Refleksijas. 2015. gads politiskajā un sabiedriskajā darbā

Ziemsvētku turpinājums – tā es dēvēju šo laiku starp 26. decembri un 1. janvāri. Tas ir laiks, kad atskatīties uz 2015. gadu, kas darīts politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. 18. novembrī apritēja gads, kopš Nacionālās apvienības frakcijā daru deputāta darbu Rīgas domē. Šajā rakstā nedaudz par vispārējiem secinājumiem un iniciatīvām, kuras gada gaitā esmu centies ierosināt. Kad sāku domāt un rakstīt, nedomāju, ka atskats aizņems tik daudz vietas. Paldies, katram, kas šo lasīs. Bet iesaku nelasīt visu, bet pa diagonāli, pa apakšvirsrakstiem vai starp rindām, vai arī, kā vien Jūsu radošā doma saka priekšā.

Vispirms tad atskats uz jautājumiem un priekšlikumiem, kurus Rīgas domē esmu rosinājis. Tad nelielas pārdomas par deputāta darbu kopumā.

Tikšanās ar Bolderājas iedzīvotājiem oktobra beigās

Apkaimju labiekārtošanas jautājumi. Rīgas domē Nacionālās apvienības frakcija pavasarī, vasarā un rudenī regulāri rīko tikšanās ar iedzīvotājiem kādā no Rīgas apkaimēm. Tikšanos laikā arī aicinām iedzīvotājus iesniegt kolektīvu iesniegumu Rīgas domes vadībai ar aicinājumu sakārtot kādu vienkāršu saimniecisku jautājumu attiecīgajā apkaimē. 2015. gadā, pateicoties iedzīvotāju aktivitātei, tika atbalstīt iesniegums par ielu un apgaismojuma sakārtošanu Strazdumuižā. Īpašuma departaments apsolīja salabot Teikas vidusskolas sporta laukuma segumu. Vasarā tika sagatavots iesniegums ar prasību atjaunot pieturvietas nojumi Juglā. Pieturvietu nojumju nomaiņas gaitā Rīgā ir daudzas vietas, kur vecās jau labu laiku ir noņemtas, bet jaunās nav uzstādītas. Tika sagatavoti iesniegumi par ielu un ietvju remontiem  Lielvārdes ielā Teikā, Ķīpsalā, Bolderājā, kā arī salabot Iļģuciema kultūras centra laukuma segumu. Ķīpsalas bedrainā ietve no t.c. “Olimpija” uz pieturu tika salabota novembrī. Pēc gadu ilgas kavēšanās tika atbalstīts priekšlikums par Zunda kanāla gājēju tilta ielu apgaismojumu, kuru arī parakstīja vairāk nekā 270 iedzīvotāju. Ar Bolderāju ir sarežģītāk, jo Lielās ielas grantētā posma asfaltēšana provizoriski izmaksātu 300 tūkstošus eiro. Šīs tikšanās ar iedzīvotājiem - , tā ir iespēja pārrunāt dažādus ar pilsētu un valsti saistītus jautājumus, pārvarēt priekšstatus, ka “deputāti ir tālu no tautas” un, kas man šķiet ļoti būtiski, iedrošināt cilvēkus ieņemt pilsoniski aktīvu pozīciju. Decembra vidū Manabalss.lv aicināja piedalīties diskusijā par to, kā veidot e-vides platformu, ar kuras palīdzību iedzīvotāji varēs veidot pašvaldību līmeņa iniciatīvas un atbalstīt tās ar savu balsi. Kamēr tas vēl top, iedzīvotāju kolektīvie iesniegumi ir veids, kā mudināt pašvaldību sakārtot viņiem svarīgus jautājumus.

Atbalsts ģimenēm.

3 + Goda ģimenes karte. Tā ir identifikācijas karte daudzbērnu ģimenēm, ar kuru var saņemt atlaides kultūras, izklaides iestādēs un dažādu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem. Uzskatu, ka Rīgas domes iestādēm būtu aktīvāk jāiesaistās 3 + kartes programmā. Gada pirmajā pusē centos šo jautājumu aktualizēt. Nebija gan vēlamās atsaucības no Rīgas pašvaldības izpilddirektora un Labklājības departamenta attiecībā uz to, kurai RD iestādei tad būtu savā kompetencē jāņem dalība šajā Goda ģimenes kartes programmā. Koalīcijas deputāti arī izteica viedokli, ka valstij tad būtu jākompensē pašvaldībai tā starpība, kas rodas, ja kāda pašvaldības iestāde daudzbērnu ģimenei sniedz pakalpojumus ar 3 + kartes atlaidi.

Gada nogalē iesniedzu grozījumu priekšlikumu RD saistošajiem noteikumiem Nr. 206. Mērķis, lai ģimenes ar bērniem varētu saņemt atvieglojumu no Rīgas pašvaldības maksas stāvvietu iedzīvotāja kartes pakalpojuma mēneša maksas.

Ģimenēm ar 3 – 5 bērniem vienam no šo ģimeņu vecākiem ir tiesības saņemt atvieglojumu mēneša abonementa biļetes maksai. Iesniedzu priekšlikumu par grozījumiem RD saistošajos noteikumos Nr. 89, lai 3 – 5 bērnu ģimeņu vecāki varētu saņemt atvieglojumu arī tad, ja izvēlas lietot biļetes atsevišķiem braucieniem.

NĪN atvieglojumi arī 2 bērnu ģimenēm. Zināms, ka no 1. janvāra 50, 70 un 90% NĪN atvieglojumus saņems ne tikai ģimenes ar 3 un vairāk bērniem, bet arī ar 1 un 2 bērniem. Taču priekšlikumu par to, lai Rīgas domes 2012. gada 18. decembra saistošajos noteikumos Nr.198 "Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā" paredzētu vismaz 50% atvieglojumu ģimenēm ar 2 bērniem es iesniedzu jau 2014. gada decembra vidū. Taču toreiz koalīcijas partiju deputāti to neatbalstīja.

Brīvpusdienas no 2016. gada 1. janvāra Rīgas maznodrošināto un trūcīgo ģimeņu bērniem arī Rīgā reģistrētajās profesionālajās pamata un vidējās izglītības iestādēs. Priekšlikumu par šo RD koalīcija decembrī neatbalstīja, lai gan 2016. gada budžetā tam vajadzēja tikai 648 eiro. Ja pašvaldība nolemj piešķirt brīvpusdienas trūcīgo ģimeņu bērniem, tad tās jāsaņem visiem, kas Rīgā deklarēti, neatkarīgi no tā, vai viņi mācās pašvaldības padotības, vai ministriju padotības skolās.

Palīdzība Atbalsta centram bērniem un ģimenēm “Roku rokā”. “Roku rokā” ir Labklājības departamenta līgumorganizācijas LELB Diakonijas centra atbalsta centrs bērniem un ģimenēm Latgales priekšpilsētā. Centra direktore ierosināja, ka es varētu palīdzēt uzrunāt jauniešus, kuri brīvprātīgi palīdzētu bērniem mācīties un vienkārši dāvātu viņiem savu draudzību un klātbūtni. Sākumā domāju, ka es pastāstīšu par šo vajadzību savas Rīgas Jēzus luterāņu draudzes jauniešiem. Esmu pateicīgs jauniešiem, kuri atrada iespēju veltīt daļu sava brīvā laika Roku rokā bērniem. Bet sanāca tā, ka ne tikai aicināju jauniešus apmeklēt “Roku rokā”, bet decembrī arī pats kļuvu par tādu “brīvprātīgo jaunieti”. Atsaucos aicinājumam mācīt bērniem Ziemsvētku dziesmas. Ceru, ka jauniešu atbalsts Roku rokā un citiem bērnu atbalsta centriem ies plašumā un dziļumā 2016. gadā.

Ģimenes svētki Rīgā. Droši vien daudzi atcerēsies, ka laikā no 2007. līdz 2010. gadam Rīgā kā liels pasākums Vērmanes dārzā un Doma laukumā notika Ģimenes svētki. 2014. gada nogalē sāku virzīt ideju tos atjaunot, un mudināju toreizējos rīkotājus Fondu “Ģimenei” iesniegt Rīgas domē iesniegumu ar lūgumu piešķirt līdzekļus svētku norisei 2015. gadā. Neraugoties uz vairāku koalīcijas deputātu izteikto atbalstu, priekšlikums 2015. gada budžetā atbalstu neguva. Tika norādīts, un tam es arī daļēji piekrītu, ka Fonda “Ģimenei” priekšlikums bija nekvalitatīvi sagatavots. Radās iespaids arī, ka Fonda “Ģimenei” kapacitāte nav vairs tāda, lai viņš spētu būt šo svētku galvenais rīkotājs. Ja būtu stipra NVO vai NVO apvienība, kas vēlētos lielu Ģimenes svētku pasākumu rīkot, to varētu atjaunot. Bet iespējams, ir jādomā par citu formātu sabiedriskam pasākumam vai iniciatīvai, kas pauž pateicību ģimenēm un apliecina ģimenes vērtību svarīgumu. Apsveicami, ka Rīgā tagad tiek atzīmēta Tēvu diena. Maijā notiek nelielāki ģimenēm un bērniem veltīti pasākumi sakarā ar Starptautisko ģimenes dienu un Mātes dienu.

Satiksmes nozare.

Salu tilta drošības dēļ ierosināju, lai renovācijas gaitā tiktu sperti soļi, kas apgrūtinātu jauniešu lekšanu Daugavā no tilta gājēju zonas. RDSD apsolīja uzstādīt brīdinājuma un aizlieguma zīmes. Režģa izbūve būtu izmaksājusi pusmiljonu. 2014. gada vasarā vairāki jaunieši noslīka un guva traumas, lecot no Salu tilta Daugavā. Tas nav pieļaujams civilizētas Eiropas valsts galvaspilsētā.

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) dienesta stāvvieta. Kopš 1990. gadiem LNSO rīcībā bija divas dienesta stāvvietas. 2015. gada sākumā vienu no tām atņēma par labu kaimiņos esošajai Rīgas pilsētas būvvaldei. Risinājums būtu, ja Zirgu ielas pašreizējo Rīgas satiksmes maksas stāvvietu nelielā posmā pārveidotu par dienesta stāvvietu Rīgas pilsētas būvvaldei. Tad būtu iespēja LNSO atjaunot atņemto 2. dienesta stāvvietu.

Priekšlikums piešķirt mēneša biļešu atlaides Rīgā reģistrēto profesionālās pamata un vidējās izglītības iestāžu pedagogiem. Šobrīd tās saņem tikai Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu pedagogi. Mans priekšlikums 2016. gada budžetā piešķirt 39 240 eiro, lai no nākamā mācību gada būtu vienlīdzīga attieksme pret profesionālo skolu pedagogiem šajā jautājumā, no RD koalīcijas netika atbalstīts. Aicināju uz solidaritāti no RD puses, apzinoties, ka profesionālo skolu “administratīvie jumti” Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija ar katru gadu vairāk maksā mērķdotācijās Rīgas pašvaldības skolu profesionālās izglītības programmu pedagogu darba samaksai. Kāda būtu nepieciešamā solidaritāte starp ministrijām un Rīgas domi, ilustrē šie grafiki.

Pateicoties Nacionālās apvienības frakcijas nostājai, tika atcelts precedents, kad Rīgas dome nosaka, ka uzņēmējam, sniedzot komercpakalpojumu, obligāti jālieto svešvaloda (konkrēti – krievu un angļu). RD koalīcija pieņēma tādu lēmumu attiecībā uz tā dēvēto velorikšu pakalpojumu sniedzējiem. Vēlāk saistošie noteikumi atkal tika grozīti un attiecīgais noteikums atcelts. Rīgā vadošai valodai ir jābūt latviešu. Uzņēmēji paši vislabāk var noteikt, kādās svešvalodās sniegt informāciju par saviem pakalpojumiem saskaņā ar Valsts valodas likumu. Pašvaldībai nav jārada obligātu svešvalodu lietojumu precedenti savos saistošajos noteikumos.

Izglītības joma.
Pie Āgenskalna Valsts Vācu ģimnāzijas tika izveidots ielu vingrošanas laukums, ko es 2014. gada nogalē ierosināju Īpašuma departamenta direktoram. Tagad skolēniem ir ideja par nelielu skeitparku pie savas skolas. Janvārī būs jāskatās, ko tur var līdzēt.

Ierosināju kopā ar eksdeputāti Vinetu Poriņu un Saeimas deputātu Eināru Cilinski priekšlikumu Saeimas līmenī, ka trešo valstu valstspiederīgo bērniem izglītība jāiegūst skolās, kur mācību programmas pilnībā tiek īstenotas valsts valodā, nevis skolās, kur tas notiek bilingvāli. Izmaiņas šajā jautājumā ir nepieciešamas, gan apzinoties to, ka Rīgā patlaban vairums trešo valstu valstspiederīgo bērnu mācās mazākumtautību skolās, gan sagatavojoties bēgļu uzņemšanai. Diemžēl jūnijā Nacionālās apvienības koalīcijas partneri šo priekšlikumu neatbalstīja.

Pavasara pusē organizēju Rīgas Augstākā reliģiju zinātņu institūta (RARZI) darbinieku tikšanos ar Rīgas domes izglītības departamenta vadītāju, lai pārrunātu iespējas turpināt vērtību izglītības lekcijas Rīgas pašvaldības skolās. Tas bija vērtīgs projekts, ko ļoti pozitīvi novērtēja 2012. un 2013. gadā.

Deputāta darbu darot, esmu arī rosinājis pilsētvidē līdzās Rīgas karogiem izkārt Latvijas karogus. Piemēram, Lielirbes ielā, kur ārvalstu viesi brauc no lidostas uz Rīgas centru. Rudenī tikos ar invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”, un pēc tam aicināju Rīgas domi iespēju robežās piešķirt organizācijai telpas un aktīvāk sadarboties vides pieejamības jautājumu risināšanā. Domājot par sportošanas iespējām Rīgas centra parkos, ierosināju SIA “Rīgas meži” izveidot ielu vingrošanas laukumu Kronvalda parkā, kur visai daudz cilvēku nodarbojas ar skriešanu un fiziskām aktivitātēm. Kopš oktobra manos deputāta pienākumos ietilpst arī darbs Rīgas Pieminekļu padomē. Saskatu, ka Pieminekļu padome varētu dot ieguldījumu, lai Saeima pieņem likumu par Brīvības pieminekli. Un līdzās tam ir virkne citu jautājumu gan par pieminekļiem, gan pilsētvides estētisko un dizaina noformējumu. Kā vērtēt izkārtņu un visdažādāko uzrakstu kvalitāti Vecrīgā? Zalcburgā Makdonalda izkārtne tiek veidota metālā, pseidovēsturiskā stilā, kas labi iekļaujas vecpilsētas vizuālajā noskaņā.

Liels gandarījums bija, ka pēc mana ierosinājuma Ukrainas galvaspilsētas Kijivas sadraudzības pilsētā Rīgā oktobra sākumā Rātsnamā notika fotoizstāde “Ukraina – Tu esi mans brīnums”. Izstādes atklāšanas dienā Rīgā viesojās arī Kijivas, Odesas, Ļvivas un Ukrainas ministriju tūrisma nozares darbinieki un piedalījās seminārā par Rīgas pieredzi tūrisma attīstībā. Esmu ļoti pateicīgs Rīgas domes Ārlietu pārvaldes un Rīgas Tūrisma attīstības biroja vadītājiem un darbiniekiem par atbalstu šim notikumam. Grūtā laikā draugiem ir jāpalīdz un jāapliecina, ka Ukraina nav “neizdevusies valsts”, bet valsts, kurā ir daudz interesanta, ko apskatīt un interesants tūrisma piedāvājums.  

Gandarījums arī, ka Rīgas domes koalīcija atcēla pašas pieņemto lēmumu atsavināt un pārdot izsolē vairāk nekā 100 hektāru Lucavsalas zemes. Tas arī bija piemērs, ka iedzīvotāji var ietekmēt pilsētas nākotni. Paldies katram, kas iestājās par to, lai Lucavsalā nākotnē dominētu zaļās teritorijas funkcija un tiktu saglabāti arī mazdārziņi.

Kā Sociālo jautājumu komitejas deputāts es atzinīgi vērtēju Rīgas domes Labklājības departamenta darbu. Tam ir prasmīga vadītāju komanda, kura rūpējas par inovācijām sociālo pakalpojumu jomā. Piemēram, krīzes intervences komanda darbam ar ģimenēm, kurās ir grūtības ar bērnu aprūpi, lai novērstu to, ka bērni tiek šķirti no ģimenes. Rīgā sociālie pakalpojumi ir labi organizēti, ir labas datu sistēmas, kur visa informācija par sociālo pakalpojumu saņēmēju ir atrodama vienuviet. Taču Rīgas budžetā jāparedz lielāki līdzekļi sociālo darbinieku atalgojumam, kas ir ievērojami zemāks, nekā Pierīgas novados.

Satiksmes un transporta jomā situācija ir pretrunīga. Veloinfrastruktūras attīstība notiek, bet lēni. Rīgas satiksme arvien ir uzņēmums, par kura pārvaldības kvalitāti ir lielas šaubas, ko apliecina gan Valsts kontroles ziņojums, gan “nanoūdens iepirkums”, gan citi iepirkumi. Ja arī mani kolēģi Nacionālās apvienības frakcijā būtu droši, ka viss cits ar 2016. gada budžetu ir pieņemami, mēs nevarētu to atbalstīt tikmēr, kamēr mēs neredzam finanšu plānu, kā Rīgas satiksme izlietos pašvaldības teju 90 miljonu eiro lielo dotāciju. Rīgas domei ir daudz nopietnāk jārisina ne tikai jaunu tramvaju un trolejbusu iepirkumu jautājumi, bet arī tas, kā Rīgā izveidot integrētu sabiedriskā transporta sistēmu, kurā iekļaujas arī piepilsētu vilcieni. Laba apņemšanās arī būtu līdz Latvijas simtgadei ieviest laika vai zonu biļetes, lai nav tā, ka par braucienu no “Gaismas pils” līdz Vērmanes dārzam jāmaksā tikpat, cik par braucienu no Juglas 3 līdz Imantai 5.

Bieži ir nācies dzirdēt no Rīgas domes vadības un koalīcijas deputātiem, ka “valsts Rīgai atņem naudu”. Tā gluži nav taisnība. Valsts transfertu apjoms Rīgas budžetā turpina augt, kā to ataino šī tabula.

Valsts transferti RD budžetā milj. eiro	2015. gadā	2016. gadā	Palielinājums
Valsts transferti kopā	112 981 983	129 813 883	16 831 900
Valsts transferti izglītībai	94 844 235	105 786 812	10 942 577

2016. gadā Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumos plānots 66 952 382 eiro pieaugums. 2015 kopējie ieņēmumi bija 742 559 714 eiro, bet 2016. gadā plānoti 809 512 096 eiro apmērā. Sociālajā jomā 2015. gada laikā lielā mērā tieši, pateicoties valsts līmeņa lēmumiem, palielināt ģimenes valsts pabalstu un ievērojami palielināt minimālo algu Rīgā ievērojami samazinājās maznodrošināto un trūcīgo personu (ģimeņu) skaits. Tas deva ietaupījumu sociālo pabalstu budžeta pozīcijā, ko varēja novirzīt sociālo pakalpojumu apmaksai.

Līdzās darbam Rīgas domē šogad sabiedriskajos darbos iekļāvās arī jautājums par bēgļu uzņemšanu. Augusta beigās nosūtīju vēstuli Ministru kabinetam ar aicinājumu uzņemt vajāto kristiešu un jezīdu bēgļus – cilvēkus, kuru situācija islāma fundamentālisma skartajās valstīs Tuvajos Austrumos ir viskatastrofālākā un pielīdzināma genocīdam. Ar to Latvija palīdzētu visapdraudētākajiem bēgļu vidū un šo reliģisko minoritāšu piederīgie arī vieglāk integrētos Latvijas kultūrā, kuras pamatā ir kristīgo vērtību bāze. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputātu vairākums pieņēma Rezolūciju patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumos. Komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis pēc Rezolūcijas pieņemšanas uzsvēra, ka “ja mūs patiesi interesē palīdzība kara bēgļiem un sekmīga viņu iekļaušanās Latvijas dzīvē, tad jautājums par vēlmi uzņemt tieši vajātos kristiešus ir ļoti saprātīgs un taisnīgs”

Latvijas Centrālās padomes Memoranda parakstītāju
piemiņas pasākums 17. martā

No 2014. gada turpinājās iniciatīva Latvijas Centrālās padomes un tās Memoranda par Latvijas neatkarības atjaunošanu parakstītāju piemiņai 17. martā. Jau otro gadu, svecīšu iedegšana pie Brīvības pieminekļa un piemiņas pasākums Latvijas Kara muzejā. Valsts svētku laikā bija jauka iespēja vēstures stundā par to pastāstīt Rīgas 34. vidusskolas skolēniem. Paldies skolas direktorei par atvērtību manam priekšlikumam. 

Kopā ar domubiedriem turpināju organizēt Kultūras notikumu “Baznīcu nakts”, kurš šogad notika jau ne tikai Rīgā, bet daudzviet citur Latvijā – kopā teju 150 baznīcās. 

Turpinu arī atbalstīt divu Latvijas lauku baznīcu atjaunošanas iniciatīvas Lestenē un Griezē.

Interesanta pieredze bija organizēt Nacionālās apvienības dalību sarunu festivālā “Lampa” jūlija sākumā Cēsīs.

Mēģināju arī mazliet pārdomāt, kā attīstījies ir mans redzējums par deputāta darbu. Latvijā kopumā un arī Rīgas pašvaldībā ierindas deputāta amats nav pilna laika darbs. Es un vairākums manu kolēģu deputāta darbu apvieno ar savu profesionālo darbu. Līdzās Rīgas domei es turpinu strādāt savā pirmajā profesijā – mūziķa darbu Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī. Tātad var būt situācijas, un tas nav reti, kad darba dienas ir spraigas un režīms no 8.00 – 17.00 nav pietiekams, lai labi iepazītos ar sēžu darba kārtībām. Svarīga ir arī darba devēja sapratne par to, ka vienam no viņa darbiniekiem ir jāizbrīvē laiks, lai pulksten 9.00 vai 12.00, kad ir komiteju sēdes, vai 14.00, kad otrdienās ir domes sēdes, darbinieks varētu pildīt pilsētas iedzīvotāju uzticētos pienākumus. Rīgā deputātu atalgojums mēnesī svārstās no 420 līdz 480 eiro pēc nodokļu nomaksas. Vairāk saņem komiteju priekšsēdētāji, jo viņu amats prasa pilna laika noslodzi. Ar visiem atalgojumiem var iepazīties Rīgas domes mājas lapā. Deputātiem atalgojuma lielums mēnesī ir atkarīgs arī no tā, vai viņi regulāri piedalās komiteju un domes sēdēs. Ja neierodas uz sēdēm, tad atalgojums tiek samazināts.

Griezes baznīcas atjaunošanas talka augusta beigās

Laikā, ko esmu strādājis deputāta amatā, esmu secinājis, ka deputāts var strādāt “minimālā režīmā” un strādāt “iniciatīvas režīmā”. Ko nozīmē “minimālā režīmā”? Uzskatīt savu pienākumu un izpildīt to tikai pamatapjomā. Katram deputātam ir jāstrādā divās komitejās. Man tās ir Sociālo jautājumu un Satiksmes un transporta komiteja. Tad klāt nāk vēl komisijas. Piemēram, neilgu laiku strādāju arī Rīgas domes Īpašuma departamenta iepirkuma komisijā. “Minimālais režīms” ietver laiku, kas nepieciešams, lai izskatītu sēžu darba kārtības un piedalītos sēdēs. Lai gana rūpīgi iepazītos ar domes sēdes darba kārtību ne reti vajag vismaz pusi darba dienas. “Iniciatīvas režīms” sākas tad, kad deputāts no savas iniciatīvas identificē problēmas vai nepilnības pašvaldības normatīvajos aktos, vai to piemērošanā un deputāta pilnvaru ietvaros cenšas attiecīgos jautājumus risināt, tiekoties ar amatpersonām, iedzīvotājiem, gatavojot priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos. Deputāta iespējas ir gana plašas. Uzskatu, ka ļoti svarīgi ir tikties ar iedzīvotājiem, uzklausīt un apspriest viņu vajadzības un idejas. Deputāta darbs ir iespēja kalpot cilvēkiem. Ir svarīgi, ka kalpojums ir ar iniciatīvu. Aktīvs deputāts ir tas, kuru ierobežo nevis iniciatīvas trūkums, bet gan laika trūkums savus ierosinājumus virzīt, lai tos realizētu. Liela nozīme ir labam komandas darbam frakcijā, jo, kā jau minēju, pašvaldības deputātiem nākas savu kalpojumu tautai apvienot ar profesionālo darbu, ko katrs dara vai nu privātā uzņēmumā, vai valsts iestādē. Saeimā deputātam ir lielāka atbildība, bet arī vairāk laika, jo Saeimā deputāts ir pilna laika darbā. 

Mana pārliecība ir, ka darbs opozīcijā nav šķērslis tam, lai deputāts strādātu “iniciatīvas režīmā”. Skaidrs, ka jebkuram priekšlikumam, lai tas stātos spēkā, būs nepieciešams koalīcijas atbalsts. Taču skepse, ka koalīcija to vai citu priekšlikumu neatbalstīs, nevar būt iemesls, lai attiecīgo priekšlikumu vispār neradītu. Ikvienu deputātu darbā pieņem tauta – vēlētāji. Līdz ar to svarīgākais kritērijs ir atbilde uz jautājumu, vai priekšlikums uzlabos iedzīvotāju dzīvi, un vai ir reālas iespējas atrast finanšu līdzekļus, lai to īstenotu. Ja koalīcija noraida cilvēkiem vajadzīgu priekšlikumus, tad tā ir viņas atbildība.

Rīgas dome nav tik demokrātiska kā Saeima. Komitejas vada Saskaņas un Gods kalpot Rīgai deputāti. Turpretī Saeimā ir komitejas, kuru vadība uzticēta Saskaņas deputātiem, kuri Saeimā ir opozīcijā. Rīgas domē nav viegli panākt koalīcijas atbalstu opozīcijas deputātu iesniegtiem priekšlikumiem. 2016. gada budžetam tika atbalstīts tikai viens opozīcijas deputātu priekšlikums – 14 870 eiro finansējums ielu apgaismojumam pie Zunda kanāla gājēju tilta, kuru es biju iesniedzis jau otro gadu pēc kārtas. Nacionālās apvienības frakcijas deputāti 2016. gada budžeta projektam iesniedza 12 priekšlikumus par summu 3 miljoni eiro. Ir arī gadījumi, kad koalīcija opozīcijas sniegtu priekšlikumu idejas pēc kāda laika iesniedz kā savus priekšlikumus. Viens no opozīcijas uzdevumiem Rīgas domē ir konstruktīva koalīcijas kritika. Darba gaitās esmu sapratis un piedzīvojis to, ka līdzās tam par mērķi ir jāizvirza arī koleģialitāte un savstarpēja cilvēciska cieņa. Lai kādi arī būtu mūsu viedokļu konflikti, citam pret citu ir jāattiecas ar cieņu un taktu. Cilvēkam, strādājot politiskā darbā, ir liels risks pazaudēt savas personības integritāti, ja viņš vairs nespēj savos kolēģos aiz deputāta amata nosaukuma un partijas piederības saskatīt “vienkāršo cilvēku”.

Esmu pateicīgs, ka joprojām varu politisko un sabiedrisko darbu apvienot ar manu “pirmo profesiju” mūziķa darbu Latvijas Nacionālajā Simfoniskajā orķestrī. Esmu par to reizēm domājis, ka tas ir tā “interesanti” – mūzika un politika. Bet esmu pieradis un saskatu, ka tā ir Providences sarūpēta kārtība. Cik ilgi tā ilgs? Nezinu. Paļaujos. 2016. gada janvāris sāksies ar pārdomām par prioritātēm. Jautājumu, kuriem veltīt deputāta darba laiku ir daudz. Latvijai politikā vajag jaunus, godīgus, zinošus un mācīties gribošus cilvēkus. Iedrošinu katru, kas ir domājis, ka varētu pamazām iesaistīties politikā, to arī darīt. Labprāt dalīšos ar savu pieredzi. 

Novēlu, lai 2016. gads mūsu valstij Latvijai un tās tautai ir laimīgs, savstarpējas cieņas, atbildības un godīguma piepildīts. Lai ir tā, ka katrs savā darbā, attiecībās un gaitās sajūt motivāciju dot labāko, ko spēj. Lai Ziemsvētku laika garīgie pamudinājumi, Dieva dāvātā brīnuma pieredze un labestība nepaliek tikai Ziemsvētku laika turpinājumā, bet lai tā vada domas un darbus visa gada garumā. Pievienojos tiem novēlējumiem, ko Latvijas baznīcu vadītāji izteica savās Ziemsvētku uzrunās televīzijā. Dievs, svētī mūsu Latviju un mūsu tautu Tēvzemē un visā pasaulē!

2015. gada 31. decembrī,
viesojoties pie 
Normunda un Gitas Zariņiem,

Ridālā, Zviedrijā

Pastāsti saviem draugiem: