Latvijai aprit 98 gadi, un mūsu valsts simtgade ir ļoti tuvu. Jau nākamgad maija
sākumā ar Latgales kongresa simtgadei veltītiem pasākumiem Rēzeknē un
Daugavpilī sāksies Latvijas valsts simtgades svinības. Ir īstais laiks
pārdomāt, kādus (iz)aicinājumus mums Latvijas simtgade izvirza.
Simtgade
ir aicinājums pateikties un būt priecīgiem par mūsu valsti Latviju, tās
neatkarību - to, ka latviešu tautai uz zemes Baltijas jūras krastos no Zilupes
līdz Liepājai, no Ainažiem līdz Neretai ir sava valsts, kur latviešu valoda
vienīgos 500 kilometrus uz zemes var būt vadošā, galvenā valoda, kur varam
justies savā zemē, kopt kultūru, veidot savas dzīves. Simtgade ir aicinājums
svinēt. Svinēt dziļi, patiesi un ar sirdi. Latvieši prot svinēt svētkus.
Bet
simtgade ir arī aicinājums kļūt arvien patiesākiem pret sevi un to, ko redzam
kā nepatīkamu savā apkārtnē, mūsu valstī. Pasaulē visvairāk izdotajā grāmatā ir
tādi vārdi: "Jūs atzīsiet patiesību un patiesība darīs jūs brīvus."
Patiesums ir dzinējspēks, kas virza personību pa Raiņa "mainies uz
augšu" un palīdz nostiprināties godīgumam – tādam godīgumam, ko angliski
runājošās zemēs apzīmē ar īpatno vārdo integrity. Tas ir altruistisks godīgums, kas kļūst par personas esības
kvalitāti un aptver visas viņas darbības jomas.
Kādēļ
arvien tik lēni sokas ar Latvijas tautai, viņas labklājībai un galu galā valsts
stiprumam svarīgu jomu sakārtošanu, kā veselības aprūpe, izglītība, sociālais
atbalsts ģimenēm ar bērniem un mazaizsargātajiem? Var vainot
"sistēmu", valsts nodokļu politiku (kura ir jāpārkārto progresīvā
virzienā!), piesaukt "tā dara visi". Taču nevis "sistēmai"
jānosaka indivīda rīcība, bet gan indivīdam jānosaka tas, kā darbosies
"sistēma". Ticu, ka Latvijai būs gaiša nākotne tad, ja katrs vadītājs
un darbinieks (un sākot no politiskajiem vadītājiem!) sev uzticēto varu un
atbildību uzlūkos kā aicinājumu kalpot kopējam labumam. Latvijas kopējā labuma
definīcija ir ietverta mūsu valsts Satversmes ievadā.
Nereti var dzirdēt pārdomu graudu: "Kas ar mums būtu, ja mēs nebūtu Eiropas
Savienībā…" Eiropa ir Latvijas mājas. Kā būtu, ja viens no Latvijas
simtgades saturiskajiem virzieniem būtu veltīts Latvijai Eiropas kopienā un
Eiropas Savienības atjaunotnei?
Tolaik
1950. gadā, apzinādamies pastāvošos draudus mieram un kalpodami kopējam labumam
Francijas un Vācijas valstsvīri Robērs Šūmans un Konrāds Adenauers spēja
pārvarēt domstarpības un ielikt pamatus Eiropas vienotībai. Tas bija tikai
piecus gadus pēc Otrā pasaules kara beigām.
Tagad
pēc vairāk nekā 60 gadiem Eiropas Savienība pārdzīvo grūtus laikus, ko raksturo
ES politiskās elites arogance un nedemokrātisks rīcības plānu un lēmumu
pieņemšanas stils. Kā un ko mainīt? Vai padoties eiroskepticismam un uzskatīt
ES tikai par naudas avotu? Bet Robēra Šūmana, Konrāda Adenauera, Alčide de
Gasperi un Žana Monē iestādītais Eiropas dārzs ir pārāk vērtīgs, lai tam ļautu
aizaugt ar nezālēm. Tā vietā jādomā par to, kāds mēslojums šobrīd dārzam
nepieciešams, kādi jauni augi tajā jāiestāda.
Kā
būtu, ja Eiropas Savienības nākotnes redzējums mūsu laikā nāktu no valstīm,
kuras kopienai pievienojās 2004. gadā un vēlāk? Tas ir pārāk slinki tikai “turēties
Merkeles brunčos” un gaidīt, ko izlems politiķi vecajās ES valstīs un Briselē,
kuriem nav gribas pienācīgā mērā strādāt jauno dalībvalstu interesēs. 2017.
gada 5. februārī būs 130 gadu kopš Zigfrīda Annas Meierovica dzimšanas. Ir
laiks atgriezties pie viņa iecerētā par Baltijas valstu, Somijas un Polijas
sadarbību un meklēt tajā praktiskas idejas Eiropas Savienības atjaunotnei.
“Mieru
pasaulē nevar saglabāt bez radošiem pūliņiem, kas būtu samērojami ar
draudošajām briesmām,” tā ir atziņa, ar kuru iesākās Robēra Šūmana 1950. gada
9. maija deklarācija – tātad visa Eiropas vienotības iecere. Ir svētīgi to
atcerēties pirmkārt politiskajiem vadītājiem, bet arī visiem pilsoņiem mūsu
dienās, kad tuvu un tālu no Latvijas robežām ir karadarbība un pastāv neziņa
par politisko procesu virzību.
Rīga šogad no 28. decembra līdz 1. janvārim būs
Eiropas miera galvaspilsēta, jo tieši pie mums notiks gadskārtējā Tezē kopienas jauniešu tikšanās. Iestāšanās par mieru un izlīgumu ir Tezē kopienas aicinājums
jau daudzus gadu desmitus. Rīgas ļaudis ir aicināti parādīt viesmīlību un kļūt
par “viesģimenēm”, jo jāatrod nakts mājas teju 15 000 jauniešu.
Latvijas
tuvā simtgade aicina arvien noteiktāk apzināties to, ka Latvija esam mēs visi
kopā un katrs no mums personīgi. Latviju stipru ir veidojušas un uzturēs mūsu
nācijas gara vērtības – augsti morāli ētiskie principi, apņēmība kalpot kopējam
labumam un radīšanas gars. Šajā laikā Latvijai un tās tautai palīdzēt varam ar
pilsonisku aktivitāti, uzņēmību, atbildību un patiesu patriotismu.
Novēlu to Latvijai saņemt caur mūsu domām, vārdiem un darbiem. Ticību saviem
spēkiem un Dieva palīdzībai, cerību grūtās dienās, mīlestību uz dzīvi, tuvāko
un latvisko! Dievs, svētī Latviju!
Ierakstīt komentāru