Kristietis un pašvaldību vēlēšanas. Manas pārdomas.

           Maija mēnesis jau ir pilnā plaukumā un ziedos. Ir palicis pavisam nedaudz laika līdz sestdienai 1. jūnijam, kad Rīgā, citās pilsētās un novados notiks pašvaldību vēlēšanas. Ikviens Latvijas pilsonis, kam ir 18 vai vairāk gadu būs aicināts, pildot pilsoņa pienākumu, doties uz vēlēšanu iecirkni un balsot par kādu no kandidātiem un partiju sarakstiem. Vēlētāju vidū būs arī daudzi kristieši no Latvijas kristīgo konfesiju draudzēm. Vēlos īsumā dalīties pārdomās, kādus principus būtu svarīgi ievērot kristietim, izdarot izvēli vēlēšanās.

Sekot līdzi politikas un sabiedriskajiem procesiem aizņemtajā ikdienā nemaz nav tik vienkārši. Tomēr vēlēšanām nākot tuvāk, iespējams, mēdzam tuviniekam, draugam, draudzes brālim vai māsai vaicāt: „Nu, kā tu domā, par ko tad lai balso?” Dažreiz sarunā gadās arī kādu apolitiski noskaņoto uzmundrināt un teikt: „Piedalīties vēlēšanās tomēr ir tavs pilsoņa pienākums. Un kā kristietim ne tikai cilvēku, bet arī Dieva priekšā.” Bībele mums māca attiekties atbildīgi pret to laicīgās varas kārtību, kāda mūsu zemē ir iedibināta. Jēzus sacītos vārdus "Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder" (Marka 12:17) var attiecināt arī uz demokrātisko pārvaldes iekārtu mūsu valstī Latvijā. Ar pavēli „dodiet ķeizaram” Jēzus saka, lai mēs izpildām pilsoņa pienākumu – gan maksājam nodokļus, gan piedalāmies vēlēšanās, gan interesējamies par sabiedrībā notiekošo un neesam vienalīdzīgi. Ķeizara vietā pie mums ir vēlēta likumdevēja vara, kuru mūsu pienākums ir ievēlēt demokrātiskā ceļā.

            Ja paklausām Kristus pavēlei un apņemamies piedalīties vēlēšanās, aizvien uzmanīgākus dara jautājums, par kuru sarakstu, partiju un arī kandidātu balsot? Kā neapjukt politisko partiju programmās un kandidātu sacītajā? Iepazīstoties ar partiju programmām un kandidātu sacīto pirmsvēlēšanu publiskajās diskusijās, kritiski novērtēsim, kādus un cik kvalitatīvus risinājumus viņi piedāvā saimniecisko, sociālo, drošības un citu problēmu risināšanai mūsu pilsētā vai novadā. Uzlūkosim redzēto un dzirdēto Kristīgo vērtību gaismā.

Kā kristieši mēs esam aicināti dzīvē apliecināt Dieva baušļos pamatotās, Jēzus un apustuļu sludinātās Evaņģēlija vērtības un iestāties par tām Latvijas sabiedrībā. Tās ir kristīgās vērtības, kas ir nozīmīgs latviešu tautas un citu Eiropas kristīgo tautu pastāvēšanas pamats. Ir dzirdēts, ka kristiešus dēvē par sabiedrības sirdsapziņu. Būsim šā komplimenta cienīgi un īpašu vērību pievērsīsim tam, kāda ir vēlēšanu kandidātu nostāja jautājumos par morāli ētiskajām un tradicionālajām jeb dabiskajām sabiedrības vērtībām.

            Augsti morāli ētisko vērtību standarti ir pamats cilvēka godīgai un taisnīgai rīcībai visdažādākajās dzīves situācijās. Darbojoties politikā, deputāta pienākums ir strādāt (lasi: kalpot) tautas vispārējam labumam un palīdzēt īstenoties labajam, kas cilvēkus ceļ. Centīsimies novērtēt, vai kandidāts līdzšinējā darbā vai, darbojoties politikā, ir rīkojies godīgi, krietni pildījis darba pienākumus un nav pieļāvis negodīgu rīcību. Bez tiesāšanas no Kristīgo vērtību skatu punkta pievērsīsim arī vērību kandidāta rīcībai viņa personīgajā dzīvē.

            Kristietība vēsturiski Eiropas tautām un Latvijai deva un stiprināja nozīmīgas sabiedrības pamatus radošas vērtības: laulību, ģimeni, tikumības ideālus, dzīvības svētumu, garīgo vērtību dominanci cilvēka apziņā. Laikā, kad Latvijā slēpti un atklāti tiek mēģināts mazināt minēto tradicionālo jeb dabisko vērtību nozīmi, kristieši ir aicināti iestāties par tām. Vērtības ir jāaizstāv arī politiskā līmenī, tādēļ būsim vērīgi pret kandidātu un partiju uzskatiem jautājumos par atbalstu ģimenēm, jauniešu izglītību un dzīvības ētiku. Latvijas politikā par minētajām vērtībām iestājas konservatīvi domājoši cilvēki dažādos politiskajos spēkos, kā arī tās partijas, kas ir ne tikai deklarējušas, ka vadās pēc konservatīva skatījuma uz sabiedrību, bet arīdzan apliecina to darbos.

Valsts svētku dievkalpojums Rīgas Jēzus ev. lut. baznīcā 2012. gada 18. novembrī

            Latvija ir mūsu neatkarīgās valsts nosaukums. Latvija tika dibināta, lai latviešu tauta varētu dzīvot brīvā un neatkarīgā valstīt, kas dod vislabākās iespējas latviešu kā Latvijas teritorijas vēsturiskās pamatnācijas vispusīgam uzplaukumam. Mūsu tautu vieno kopīga valoda, vēsturiskā atmiņa, kultūras tradīcijas, mīlestība uz savu zemi. Mūsu valsti bagātina daudzas mazākumtautības, kuru pārstāvji ir aicināti uzņemties visas Latvijas pilsoņiem paredzētās tiesības un pienākumus, un būt lojāli Latvijas nacionālajiem mērķiem un vērtībām. Atšķirībā no mūsu vecākiem, vecvecākiem un viņu vecākiem mēs esam priviliģēti dzīvot laikā, kad Eiropā vairs nav kara draudu. Latvijas drošību garantē piederība NATO un Eiropas Savienībai. Tomēr būtu naivi ticēt, ka šodien vairs nepastāv nekādi draudi Latvijas drošībai. Krievijas Federācija patlaban ar saimnieciskiem un informatīviem līdzekļiem īsteno pirms pāris gadiem deklarēto mīkstās varas stratēģiju ietekmes atgūšanai kaimiņvalstīs. Tas skar arī Latviju. Tādēļ mums joprojām arī vairāk kā 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas ir jāpievērš uzmanība kandidātu un partiju uzskatiem un rīcībai, kas demonstrē attieksmi pret Latvijas pamatvērtībām, nacionālo identitāti un drošības jautājumiem.

            Neatbalstīsim politiskos spēkus, kuru piederīgie, tostarp pašreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs, pirms vairāk kā gada neoficiālu sabiedroto ierosinātā referendumā rīkojās pret latviešu interesēm, balsojot par krievu valodas kā otrās valsts valodas ieviešanu. Neatbalstīsim politiķus, kuri sadarbojas ar spēkiem, kuru nolūks ir vājināt Latvijas suverenitāti ar iespaidu informatīvajā, ekonomiskajā un politiskajā laukā.

No Svēto Rakstu konteksta varam secināt, ka Dievs ir tas, kurš tautām dod zemes un valstis. Ebreju tautai viņš deva Apsolīto zemi no Vidusjūras līdz Jordānai, ko šodien sauc par Izraēlu. Latviešiem Dievs ir devis Latviju no Baltijas jūras līdz Zilupei. Latvijas valsts, mūsu zeme, tauta un valoda ir Dieva dotas vērtības. Mēs katrs esam aicināts tās sargāt arī pašvaldību vēlēšanās, ar savu balsi uzticot vadību Latvijas galvaspilsētā, pilsētās un novados nacionāli domājošiem cilvēkiem un politiskajiem spēkiem, kuri līdzšinējā darbā ir apliecinājuši, ka strādā latviešu tautas, Latvijas lojālo mazākumtautību un valsts suverenitātes labā.     

Tās īsumā ir manas personīgās pārdomas. Uzsveru, ka katram vēlētājam izvēle jābalsta kritiskos vērtējumos un jāizdara patstāvīgi[1]. Atcerēsimies, ka balsošanas kārtībā ir paredzēta iespēja, ka varam ievilkt krustiņu tam kandidātam vai kandidātei (arī vairākiem), kuru ievēlēšanu atbalstām. Savukārt, ja kādas personas ievēlēšanu neatbalstām, tad varam svītrot viņa vārdu un uzvārdu.[2] 

Noslēdzot es aicinu ikvienu ticīgo aizlūgumos uzticēt Dieva žēlastībai un apredzībai pašvaldību vēlēšanu norisi, savu vēlētāja izvēli un cilvēkus, kas kandidēs vēlēšanās. Dievs, svētī Latviju!

Mg art. Jurģis Klotiņš

Rīgas ev. lut. Jēzus draudzes loceklis,

Rīgas domes vēlēšanu kandidāts no Nacionālās apvienības saraksta ar 18. numuru.

---

[1] Ziņas par visiem vēlēšanu kandidātiem, partiju sarakstiem un programmām ir atrodamas Centrālās Vēlēšanu komisijas mājas lapā: www.cvk.lv. Tur var iepazīties arī ar kārtību, kā jāaizpilda vēlēšanu zīme jeb biļetens.        

[2] http://web.cvk.lv/pub/public/27791.html

Pastāsti saviem draugiem: