Rīgas Pašvaldības un kristīgo konfesiju sadarbības nozares

 

1. jūnijā piedalīšos Rīgas domes vēlēšanās no Nacionālās apvienības saraksta (mans numurs ir 18). Līdzās kultūras jautājumiem kā vienu no prioritātēm uzņēmos arī jautājumus par Rīgas pašvaldības un kristīgo konfesiju sadarbību. Šeit aicinu iepazīties ar redzējumu par šo tēmu, kas tapa pēc sarunām ar mācītāju Kristu Kalniņu, priesteri Andri Kravali, mācītāju Pēteri Eisānu un Rīgas domes deputātu, arī mācītāju Jāni Šmitu.

Kristīgās konfesijas ir reliģiskas organizācijas. Būt kādas reliģijas sekotājam ir katra cilvēka individuāls un subjektīvs lēmums. Taču kristīgās konfesijas sniedz nozīmīgu sabiedrisku labumu Rīgas cilvēkiem caur karitatīvo sociālo darbu[1], kristīgās kultūras norisēm un vērtību izglītību. Tas ir objektīvs fakts, kuru ir jāņem vērā Rīgas pašvaldībai, un īstenojot sadarbību ar Rīgas nevalstiskajām organizācijām jāveido sadarbība arī ar kristīgajām konfesijām.

Rīga ir ļoti īpaša pilsēta Eiropas mērogā, jo tajā līdzās darbojas daudzas kristīgās konfesijas. Eiropā arvien pazīstamāka kļūst Rīgai un visai Latvijai raksturīgā ekumeniskā[2] vide. Dažādo kristīgo konfesiju klātbūtne ir uzskatāma par īpašu Rīgas kultūrvides fenomenu, kas var dot nozīmīgu pienesumu Rīgas kultūras metropoles tēla veidošanā. Rīgas ekumeniskā vide pašvaldībai ir jāuzlūko kā iespēja Rīgai pozitīvi izcelties citu Ziemeļeiropas pilsētu vidū. Rīgas ekumeniskā vide sasaucas ar Eiropas Savienības vienu no pamatnostādnēm par vienotību dažādībā. Rīgas ekumeniskā reliģiskā vide atgādina, ka kristietība vēsturiski ir sekmējusi Eiropas pārnacionālo vienotību, un pārnacionālas kristīgās vērtības sekmējušas Eiropas Savienības izveidošanos. Lai Rīgas tēla un identitātes iespējas nestu Rīgai labumu, pašvaldībai ir jāgrib un jābūt gatavai sadarboties ar Rīgas kristīgajām konfesijām.

Pašreizējā Rīgas domes sasaukuma laikā pašvaldības un kristīgo konfesiju sadarbība jau notiek. Sniedzu šeit nelielu pārskatu par nozarēm, kurās baznīca un pašvaldība var sadarboties. Saraksta pamatā ir iepazīšanās ar līdzšinējo RD sadarbību ar kristīgajām draudzēm un sarunās ar kristīgo konfesiju pārstāvjiem noskaidrotais. Vairumā nozaru un aktivitāšu sadarbība notiek jau pašlaik. Taču sadarbību ir nepieciešams turpināt, attīstīt un padarīt vieglāk iespējamu.

1)     Karitatīvais sociālais darbs

·       Kristīgo konfesiju darbība:

―    diakonijas;

Piemēram, LELB Diakonijas centrs, Caritas Latvija, Žēlsirdības misionāru kongregācija Rīgā (Sv. Mātes Terēzes kongregācija), Pestīšanas armijas darbība un citu draudžu aktivitātes.

―    zupas virtuves;

Piemēram, Rīgas Sv. Pestītāja (Anglikāņu) baznīcā, Rīgas vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā.

―    atkarību profilakse;

Piemēram, Zilā Krusta evaņģēliskās draudzes darbs, Betlēmes Žēlsirdības mājas darbība Latgales priekšpilsētā, Mateja baptistu draudzes programma „Īsta brīvība”.

―    draudžu rīkoti cietumu apmeklējumi;

Piemēram, Rīgas vecās Sv. Ģertrūdes draudzes mācītāja un cilvēku rīkotie garīgie pasākumi.

―    atbalsts garīgās un psiholoģiskās grūtībās;

Piemēram, Iekšējās dziedināšanas kalpošana „Dzīvības straumes”.

·       Rīgas pašvaldības atbalsts:

―    Rīgas pašvaldības palīdzība, atvēlot attiecīgā laika posmā nelietotas telpas draudžu karitatīvajam sociālajam darbam;

Vairākās Eiropas pilsētās pastāv prakse, ka pašvaldība telpas, kuras dažādu iemeslu dēļ kādu laiku netiek lietotas, nodod lietošanā nevalstiskām organizācijām un, piemēram, arī māksliniekiem un radošo industriju „aizmetņu” iniciatīvu veidotājiem, kuri par telpu lietošanu maksā tikai komunālos maksājumus. Līdzīgu praksi varētu īstenot arī Rīgā un arī attiecībā uz baznīcas karitatīvo darbu sabiedrības labā.

―    atbalsts no pašvaldības puses karitatīvā sociālā darba norisei.

Līdz šim Rīgas pašvaldība jau ir slēgusi vienošanās ar vairākām kristīgajām draudzēm par sociālās palīdzības sniegšanu Rīgas iedzīvotājiem, piemēram, Evanģēlisko kristiešu draudzi „Zilais krusts”, LELB Diakonijas centru, Vasarsvētku draudzi „Labā vēsts”. Pašvaldības iespējamais atbalsts kristīgo konfesiju karitatīvajam sociālajam darbam ir atkarīgs no aktivitātes veida, apjoma un mērķauditorijas. Palīdzības piešķiršanu un apjomu katrā attiecīgajā gadījumā jānosaka, izvērtējot katru gadījumu individuāli. Ir draudzes, kuru iespējas vai aicinājums (harizma) nav tik liels, lai tās izvērstu plašu karitatīvo sociālo darbu. Taču citās draudzēs šis darbs ir ļoti svarīga nozare.

2)     Kultūra

―    kristīgo konfesiju rīkoti pasākumi Rīgā:

ü  Ekumeniskais Krusta ceļš Lielajā Piektdienā;

ü  Bībeles svētki;

ü  Ģimenes svētki;

ü  baznīcas pasākumi Rīga EKG 2014 ietvaros;

Šobrīd sākuma stadijā ir iecere Eiropas Kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros sarīkot kristīgo konfesiju kopīgi rīkotu pasākumu „Baznīcu nakts”. Tās norises forma ir līdzīga Rīgā pazīstamajai Muzeju naktij.

―    sabiedrības integrācijas pasākumi, kuru pamatā ekumeniskā sadarbība un sadraudzība starp konfesijām;

―    baznīcu ēku restaurācijas darbi;

―    pašvaldības palīdzība draudzēm dievnamu restaurācijas darbos;

Baznīcas Rīgā veido pilsētas īpašo kultūrainavu un tās estētisko pievilcību. Šo vērtību uzturēšanā ir jāpiedalās arī Rīgas pašvaldībai. Šobrīd pārsvarā draudzes pašas par saviem līdzekļiem veic nepieciešamos remontdarbus. Pašvaldības var palīdzēt gan finansiāli, gan praktiski, nodrošinot pacēlāja, industriālo alpīnistu, celtņa vai sastatņu lietošanu. Piemēram, vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas neogotisko jumta daļas elementu remonts ir praktisks piemērs, kur pašvaldība var nākt talkā, nodrošinot ceļamkrānu un citus tehniskus palīglīdzekļus.

―    pašvaldības atbalsts dievnamu apkures izmaksu segšanai;

Dievnami ir ikvienam cilvēkam atvērtas un pieejamas sabiedriskas ēkas. Taču tikai pati dievnama draudze ir tā, kas savu namu uztur un maksā visus komunālos rēķinus. Pašvaldība, izvērtējot dievnama sabiedrisko nozīmību, piemēram, to, cik daudz ar baznīcas liturģiju nesaistītu pasākumu (koncertu un citu) dievnamā notiek, cik aktīvi norit draudzes kalpošana sabiedrībai un citus aspektus, var palīdzēt dievnama draudzei apkures rēķinu segšanā ziemas mēnešos. Viens reāls piemērs ir Rīgas Doms, kurā notiek daudz koncertu un valstiski nozīmīgi pasākumi.

―    atbalsts kristīgo konfesiju rīkotiem sabiedriskiem un kultūras pasākumiem;

Pašvaldība ir aicināta turpināt atbalstīt jau esošos kristīgo konfesiju rīkotos pasākumus, kā arī apspriest un kopīgi īstenot jaunas ieceres.

―    sakrālā tūrisma maršruta pa Rīgas dievnamiem izveide līdz 2014. gada maija;

Maršruta izveides ietvaros pašvaldība sadarbībā ar kristīgajām konfesijām izstrādā tūrisma maršrutus, izdod informatīvus bukletus un izveido atsevišķu mājas lapu vai mājas lapas sadaļu par Rīgas dievnamiem. Tas būtu labs ieguldījums kultūras tūrisma infrastruktūras sakārtošanā.

―    dievnamu fasāžu izgaismošana naktī;

Naktī no ārpuses izgaismotas baznīcas dara pilsētu pievilcīgāku pašiem rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Turpinot iesākot sadarbību, pašvaldība kopā ar draudzēm var īstenot jaunus šāda veida projektus. Tā kā izgaismotas baznīcas estētiskā pievilcība pilsētvidē ir ieguvums katram cilvēkam, kas to aplūko, tad pašvaldībai no savas puses ir jāapņemas segt apgaismes iekārtu uzstādīšanas un elektrības patēriņa izmaksas.

―    iekļūšana dievnamos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;

Lai dievnami kļūtu pieejamāki cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pašvaldība var palīdzēt draudzēm piemērot baznīcu ieejas iekļūšanai tajās ar ratiņkrēslu.

3)     Izglītība

―    vērtību izglītība skolās, atsevišķu lekciju veidā par jauniešiem svarīgām tēmām;

―    vasaras nometnes ar vērtību izglītības ievirzi.

Piemēram, pašvaldība var izveidot īpašu programmu, kuras ietvaros tā konkursa kārtībā atbalsta nevalstisko organizāciju rīkotus vērtību izglītības pasākumus skolu jaunatnei. Labi nevalstisko organizāciju piemēri vērtību izglītības jomā skolās ir kustība „Īsta mīlestība gaida”[3] un „RARZI skolu projekts”[4].

4)     Sadarbību sekmējošas RD administratīvās struktūras un komunikācija

―    Rīgas pašvaldības kristīgo draudžu kolēģija;

Kopumā ļoti sekmīgi izveidota tikšanās un sarunu vieta starp Rīgas pašvaldības un kristīgo konfesiju pārstāvjiem. Līdz šim ir pastāvējis risks, ka tā pārlieku var kļūt par viena politiskā spēka vai atsevišķu personību popularitātes vairošanas veidu. Nākotnē šāds risks ir jānovērš un jāveido konstruktīva abu pušu sadarbība.

―    Atsevišķa amatpersona vai nodaļa, kas atbild par komunikāciju un sadarbību starp kristīgajām draudzēm un pašvaldību RD Izglītības kultūras un sporta departamentā;

Tas noteikti gan komunikatīvi, gan birokrātiski padarītu vieglāk īstenojamu kristīgo draudžu un pašvaldības sadarbību dažādās jomās, jo Rīgas kristīgajām konfesijām departamentā būtu vismaz viens draudžu darba lietās kompetents darbinieks.

―    Rīgas izpilddirekciju vadītāju tikšanās ar apkaimes kristīgo draudžu mācītājiem;

Tam ir jākļūst par pašsaprotamu lietu, ka izpilddirekcijas zina un pazīst cilvēkus, kas to robežās aktīvi darbojas nevalstiskajās organizācijas, tai skaitā kristīgajās draudzēs.

―    Rīgas pašvaldības darbinieku vizītes, lai iepazītos ar draudžu veikto karitatīvo sociālo darbu, kā arī izglītības un kultūras darbu;

Vislabākais priekšstats un izpratne cilvēkiem par kādu nevalstisko organizāciju darba nozari rodas, kad viņi paši klātienē iepazīstas ar tās darbu. Tā tas ir arī kristīgo konfesiju darbībā.

―    Semināri draudzēm par to, kā veidot sadarbību un komunikāciju ar pašvaldību.

Lai veidotos sekmīga un sabiedrībai labumu nesoša sadarbība starp pašvaldību un kristīgajām konfesijām, arī cilvēkiem draudzēs ir jāpilnveido iemaņas, kas nepieciešamas nevalstisko organizāciju darbiniekiem, lai veidotu auglīgu sadarbību ar pašvaldības un valsts struktūrām.

Visvienkāršākais veids, kā Rīgas pašvaldība var atbalstīt kristīgās konfesijas 1. – 3. punktā atzīmētajās nozarēs un aktivitātēs ir informatīvs atbalsts. Rīgas pašvaldības finansiāls atbalsts būtu ļoti nozīmīgs, lai dievnamus uzturētu labā tehniskā un estētiskā kārtībā, palīdzētu draudzēm segt komunālos maksājumus un palīdzētu sekmīgi norisināties kristīgo konfesiju un pašvaldības rīkotiem pasākumiem Rīgas pilsētā. Baznīcu draudzes nav komerciālas organizācijas. Izmaksas, uzturot un restaurējot dievnamus, ir ļoti lielas un draudzēm no pašu ieņēmumiem ir grūti un pat neiespējami tās finansēt. Dievnami ir Rīgas pilsētvides rota, kas ir redzami, apjūsmojami un pieejami ikvienam rīdziniekam un pilsētas viesim. Tie ir sabiedrisks labums, kura saglabāšanā un restaurācijā nepieciešamības gadījumā pamatotā mērā ir jāiesaistās arī pašvaldībai. Tāda palīdzība dievnamu uzturēšanā ļaus draudzēm vairāk līdzekļu ieguldīt, lai turpinātu un attīstītu karitatīvo sociālo darbu sabiedrības labā.

Mg art. Jurģis Klotiņš

Rīgas domes vēlēšanu kandidāts no NA saraksta (Nr. 18)

---

[1]  Karitatīvais sociālais darbs — sociālajam darbam analogs darbs, kura mērķis ir palīdzēt personām, ģimenēm, grupām vai sabiedrībai kopumā atgūt spēju sociāli un garīgi funkcionēt. (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums: 1.33. Pieejams: www.likumi.lv)

[2] ekumenisks – tāds, kas aptver visas kristīgās baznīcas. http://www.tezaurs.lv/sv/?w=ekumenisks [21.11.2012]

[3] Vairāk: http://www.istamilestibagaida.lv/

[4] Vairāk: http://www.kbvestnesis.lv/KBV/jaunumi/lavijaa/1004-nakotne

Pastāsti saviem draugiem: