Atvasara aiziet un sākas jau priekšdarbi
zelta rudens laikam. Šogad tas ir īpašs. Īpašs ar to, ka 4. oktobrī notiks 12.
Saeimas vēlēšanas. Ikviens Latvijas pilsonis, kam ir 18 vai vairāk gadu būs
aicināts, pildot pilsoņa pienākumu, doties uz vēlēšanu iecirkni un balsot par
kādu no kandidātiem un partiju sarakstiem. Vēlētāju vidū būs arī daudzi ticīgie
no Latvijas kristīgo konfesiju draudzēm. Es pats arī kandidēju Saeimas
vēlēšanās no Nacionālās Apvienības. Taču šajā rakstā es vēlos dalīties pārdomās
par diviem “PAR” jeb vadlīnijām, kas, manuprāt, būtu jāņem vērā.
1. PAR ir par atbalstu
kristīgajām vai tradicionālajām (konservatīvajām) vērtībām un tajās pamatotu
skatījumu uz cilvēku un mūsu tautu.
2. PAR ir par
politisko kursu, kas atbalsta un stiprina Latvijas pamatvērtības, nacionālās
intereses un drošību.
Sekot līdzi
politikas un sabiedriskajiem procesiem aizņemtajā ikdienā nemaz nav tik
vienkārši. Tomēr tas ir svarīgi. Ne tikai valsts mūs aicina pildīt pilsonisko
pienākumu, bet tādu aicinājumu varam saklausīt arī Bībelē. Jēzus sacītos vārdus
"Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder"
(Marka 12:17) var attiecināt arī uz demokrātisko pārvaldes iekārtu mūsu valstī
Latvijā. Ar aicinājumu „dodiet ķeizaram” Jēzus saka, lai mēs izpildām pilsoņa
pienākumu – gan maksājam nodokļus, gan piedalāmies vēlēšanās, gan
interesējamies par sabiedrībā notiekošo un neesam vienalīdzīgi. Ķeizara vietā
pie mums ir vēlēta likumdevēja vara, kuru mūsu pienākums ir ievēlēt
demokrātiskā ceļā.
Taču,
kā neapjukt politisko partiju programmās un kandidātu sacītajā? Iepazīstoties
ar partiju programmām un kandidātu sacīto pirmsvēlēšanu publiskajās diskusijās,
kritiski novērtēsim, kādus un cik kvalitatīvus risinājumus viņi piedāvā
saimniecisko, sociālo, drošības un citu problēmu risināšanai mūsu valstī
Latvijā. Uzlūkosim redzēto un dzirdēto Kristīgo vērtību gaismā.
Ar 1. PAR novērtēsim
to, kāda ir vēlēšanu kandidātu vai partiju nostāja jautājumos par tradicionālajām
jeb dabiskajām sabiedrības vērtībām – ģimeni un bērniem, laulību, tikumību,
rūpēm par mazāk aizsargātajiem, kā arī dzīvības svētumu un garīgo vērtību
dominanci pār materiālajām.[1] Centīsimies
novērtēt, vai kandidāts līdzšinējā darbā vai, darbojoties politikā, ir rīkojies
godīgi, krietni pildījis darba pienākumus un nav pieļāvis negodīgu rīcību.
Laikā,
kad Latvijā slēpti un atklāti tiek mēģināts mazināt minēto tradicionālo jeb
dabisko vērtību nozīmi, kristieši un vērtību aspektā līdzīgi domājoši cilvēki ir aicināti iestāties par tradicionālo
vērtību aizstāvību un popularizēšanu. Patlaban šīs vērtības ir jāaizstāv arī
politiskā līmenī. Latvijas politikā par minētajām sabiedrības pamatvērtībām
iestājas konservatīvi domājoši cilvēki dažādos politiskajos spēkos. Par kādām
partijām ir runa?
Visskaidrāko
konservatīvo un tradicionālās vērtības atbalstošo nostāju 11. Saeimas laikā ir
parādījusi Nacionālā Apvienība. Kā uzticamāko spēku ārpus Saeimas es vērtēju Jauno
Konservatīvo partiju, jo tās 6 pamatnostādnes ir draudzīgas kristīgam
skatījumam uz sabiedrību. Neesmu “No sirds Latvijai” piekritējs, jo tās finansējuma
avoti nav skaidri un tāpat – tās vadītājas saites ar prokremliskām
organizācijām Latvijā. No Sirds Latvijai atgādina Reformu Partijas gaitu, kas
uzreiz pēc iekļūšanas Saeimā gribēja veidot koalīciju ar prokremlisko Saskaņas
Centru. Partijā “Vienotība” pēdējos gados ir audzis atbalsts liberālajām
vērtībām un vairākas šā politiskā spēka cilvēku virzītās ieceres ir pretējas
kristīgam un tradicionālās vērtības cienošam skatījumam uz cilvēku un sabiedrību.
Ar 2. PAR
atcerēsimies, ka Latvija tika dibināta, lai latviešu tauta varētu dzīvot brīvā
un neatkarīgā valstī un kā pamatnācija varētu savā Tēvzemē pastāvēt un uzplaukt
cauri gadsimtiem. Kopš dibināšanas Latvija arī ir draudzīga valsts nacionālajām
minoritātēm. Ikviens pilsonis ir aicināts lojāli cienīt Latvijas pamatvērtības,
latviešu valodu, Satversmi, pildīt pienākumus un īstenot savas tiesības un būt
lojāls Latvijas nacionālajiem mērķiem.
No Svēto Rakstu
konteksta varam secināt, ka Dievs ir tas, kurš tautām dod zemes un valstis.
Ebreju tautai viņš deva Apsolīto zemi no Vidusjūras līdz Jordānai, ko šodien
sauc par Izraēlu. Latviešiem Dievs ir devis Latviju no Baltijas jūras līdz
Zilupei. Latvijas valsts, mūsu zeme, tauta un valoda ir Dieva dotas vērtības. Pāvests
Jānis Pāvils II savā grāmatā “Atmiņa un identitāte” izsaka domu, ka 4. bauslis “Godā
savu tēvu un māti, lai tavas dienas būtu ilgas tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs,
tev dod” (2Moz 20:12) līdzās Dieva norādījumam cienīt tēvu un māti ietver arī
uzdevumu cilvēkiem rūpēties par savu Tēvzemi, dzimteni un valsti, un
nacionālajām vērtībām, kas ar to saistās. Līdzīgi kā Dievs mīl ikvienu cilvēku,
tā Dievam dārga ir katra tauta, un katras tautas nacionālais mantojums –
valoda, kultūras vērtības, kopīgā vēsturiskā atmiņa un valsts, kuru viņš šai
tautai ir devis. Kristīgā ticība un pārliecība un patriotiska stāja ir divas
saistītas lietas. Kristīgais skatījums palīdz būt garīgi stiprā un cieņas pilnā
nacionālā pārliecībā.
Vēl 2013. gadā
es rakstīju, ka mēs esam priviliģēti dzīvot laikā, kad Eiropā vairs nav karu. Kā
ir tagad? Pārsteidzoši strauji mūsu kaimiņvalsts Krievija ir pārgājusi no domām
pie agresora darbiem. Tagad ir patiešām absurdi teikt, ka Krievijas politikā
kaut kas notiek vadoties no kristīgām vērtībām. Latvijā joprojām atrodas
politiskie spēki, kas gatavi sadarboties un palīdzēt Krievijai Latvijā īstenot
maigo varu. Viens no viņiem vada Rīgas pašvaldību, citi balso pret to, ka
jāaptur uzturēšanās atļauju tirgošana. 70 tūkstoši jau esot pārdotas...
Lai
ko arī solītu Saskaņa vai Vienoti Latvijai, neatbalstīsim
politiskos spēkus un politiķus, kuri neapzinās draudus Latvijas drošībai un sadarbojas
ar spēkiem, kuru nolūks ir vājināt Latvijas suverenitāti ar iespaidu
informatīvajā, ekonomiskajā un politiskajā laukā.
2.
PAR izvērtēsim, kuri ir tie politiķi, kuri jau līdz šim darbos ir parādījuši,
ka iestājas par Latvijas nacionālās drošības stiprināšanu un aizvien mazāku
ekonomisko atkarību no Krievijas, veselīgu saimniecības uzplaukumu, attīstot
ražošanu un pakāpeniski sasniedzamu vienotu izglītības sistēmu.
Tās īsumā ir
manas personīgās pārdomas. Uzsveru, ka katram vēlētājam izvēle jābalsta
kritiskos vērtējumos un jāizdara patstāvīgi[2].
Atcerēsimies, ka balsošanas kārtībā ir paredzēta iespēja, ka varam ievilkt
krustiņu tam kandidātam vai kandidātei (arī vairākiem), kuru ievēlēšanu
atbalstām. Savukārt, ja kādas personas ievēlēšanu neatbalstām, tad varam
svītrot viņa vārdu un uzvārdu.[3]
Noslēdzot es
aicinu ikvienu ticīgo aizlūgumos uzticēt Dieva žēlastībai un apredzībai vēlēšanu
norisi, savu vēlētāja izvēli un cilvēkus, kas kandidēs vēlēšanās. Novēlēsim,
lai mūsu Latvijai ir tādi vadītāji, kas ciena Latvijas identitāti un
suverenitāti, un iestājas par to mērķi, kas Satversmē ierakstīts: “1918. gada
18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu
vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un
tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās
valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu
Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.”[4]
Mg art. Jurģis
Klotiņš
no Rīgas ev.
lut. Jēzus draudzes,
mūziķis LNSO un
nevalstisku projektu vadītājs,
Saeimas vēlēšanu
kandidāts no Nacionālās apvienības saraksta Rīgas apgabalā
[1]
Būtiski piebilst, ka dzīvē īstenota kristietība vēsturiski ir bijusi šo vērtību
stiprinātāja Latvijā un Eiropā.
[2] Ziņas par visiem
vēlēšanu kandidātiem, partiju sarakstiem un programmām ir atrodamas Centrālās
Vēlēšanu komisijas mājas lapā: www.cvk.lv. Tur
var iepazīties arī ar kārtību, kā jāaizpilda vēlēšanu zīme jeb biļetens.
Ierakstīt komentāru