Ir sācies jauns gads - 2014. gads. Lai tas ir laimīgs un garīgi piepildīts. Lai ir daudz drosmes, ticības un cerības, sastopoties un ejot cauri grūtībām. Jo tādas būs arī šogad. Taču, lai tās mūs nenomāc, bet palīdz augt ticībā, cerībā un mīlestībā, kas palīdz kļūt patiesi laimīgākiem, mierpilnākiem un priecīgākiem. Es vēlos citēt dzejnieka Imanta Ziedoņa uzrunu - Jaunā gada apsveikumu, kas reiz, laikam 1995. gadā tika teikts "Radio Eiropa": "
Jaunā gada apsveikums „Radio
Eiropa”
Cilvēks arvien vairāk ierauga mirdzošu putekļu
sīkdaļiņu pasaulē un arvien vairāk uzzina par milzīgām galaktikām megapasaulē.
Visa kā kļūst arvien vairāk. Arvien vairāk ieraugāma, arvien vairāk uzzināma.
Arvien vairāk cilvēku nāk mums pretī, arvien vairāk prasa, arvien vairāk
piedāvā, arvien vairāk jāizvēlas. Arvien vairāk šaubu. Jo vairāk uzzinām, jo
vairāk neziņas. Pasaule it kā saskaldās bezgala daudzās iespējās. To sauc arī
par plurālismu, šo dzīves izjūtu. Par relatīvismu – kad viss ir ticams un nekā
nav ticama. Un šajā paātrinātajā burzmā un skrejā ir jāatrod sava vieta, jāķer
sev dotais laiks, savs moments. Un tu iespraucies kaut kā šai laikā un kaut
kādā vietā un peldi un šļūc līdzi un velcies, un pinies, un tevi pēc kāda laika
nez kā , bet izspiež, izsviež ārā. Un tikai tāpēc, ka tu neesi zinājis, pie kā
pieturēties, ar ko turēties kopā, iekš kā pastāvēt. Tu neesi apjautis
kompozīciju, kompāniju, kombināciju, tu esi palicis ārpus kombinācijas. Tu esi
palicis ārpus akorda. Tu esi plinkšķinājis ar vienu pirkstu.
Es jums novēlu: pamēģināt jaunajā gadā iemontēties
kombinācijās pa trīs.
Ģimene – tauta – valsts. Dievs – Daba – Darbs. Ticība
– cerība – mīlestība. Dievišķā triāde: Dievs Tēvs – Dievs Dēls – Dievs Svētais Gars.
Projektos: tirgus – know how - finansējums. Ģimenē: bērni – vecāki –
vecvecāki.
Pa trīs – tās ir visstabilākās struktūras, tajā
iedibināta dzīve arī kļūst stabila. Paradoksāli, ka pat mīlestības divvienība
kļūst stabilāka, ja kaut kur nekaitīgā, tomēr hipotētiskā attālumā varētu būt
kāds trešais.
Mēs dzīvojam fragmentiņu dzīvi. Struņķīšu un
nogrieznīšu dzīvi. Un tā ir ērta dzīve, jo pašam sev pārredzama un pārvaldāma.
Es, dzejnieciņš un mana burtnīciņa. Es, zemnieciņš, un mani lauciņi. Es,
veikalnieks, un mana peļņa. Es, mednieks, un mana bise. Manējā dzīve. It kā
pašpietiekama un tomēr – ātrāk vai vēlāk, stiprāk vai vārgāk, bet uznāk
jautājums: bet kāda jēga?!
Tad meklējiet lielās kompozīcijas. Pamodiniet sevī
lielo kompozīciju apjautu. Kāpiniet sevī Lielo Kompozīciju izjūtu. Un, ja tās
nerādās arī tik cildeni un pacilājoši lielas un diženas, tad vismaz noķeriet
ķēdītes triādes – trīsvērtību lielumus - , un jums būs labējais un kreisais, ar
kuriem turēties, jūs būsiet piederīgi, jūs jutīsieties piederīgi.
Es jums novēlu Jaunajā gadā šo piederības sajūtu. Un
arī Ziemassvētku domas, jo tepat jau vēl vakar bija tie Ziemassvētki.
Jo šīs ir dienas, kad pasaulē piedzima Dieva Dēls,
viņš atnesa trīsvērtību mācību, kuru cilvēce mācās jau cauri teju divtūkstoš
gadu kultūrām. Viņš mācīja: Ticība, Cerība un Mīlestība. Un Mīlestība ir
stiprākā no tām.
Jā, Pasaule tek un jūk, un skaldās. Bet pastāv
trīsvienīgās vērtības. Kas cilvēci satur kopā gaišā savāktībā. Trīsvienīgas
vērtības, kuru trijotnē ir vērts pastāvēt, no tās neizkrist un to nezaudēt. Es
to vēlu mūsu Tautai un cilvēkiem!"
Imants Ziedonis
nepublicēts
Publicēts atrodams kopoto rakstu 10. sējuma 505. – 507. lpp.
"Imants Ziedonis ir Dieva mākslas darbs. Imants Ziedonis ir brīnums, kas uzdāvināts Latvijai." Ar šiem vārdiem mācītājs Juris Rubenis 2013. gada marta sākumā dzejnieku izvadīja mūžībā.
Lai Imanta Ziedoņa skaidrais cilvēku ceļošo vērtību redzējums, viņa reālistiskais optimisms, viņa ideālisms mūs iedvesmo Jaunajā gadā!
Ierakstīt komentāru