Lieldienās
apritēs mēnesis kopš ārkārtas stāvokļa sākuma. Piemērots brīdis, lai pārdomātu, ko šis laiks
palīdz ieraudzīt skaidrāk, tiešāk un patiesāk. Cienījamā lasītāja pārdomām šajā
rakstā sniedzu manu personīgo skatījumu uz prioritātēm, izvēlēm un lēmumiem
cilvēka ikdienā un valstiskā perspektīvā.
Pirms gada nedēļā pirms Lieldienām
aizdegās Parīzes Dievmātes katedrāle. Nākamajā rītā, kad ugunsdzēsēji vēl
apslāpēja pēdējos uguns perēkļus, un viņi kā brīnumu ieraudzīja uguns un
gruvešu neskarto, rīta gaismā mirdzošo altāra krustu, Francijas prezidents
pauda apņēmību Katedrāli atjaunot, un sāka jau pienākt pirmie lielo ziedojumu
solījumi.
 |
| Foto: Ilmārs Znotiņš |
Latvija, Eiropa un pasaule atgūsies pēc
covid-19 vīrusa, kurš paņēmis tik daudzu cilvēku dzīvības, izjaucis neskaitāmus
plānus un turpina postīt valstu tautsaimniecības. Plānus varēs atsākt un
tautsaimniecības atjaunot. Līdzīgi kā tiks atjaunota Parīzes Dievmātes
katedrāle – akmeni pa akmenim, ar zināšanām un izpratni par kopējo dievišķās
iedvesmas skarto arhitektūru.
Bet
kas notiks cilvēku iekšējā dzīvē? Kad cilvēks dzīvē iet cauri grūtībām un
pārbaudījumiem, ir svētīgi, ja viņš domā vai pat lūdz Dievu, lai pieredzētais,
nevis atstāj tukšumu un izmisumu, bet gan nes augļus, kuri garīgi bagātina, dara
stiprāku un cildenāku. Varbūt tās ir garīgās domas, ko katrs var veltīt sev,
saviem tuvākajiem un Latvijai? Lai šis laiks nepaliek bez augļiem! Cik ilgs būs
“ceļš cauri tuksnesim”, paredzēt nevar. Taču doties cauri grūtībām ar apziņu,
ka tās var darīt mūs stiprākus, noteikti ir pa spēkam, lai arī tādas attieksmes
izvēle cilvēkam nav viegla un pašsaprotama.
Vērtīgākās
no vērtībām
Ārkārtas laiks īpaši dziļi un skaidri izgaismo to vērtību nozīmi, kuras ir cilvēka,
tautas un valsts laimīgas dzīves pamatā – mīlestība ģimenē, personības
pilnveide izglītībā, veselības un dzīvības vērtība. Ir cilvēki – šo vērtību
apliecinātāji - , uz kuriem raugos ar īpašu apbrīnu, godbijību un pateicību.
Tās ir Latvijas ģimeņu mammas un tēti (arī
vecmāmiņas un vectētiņi!), kuri daudzās ģimenēs, mājās būdami, vienlaikus dara
attālinātu darbu, palīdz bērniem mācībās un dara visu ierasto mājas soli! Tie
ir pedagogi, kuri īsā laikā ir neskaitāmas stundas veltījuši, lai būtu līdzās
skolēniem attālinātajās mācībās. Tie ir Latvijas mediķi un veselības aprūpes
speciālisti, kuri pašaizliedzīgi kalpo savai tautai par spīti tam, ka 2019.
gads noslēdzās ar pieviltām cerībām uz to, ka jauni ideālu pilnie Latvijas
ārsti un visgrūtāk strādājošie mediķi varēs saņemt cienīgu atalgojumu. Tie ir
sociālie darbinieki, kuru kalpojums vēl pārāk maz ir pamanīts un novērtēts šajā
ārkārtas laikā. Kā mūziķim man šķiet, ka ir vārdos to grūti tvert, un šīs
pateicības lielumam drīzāk var pietuvoties Imanta
Kalniņa mūzikas un Knuta Skujenieka dzejas “Lūgšana” 2013. gada
latviešu Dziesmu svētku kopkora balsī.
Dziesma
arī liek domāt par to, ka tauta, kas vitāli veido savu valsti, nav šķirama no
nepieciešamības domāt un saņemt kultūras un garīgo vērtību atbalstu. Paldies
tiem ļaudīm, kuri turpina darbu medijos, kultūras radošajās organizācijās[1] un palīdz cilvēkiem ar
emocionālo un garīgo atbalstu kā psihologi, psihoterapeiti un garīdznieki.
Krīzes
solidaritāte un civilās aizsardzības sistēmas pilnveide
Krīze jo skaudri parāda to, cik svarīgi ir
solidāri maksāt nodokļus. Taču vienlaikus krīzes situācijā ir nepieciešami
ārkārtas risinājumi, kuri nodrošina iztikas minimumu arī tiem, kuri darba
devēja vai citu vainu dēļ nevar saņemt dīkstāves atbalstu. Tādos gadījumos
varētu izmaksāt pabalstu, kur pusi sedz deklarētās dzīvesvietas pašvaldība,
pusi – no valsts budžeta.
Dīkstāves
pabalsta aprēķinā
jāņem vērā tas, vai ģimenē ir bērni. Uzlabojot
pabalsta aprēķina veidu vai nosakot papildus pabalstu par apgādājamo, var
panākt, ka ienākumu kritums ģimenēs ar
bērniem nav lielāks kā atsevišķi dzīvojošām personām bez bērniem.
Valsts un pašvaldību sadarbība, vadot valsts mēroga ārkārtas stāvokli, būtu
jāvērtē pēc tā, vai Latvijas galvaspilsētas speciālisti ir uzaicināti
piedalīties jau pirmajās sapulcēs. Mēdz teikt, ka Rīga ir puse no Latvijas.
Sociālā darba jomā – pavisam noteikti. Sešus gadus strādājis Rīgas domes
Sociālo jautājumu komitejā pārliecinājos, ka Rīgā labklājības un sociālās
drošības nozari vada ļoti profesionāla un laikmetīgi domājoša speciālistu
komanda. Ministriju darba grupu līmenī pieņemtie lēmumi, iesaistot vai
neiesaistot pašvaldību pārstāvjus, cilvēka ikdienu sasniedz tieši pašvaldībā.
Viens no Rīgas secinājumiem ir tas, ka vistuvākajā laikā Latvijā
atbildīgajām ministrijām kopā ar pašvaldībām ir jāvienojas par valsts civilās aizsardzības stratēģiju, lai
ārkārtas situācijās nākotnē bez kavēšanās un koordinēti rīkotos, lai būtu pieejamas
nepieciešamā aprīkojuma “operacionālās rezerves” un katram būtu skaidrs savs uzdevums.
Jāparedz, kuri uzņēmumi Latvijā ārkārtas stāvokļa laikā var operatīvi sākt
ražot nepieciešamo papildus aprīkojumu un līdzekļus. Ne tikai mediķi, bet arī
pašvaldību sociālie darbinieki ir ļoti operatīvi, neliekot gaidīt vairākas
dienas, jānodrošina ar individuālās
aizsardzības līdzekļiem. Kā citādi vīrusa pandēmijas laikā viņi var turpināt
sniegt atbalstu sociālās palīdzības klientiem?
Ārkārtas stāvokļa noteikumu
komunikācijā ar jauniešiem atbildīgo iestāžu sabiedrisko
attiecību speciālisti daudz vairāk var iesaistīt jauniešu vidū iecienītos video
blogerus jeb jūtūberus, kā arī populāras personības no mūzikas un sporta
nozarēm. (Viedokļa autoru pirms dažām dienām ļoti uzrunāja video blogeres ar
pseidonīmu “Alishuks M” uzruna “Mana Latvija” par
Latvijas neatkarības atjaunošanas vēsturi, pilsonisko brīvību un
demokrātijas vērtību.)
Skartās nozares: arī
nevalstiskās un reliģiskās organizācijas
Arī Latvijas nevalstiskās organizācijas
algo darbiniekus. Ir nevalstiskās organizācijas, kuru darbu un misiju līdz
ārkārtas stāvoklim palīdzēja nodrošināt pašu ieņēmumi, piemēram, no reklāmas organizācijas
mājas lapā. Tagad līdzīgi kā medijiem tie ir kritušies vai izsīkuši vispār un apdraudēta
kļūst atalgojuma izmaksa darbiniekiem. Rīgā sociālo atbalstu bērniem un
pieaugušajiem sniedz vairākas nevalstiskās organizācijas, kurām ir noslēgti
līgumi ar Rīgas pašvaldību. Šobrīd sociālais
darbs klātienē dienas centros ir apturēts un līdz ar to dīkstāve
skar arī nevalstisko organizāciju sociālos darbiniekus.
Reliģiskās organizācijas ārkārtas stāvoklis ir skāris tādējādi, ka ir
apdraudēta garīdznieku atalgojuma izmaksa. Dievkalpojumi baznīcās ir atcelti,
un galvenais garīdznieku atalgojuma finanšu avots – dievkalpojuma ziedojumi jeb
kolekte - vairs nav ievācams. Tieši dievkalpojums, pulcējoties klātienē,
gadsimtiem ir bijis baznīcas kalpošanas centrā (Iztēlojieties, Latvijā kopš
ticīgā līvu virsaiša Kaupo, svētceļnieka uz Romu laikiem un pat vēl agrāk, un
arī totalitāristisko režīmu okupācijas.) Nesen tieslietu
ministrs norādīja, ka kristīgās konfesijas ļoti labi sadarbojas ar
valsti un skaidro, kādēļ un kā pulcēšanās ierobežojumus ievērot baznīcās.
Kristīgās draudzes sniedz krīzes laikā cilvēkiem garīgu, emocionālu un
psiholoģisku atbalstu, straumējot dievkalpojumus interneta vidē[2]. Valsts rīkotos solidāri,
ja atbalstītu garīdznieku atalgojuma izmaksu ārkārtas stāvokļa laikā vai tikmēr,
kamēr dievkalpojumu norise, pulcējoties baznīcā, ir liegta.
Attiecībā
uz valsts atbalstu krīzē nevalstiskajām un reliģiskajām organizācijām vēl
jāpiebilst, ka juridiskais formālisms ne vienmēr spēj tvert realitāti tās
būtībā. It īpaši krīzēs ne.
Par katra cilvēka un valstiskiem lēmumiem tautsaimniecības atbalstam un uzplaukumam
Apsveicami ir tas, ka ārkārtas stāvokļa
pirmajās nedēļās ir ļoti pieaudzis pasūtījumu apjoms tiešsaistes veikalos, kuri
piedāvā iegādāties Latvijas lauku saimnieku audzētus un ražotus produktus
(piemēram, iniciatīva “Novada garša”). Katra cilvēka
ikdienas lēmums, sadarbības domāšana un solidaritātes apziņa ar Latvijas laukiem
var palīdzēt Latvijas zemniekiem pārvarēt ārkārtas stāvokļa laiku un mazināt
produkcijas noieta kritumu.
Pirms
raksta izskaņas Lieldienu noskaņā vēl tikai dažas vispārīgas nostādnes, kuras
nopietni apsvērt, domājot par valstiskiem lēmumiem un izvēlēm, kuri ļautu Latvijas tautsaimniecībai atkal zaļot un
nest augļus kopējam labumam.
- Jāizveido Latvijas tautsaimniecības
izaugsmes domnīca, kura pulcētu zinošus un valstiski
domājošu speciālistus no valsts institūcijām un dažādām tautsaimniecības
nozarēm. Tās uzdevums būtu analizēt Eiropas un pasaules ekonomikas notikumu
scenārijus pēc covid-19 krīzes un modelēt Latvijas stratēģiju.[3] Valsts prezidents varētu
būt domnīcas patrons.
- Sabiedriski un politiski var vienoties,
ka jebkurš lēmums jāvērtē pēc tā, kā tas ietekmēs Latvijas valstspiederīgo
iespējas veidot savu labklājību Latvijā, nodrošināt sevi un ģimenes, nenonākt
parādu slogā. (Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka notiek kaut kas līdzīgs, kā
Latvijai atkopjoties no 2008./2009. gada recesijas, un sākas vēl viena masveida
emigrācija uz turīgākajām Eiropas valstīm.)
- Jāizstrādā valsts investīciju programma
(Lietuvā
tāda jau ir![4]), lai atbalstītu
eksportējošos uzņēmumus; būvētu jaunus, energoefektīvus mājokļus un renovētu
esošos; remontētu reģionālos un vietējās nozīmes ceļus; celtu Rīgas un
aglomerācijas reģiona konkurētspēju Baltijas jūras mērogā un veiktu citas Latvijas
izaugsmei nepieciešamas investīcijas.
Pavisam tuvu ir Lieldienas. Tādēļ
noslēgumā no mana personīgā skatījuma uz ārkārtas stāvokļa laika vērtību un
lēmumu prioritātēm atļaujiet man atgriezties pie Latvijas simtgades, pie arhibīskapa Jāņa Vanaga uzrunas Rīgas Domā 2018.
gada 18. novembrī un citēt vārdus, kuri runā par Lieldienu notikumu
un, man šķiet, dod iedrošinājumu iet cauri šim pārbaudījumu laikam. “Klasiskā
eiropieša arhetips ir vīrs, kurš tika netaisnīgi
pienaglots pie krusta.[..] Viņš augšāmcēlās,” arhibīskaps raksta un aicina izvēlēties
sekot šim varonības arhetipam: “Kristīgās vērtības ir lietot Kristus pieeju
dzīves izaicinājumiem. Kristus pieeja bija augšāmcelšanās un arī tevī ir
potenciāls jebkuros apstākļos augšāmcelties. Atrodi to un atbrīvojies no
bailēm! Latvijai vajag tavu atklājumu, ka tu esi stiprāks, ka tu esi stiprāka
par saviem pārbaudījumiem un nelaimēm!”[5] Lai
šī laika grūtības ved pie tādiem valstiskiem, pilsoniskiem un cilvēka iekšējās
dzīves lēmumiem, kuri, laikam ejot, nobriedina svētīgus augļus. Lai tā notiek Latvijā,
Eiropā un visā pasaulē.
Jurģis
Klotiņš,
Valsts
prezidenta ārštata padomnieks vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos,
2020.
gada 4. aprīlī
[1]
Piemēram, pirmais no ārkārtas laika tiešsaistes koncertiem: LNSO koncerts
“Mālera piektā un RIX” LMT Straume tiešraidē http://straume.lmt.lv/lv/kultura/koncerti/malera-piekta-un-rix/1052152
[2] Dažas no
facebook lapām, kur attālināti var
piedalīties lielāko kristīgo konfesiju dievkalpojumos: Rīgas vecā Sv. Ģertrūdes
draudze, Katolis.Tv, Rīgas Baptistu Vīlandes draudze, Rīgas Debesbraukšanas
latviešu pareizticīgo baznīca.
[4] Par
Lietuvas ekonomikas atjaunotnes plānu http://finmin.lrv.lt/en/news/eur-5-billion-for-public-health-and-the-national-economy
Ierakstīt komentāru