas muzikālo spēku labā? Saeimas, nozares ministrijas un citu ministriju līmenī ir jānonāk pie sapratnes, ka profesionālās mūzikas kolektīvi Latvijā ir nozīmīgi valsts kultūras diplomātijas, kultūras identitātes un nacionālās pašapziņas stiprinātāji un, ka to darbība zema atalgojuma apstākļos ir apdraudēta. Pirmkārt, ir jāpanāk, ka 2015. gadā visos profesionālajos mūzikas kolektīvos mūziķa mazākā darba alga par pilnas slodzes darbu ir vismaz vidējās sabiedriskā sektora algas lielumā. Otrkārt, ir jānodrošina ikgadējs atalgojuma pieaugums (20% ik gadus), lai algas pakāpeniski tuvotos līmenim, kāds bija pirms krīzes. Atalgojuma pieaugums ir svarīgs, lai topošie profesionāļi būtu pārliecināti, ka strādājot par mūziķiem, varēs nopelnīt ieguldītajam mācību laikam atbilstošu atalgojumu. Attiecībā uz nacionālas nozīmes kultūras organizācijām ir jāpieņem atsevišķi likumi, kas nosaka to nacionālo statusu un paredz šādu kolektīvu mūziķiem augstāku atalgojumu. Mūziķu darbs nebūtu iedomājams bez administrācijas un apkalpojošajiem darbiniekiem. Arī viņu caurmēra atalgojums šobrīd ir nepietiekams. Tādēļ līdz ar mūziķu algu jautājuma atrisināšanu proporcionāli ir jāpaaugstina atalgojums mūzikas kolektīvu administrācijas darbiniekiem.

Maija beigās ar svinīgu valsts augstāko amatpersonu atklāšanas runu ievadītu Nacionālā Simfoniskā orķestra koncertu tika atklāta Vidzemes koncertzāle Cēsīs. 2015. gada nogalē sola atklāt arī Liepājas jauno koncertzāli. Jaunas un labas koncertzāles reģionos un galvaspilsētā ir vajadzīgas. Ir prieks, ka tās top. Taču Latvijas PR bataljona profesionālo mūziķu vienība gaida to brīdi, kad viņi varēs ne tikai spēlēt jaunās koncertzālēs, bet viņu darbs Latvijas kultūras un Latvijas tēla spodrināšanas labā tiks novērtēts ar atbilstoša līmeņa atalgojumu. Noslēgumā jāteic, ka patiesi iepriecina tas, ka kultūras ministre Dace Melbārde jau ir skaidri pateikusi, ka kultūras darbinieku, tostarp mūziķu cienīgs atalgojums ir kultūrpolitikas prioritāte, veidojot 2015. gada budžetu. Lai notiek, ka nākamā valdība un Saeima šo prioritāti īsteno dzīvē!

Mg. art. Jurģis Klotiņš

Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra mūziķis

un kultūras projektu vadītājs

Pastāsti saviem draugiem: