Pirms nedēļas, iedams
garām Latvijas Nacionālās bibliotēkas periodikas lasītavai Jēkaba ielā,
pamanīju, kā čakli vīri uzmanīgi sapakotus kravas mašīnā lika avīzes „Pravda”
iesējumus, lai vestu tos pāri Daugavai uz jauno ēku.
Priecājoties par Nacionālās
bibliotēkas ēkas pabeigšanu, jādomā arī tālāk par nākošajiem lielajiem kultūras
ēku celtniecības un atjaunošanas darbiem Rīgā. Nacionālā apvienība iestājas par
to, lai līdz 2018. gadam – Latvijas valsts proklamēšanas simtgadei – Rīgā ir
gatava akustiskā koncertzāle Kongresu namā. Laikmetīgās mākslas muzejs Rīgā
taps tagadējā Triangula bastionā, kas tiks pārbūvēts. Rekonstrukciju gaida arī
Dziesmu un Deju svētku celtnes – Dziesmu svētku estrāde Mežaparkā un Stadions
„Daugava” Deju svētku norisei.
Taču šoreiz runa būs par
vienu kultūrvēsturiski nozīmīgu Rīgas namu, kurš ir palicis „Jauno trīs brāļu”
ēnā. Tas ir nams Vecrīgā Riharda Vāgnera ielā 4, kas daudziem ir pazīstams ar
tautā iegājušos nosaukumu „Vāgnera zāles nams”. Tur kādreiz atradās Rīgas
pirmais Pilsētas muzikālais teātris. Šajā namā no 1837. līdz 1839. gadam operas
diriģēja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners, kuram šogad visā
pasaulē atzīmē 200 gadus kopš dzimšanas dienas.[1]
No 1988. līdz 2006. gadam namā darbojās Rīgas koncertu klausītājiem labi
pazīstamā Vāgnera koncertzāle. Patlaban ēka ir slēgta un avārijas stāvoklī. Pie
nama durvīm itin bieži var redzēt R. Vāgnera tautiešus vācu tūristus, kuri pēc
gida stāstījuma labprāt namā uzkavētos. Taču tas nav iespējams, un nav jau ko
skatīties kā vien neremontētas, tukšas telpas.
 |
| Vāgnera zāles nams mūsu laikā. Foto: commons.wikimedia.org |
Gan tādu Latvijas mūziķu
kā Rīgas baroka orķestra vadītājs Māris Kupčs, gan vācu tūristu interese norāda
uz ko būtisku. Par spīti pamestībai Vāgnera nams noteikti sevī slēpj lielu starptautiskas
nozīmes kultūras centra, kultūras tūrisma un Rīgas tēla pievilcības potenciālu.
21. gadsimtā mēs dzīvojam uzmanības ekonomikas laikmetā.[2]
Valstis, pilsētas, lielāki un mazāki uzņēmumi sacenšas par to, kurš radīs un
izstāstīs cilvēkiem interesantāku stāstu, lai viņi apmeklētu tieši to un ne
citu valsti vai pilsētu. Arī Rīgā un Latvijā ir jārada stāsti, kas aicina
ārzemju kultūras tūristus braukt tieši uz šejieni. Rīgai, ja tā vēlas būt viena
no Eiropas vai vismaz Ziemeļeiropas kultūras galvaspilsētām un kultūras tūrisma
centriem arī pēc 2014. gada, ir vajadzīgi tādi uzmanību piesaistoši stāsti, kādus
var sniegt Vāgnera nams Vecrīgā. Riharda Vāgnera pavadītais laiks Rīgā un nams,
kurā viņš diriģējis operas ir sižets labam stāstam. Taču tas netiek izmantots. Iegaumēsim,
ka tieši Rīgā Vāgners saņēma tolaik inovatīvas idejas, ko vēlāk īstenoja,
būvējot Baireitas teātri – zāles slīpo grīdu, aptumšojumu izrādes laikā un
padziļināto orķestra novietojumu. Latviešu tradicionālo svētku Jāņu ugunskuri
Vāgneru iedvesmoja vēlāk savās operās uguns tēlam ierādīt īpašu simbolisku
nozīmi. Viss, kas saistīts ar Riharda Vāgnera vārdu pasaulē joprojām piesaista
lielu interesi. Atjaunotais Vāgnera zāles nams un tā vēstījums arī stiprinātu
Latvijas kultūrtelpas apziņas sasaisti ar Rietumeiropas kultūru.
 |
| Nama teātra zāles vēsturiskais plānojums. Foto:vagnerazale.lv |
Līdz šim par Vāgnera
nama nākotni aktīvu interesi ir izrādījuši sabiedrībā pazīstami inteliģences
pārstāvji un mūziķi. Mazāk – Rīgas pašvaldība. Muzikologs un Latvijas
Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Arnolds
Klotiņš ir uzsvēris, ka, pirmkārt, atjaunotais Vāgnera teātra nams būs kultūras
tūrisma objekts pats par sevi. Saskaņā ar A. Klotiņa iezīmēto vīziju namā jātop
atjaunotai muzikālā teātra mazo formu skatuvei, kur rādīt senās operas, 20.
gadsimta vēsturiskos mūziklus un klasiskās operetes. Pārējās telpās jāizvieto
Rīgas mūzikas vēstures ekspozīciju un ekspozīciju par pašu Vāgneru. Vēl namā ir
jāiekārto gaumīga kafejnīca vai stila restorāns, kā arī var izveidot arī dažu
ekskluzīvus viesnīcas numurus. Vāgnera zāles ēkas renovācijai jau ir arhitektu
biroja „Nams” izstrādāti priekšlikumi, ar kuriem var iepazīties interneta vietnē
„vagnerazale.lv”[3].
Taču tikai ar
sabiedrisku iniciatīvu un renovācijas priekšlikumiem vien būs par maz. Rīgas
domei vienatnē vai sadarbībā ar Kultūras ministriju ir jāpieņem kultūrpolitisks
lēmums, ka Rīgai Vāgnera nams ir vajadzīgs kā kultūras centrs un kultūras
tūrisma objekts. Ir jāķeras pie darba, jāizvērtē esošie renovācijas
priekšlikumi un budžetā jāparedz līdzekļi papildus izpētes darbiem, ja tādi
nepieciešami. Renovācijai visticamāk būs iespējams piesaistīt līdzekļus no
Nacionālajā attīstības plānā kultūras infrastruktūras attīstībai iezīmētajiem
100 miljoniem latu Eiropas Savienības fondu naudas. Līdzās tam nama atjaunošanas
iecerei jāpievērš Vācijas vēstniecības un potenciālo Latvijas un Vācijas mecenātu
uzmanība.
Jaunajam Rīgas domes
sasaukumam daudz nopietnāk kā līdz šim ir jāpievērš uzmanība Rīgas kā kultūras
tūrisma pilsētas attīstībai. Vāgnera ēkas jautājuma risināšana būtu konkrēts
solis, ko šajā virzienā darīt. Atcerēsimies, ka bagāta un aktīva kultūrvide
palīdz piesaistīt investīcijas saimnieciskajā sektorā un labvēlīgi ietekmē kopējo
tautas labklājību un pašapziņu.
Mg art. Jurģis Klotiņš
18. kandidāts Rīgas
domes vēlēšanās no Nacionālās apvienības saraksta
[1] Par
to, kā R. Vāgnera jubileja tika atzīmēta Rīgā: http://www.diena.lv/kd/muzika/vagneram-200-uz-ielas-14008963
[2] Lai
atceramies uzņēmuma „Tele2” viltus meteorīta kampaņu 2009. gada rudenī.
Ierakstīt komentāru