JAUNUMI

2026. gada 8. okt.

Multilaterālisms un atturēšanas politika. Uzruna EDSO Parlamentārās asamblejas sesijā Andorā 7.10.2026.

Godātais priekšsēdētāja kungs!

Cienījamie kolēģi!

Dāmas un kungi!

„Mieru pasaulē nevar nosargāt bez radošiem centieniem, kas ir samērojami ar briesmām, kuras to apdraud.” – Es citēju Robertu Šūmani, vienu no Eiropas vienotības un miera pamatlicējiem pēc Otrā pasaules kara. Mūsu laikmetā radošajiem centieniem, kas nepieciešami miera veicināšanai, jābalstās uz multilaterālismu. 


Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs (António Guterres) ir teicis: „Multilaterālisms nav izvēle, bet gan nepieciešamība [..]” Protams, ir jautājumi, kurus nepieciešams kritiski izvērtēt Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrā un darbībā. Tomēr multilaterālisms ir priekšnoteikums mieram saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību. Tas ir priekšnoteikums kopīgajam labumam, cilvēka cieņas un dabisko cilvēktiesību ievērošanai ikvienā sabiedrībā.

Amerikas Savienoto Valstu senators Rodžers Vikers (Roger Wicker) šorīt atkārtoti uzsvēra to, ko Baltijas valstīs labi saprot, proti, ka pastāv „agresijas ass” (axis of aggression) – Krievija, Irāna, Ziemeļkoreja un Ķīna. To savstarpēji saistītā politika un starptautiskās ambīcijas rada vislielākos draudus multilaterālismam, starptautiskajām tiesībām un mieram.

Šim apdraudējumam ir jāstājas pretī brīvajām demokrātiskajām valstīm ar vienotiem centieniem abos Atlantijas okeāna krastos. Izcilais Amerikas Savienoto Valstu prezidents Ronalds Reigans (Ronald Reagan) ļoti labi saprata: ja darīšana ir ar „ļaunuma impēriju” – Padomju Krieviju jeb PSRS –, mieru var nodrošināt tikai caur spēku, citiem vārdiem, ar spēcīgu atturēšanas politiku.

Latvijas Republikā, no kuras es nāku, šogad mēs militārajām un aizsardzības spējām atvēlam 4,91 % no IKP. Mērķis 2027. gadam ir 5 %. Tā mēs sniedzam savu ieguldījumu kopējā NATO transatlantiskās drošības arhitektūrā. Latvijas tauta augstu novērtē Amerikas Savienoto Valstu ieguldījumu mūsu reģiona drošībā. Latvijas karavīri piedalīsies starptautiskajā militārajā operācijā, lai atbrīvotu Hormuza šaurumu no mīnām. Kanādas, Dānijas, Zviedrijas, Polijas, Itālijas, Spānijas, Čehijas, Melnkalnes, Albānijas, Ziemeļmaķedonijas un Islandes karavīru klātbūtne NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā ir ārkārtīgi nozīmīga drošībai un agresijas atturēšanai Baltijas jūras reģionā, un šo valstu karavīru dienests tiek augstu novērtēts Latvijas sabiedrībā.

Cienījamie kolēģi, paldies jums par nelokāmo atbalstu Ukrainai. EDSO valstīm ir jāpalīdz drosmīgajai Ukrainas tautai ar visu nepieciešamo, lai tā varētu stāties pretī Krievijas teroristiskajiem uzbrukumiem un saglabāt noturību šajā ziemā. Mums ir jāatbalsta Ukraina līdz uzvarai un jāpieņem tikai taisnīgs miers, kas ir saskaņā ar Ukrainas tautas suverēno gribu.

Multilaterālisms nebūs taisnīgs bez taisnīga miera Ukrainai. Tas nebūs taisnīgs, ja Krievijas kara noziedznieki izvairīsies no soda. Tas būs taisnīgs tikai tad, kad Ukrainas suverenitāte būs atjaunota visā tās teritorijā, Ukrainas bērni būs atgriezušies pie savām ģimenēm, un Krievija būs atteikusies no impēriskajām ambīcijām pārkāpt savu kaimiņvalstu robežas.

Multilaterālisma nākotne būs atkarīga no Eiropas demokrātisko valstu, Amerikas Savienoto Valstu, Kanādas un citu valstu, kurām ir ciešas saites ar Rietumu civilizāciju, noturības, vienotības un sadarbības.

Starptautiskajai politikai ir jābūt vienotai ar morāles principiem. Starptautisko tiesību, uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības un multilaterālisma  pamati ir likti Eiropas filosofu un teologu darbos. Minēšu dažus no viņiem. Akvīnas Toms, kurš deva nozīmīgu ieguldījumu dabisko tiesību un taisnīga kara teorijas attīstībā. Fransisko de Vitorija no Salamankas skolas, kurai šogad atzīmēja 500 gadus, sniedza būtisku ieguldījumu cilvēktiesību un starptautisko tiesību atzīšanā. Hugo Grocijs savos pamatprincipus iedibinošajos tekstos lika pamatus uz noteikumiem balstītai starptautiskajai kārtībai. Savukārt Imanuela Kanta morāles filosofijā mūžīgais miers tika uzlūkots nevis kā utopisks sapnis, bet gan kā nacionālo valstu politisko līderu praktisks un morāls pienākums. Šo domātāju ideju jauna pārdomāšana var palīdzēt mums stiprināt mūsu politiskos centienus panākt taisnīgumu un mieru.

Multilaterālisms apvienojumā ar stingru atturēšanas politiku ir vienīgais uzticamais ceļš uz taisnīgu pasaules kārtību, mieru un labklājību 21. gadsimtā. Tas ir priekšnoteikums ikvienas nacionālās valsts mierīgai attīstībai un tādam sabiedrības kopīgajam labumam, kurā tiek respektēta cilvēka cieņa un tiek sniegtas iespējas ikvienas personas pilnveidei un uzplaukumam.

Paldies!

Tulkojums latviski no uzrunas angļu valodā, no kuras daļu es sacīju EDSO Parlamentārās asamblejas sesijā Andoras Firstistē 2026. gada 7. oktobrī. Video ieraksts: https://www.youtube.com/watch?v=SSmWtdRf0io&t=7880s 

Pastāsti saviem draugiem:

 
Copyright © 2014 Jurģis Klotiņš. Designed by OddThemes