- Nākamajai valdībai ir jāpieņem Latvijas profesionālo orķestru un koru mūziķu atalgojuma pieauguma plāns līdzīgi, kā tas jau šobrīd ir spēkā pedagogiem, lai novērstu talantu aizplūšanu no Latvijas.
- Profesionālā māksla un kultūra valstij ir jāatbalsta ar tā rada vidi augstas pievienotās vērtības ekonomikas attīstībai, veido pievilcīgu valsts tēlu un palīdz diplomātijai.
- Profesionālo orķestru mūziķu atalgojums joprojām nesasniedz 2008. gada līmeni.
Tāpat kā daudzi citi vietvaru
domju deputāti Latvijā arī es četros gados Rīgas
domes deputāta darbā esmu saglabājis savu, varētu teikt, pirmo profesiju
Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī. Kādā septembra nedēļā, kad kopā ar
Valsts akadēmisko kori “Latvija” ieskaņojām Pētera Vaska mūzikas ierakstus,
diskutējām ar kolēģi par mūsu valsts “procesiem” un Saeimas vēlēšanām. Mums
radās tāds salīdzinājums, ka valsts vadības darbu var salīdzināt ar to, kā
diriģents vada simfonisko orķestri. Labs diriģents ir tas, kurš spēj
profesionāliem mūziķiem dot tieši tik daudz impulsu un norādījumu, cik ir
nepieciešams. Turklāt viņš zina, kurā brīdī no savas puses šie vadības impulsi
ir nepieciešami, lai palīdzētu kopīgi radīt harmonisku mūzikas skanējumu. Ne
velti jau gadiem organizāciju vadības jomā runā par tā dēvēto “orķestra
metaforu”[1], lai
palīdzētu augstākā līmeņa vadītājiem apjaust viņu uzdevumus un iespējas.
Orķestra metaforu var paplašināt un attiecināt uz uzņēmējdarbības attīstību,
varbūt pat uz Eiropas Savienības problemātiku. Bet vai tā attiecināma arī uz
valsts rīcību, kad runa ir par atalgojumu kultūras darbiniekiem – Latvijas
profesionālo orķestru un koru mūziķiem?
Privātajā sektorā atalgojuma
kāpumu nosaka brīvā tirgus un konkurences likumības, bet valsts darbā
strādājošajiem ir jāpaļaujas uz nozares “diriģenta” lēmumiem. Viens no tādiem
ir pedagogu atalgojuma reforma ar skaidru plānu algu kāpumam pa gadiem. Arī
veselības aprūpē ir mērķis – ārsta alga 2 vidējo algu valstī apmērā. Taču, kā
ir kultūras nozarē, kurā strādājošie pieredzēja vislielāko “griezienu” 2009.
gadā? Nacionālās apvienības vadībā ir panākts būtisks algu fonda pieaugums
valsts koncertorganizācijām[2]
- kopš 2013. gada par 32% no 700 līdz 930 eiro vidējai mūziķa algai. Taču
profesionālo mūziķu atalgojums joprojām par aptuveni 100 eiro atpaliek no 2008.
gada apjoma. Kultūras nozares “diriģentam” kopā ar nozares profesionāļiem nākamajā
valdībā ir jāpanāk, ka tiek pieņemts “Valsts
koncertorganizāciju mūziķu atalgojuma pieauguma plāns”. Ar skaidru mērķi:
profesionālā mūziķa vidējai algas likmei valsts koncertorganizācijā –
profesionālā pilna darba laika simfoniskā orķestrī, kamerorķestrī un korī –
2023. gadā jāsasniedz divu valsts sabiedriskā sektora algu apjoms.
Atbalsts profesionālajai mākslai
un kultūrai sekmē valsts attīstību. Atjaunotās neatkarības gados ļoti bieži ir
norādīts uz Somiju kā piemēru dažādām nozarēm Latvijā. Somi ir izveidojuši ne
tikai teicamu valsts aizsardzību, bet radījuši apstākļus, lai valstī būtu vide
cilvēka attīstībai par radošu un domās bagātu personību. Jā, to nodrošina
teicamās izglītības un veselības aprūpes jomas. Savukārt profesionālās kultūras
dzīves augstais līmenis veido augstas pievienotas vērtības investīcijas
piesaistošu vidi un motivē cilvēkus radošumam. Somijā ir
22 profesionāli pilna darba laika simfoniskie un kamerorķestri. Vairākos no
tiem latviešu mūziķi ieņem vadošus amatus. Somija ņem vērā to, ko var dēvēt par
kultūrekonomikas pieeju valsts ilgtspējīgai attīstībai. Kas tā ir? Citēju
cienījamajam lasītājam viena no Eiropas vadošajiem autoriem šajā jomā Pētera
Bendiksena (Bendixen) sniegto
skaidrojumu: “Kultūrekonomikas pieeja nozīme atzīt sabiedrības garīgi radošo
potenciālu kā individuālu un sabiedrisku vērtību un to materiāli un garīgi
atbalstīt, jo galu galā tā nodrošina tautsaimniecības radošos pamatus.
Tautsaimniecība nodrošina nepieciešamo materiālai eksistencei, bet tā nevar
augt kā daudzgadīgs augs bez saknēm vitālā sabiedrības kultūras dzīvē, kura tai
dod uzņēmējdarbībā īstenojamās idejas.”[3]
Gaidīt vairāk radošu pievienotās vērtības ieguldījumu Latvijas ekonomikā, bet
tajā pašā laikā neieguldīt Latvijas kultūras dzīves izcilībā būtu liekulība un
nekompetence no Latvijas valsts vadītāju puses. Turklāt profesionālās
kultūras izcilība stiprina mūsu valsts iespējas starptautiskajā diplomātijā
un kultūras tūrisma attīstībā.
Ir skaidrs, ka “diriģentiem”
valsts līmenī un pašvaldībās vēl ir krietni daudz ko mācīties, kā nolikt malā
dažādas politiskas ambīcijas un arvien pilnīgāk savas prasmes veltīt vienotam
mērķim – tai simfonijai, kas ir mūsu valsts Latvijas nākotne. Nesenais
pētījums par vidusšķiru Latvijā, ekonomikas izaugsme par 4% gadā un vidējās
algas kāpums rāda, ka tiek likti stabili pamati, lai Latvija kļūtu par turīgu
valsti. Novēlu katram pilsonim piedalīties vēlēšanās, izlasīt programmas,
izpētīt kandidātu sarakstus un izdarīt
valstiski atbildīgu izvēli. Piedalīties 13. Saeimas vēlēšanās Latvijas
simtgadē ir tikpat svarīgi, kā Latvijas patriotiem bija piedalīties Latvijas
Tautas frontes rīkotajās manifestācijās 1988. gadā!
Jurģis Klotiņš
Kultūras
darbinieks, mūziķis
Rīgas domes deputāts
[1] Viedokļa
autors 2012. gadā absolvēja Latvijas Kultūras akadēmiju ar izcilu vērtējumu par
maģistra darbu „Līderības kompetences simfoniskā orķestra mākslinieciski
radošajā darbā un to nozīme organizāciju līderībā”. Īsumā: pētījums par to,
kuras no simfoniskā orķestra mākslinieciski radošā darba līderības kompetencēm
ir nozīmīgas sekmīgai līderībai biznesa organizācijās.
[3] Peter
Bendixen, Bernd Weikl “Einführung in die Kultur- und Kunstökonomie”, VS Verlag
für Sozialwissenschaften | Springer Fachmedien Wiesbaden GmbH 2011, 15.lpp
(Viedokļa autora brīvā tulkojumā no profesora Bendiksena vācu valodas
lidojuma.)
Ierakstīt komentāru