Darba ieceres Saeimā un paveiktais Rīgas domē

Esmu ieguvis maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijā, bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, strādāju kultūras nozarē Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī un no 2014. gada kalpoju Rīgas domes deputāta darbā. Godprātīgi strādādams, esmu centies risināt Rīgas problēmas, aizstāvēt patiesību un Latvijas pamatvērtības un iestāties par mūsu valsts galvaspilsētas attīstību. Politikas kalpojumā mani paraugi ir izcilie valstsvīri Jānis Čakste un Robērs Šūmans – demokrātijas, taisnīguma, nacionālās piederības un cieņpilnas valstu sadarbības vērtību aizstāvji. Aicinu Jūs izlasīt, kādos virzienos plānoju strādāt Saeimā un ko esmu veicis Rīgas domes deputāta darbā. 

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām aicinu Jūs izlasīt, kādos virzienos plānoju strādāt Saeimā. Kandidēju no Rīgas vēlēšanu apriņķa un Nacionālās apvienības saraksta (NA paveiktais, lielā programma sekos pēc 8.septembra). Tālāk sniedzu īsu pārskatu par paveikto un darīto Rīgas domes deputāta darbā (opozīcijā!), kurā esmu kalpojis no 2014. gada 18. novembra.

Saeimā strādāšu, lai palīdzētu risināt Latvijas kultūras un zinātnes darbiniekiem svarīgos jautājumus un atbalstītu kultūras, kultūrizglītības un zinātnes nozares attīstību. Pūlēšos panākt, ka kultūras un zinātnes darbinieku atalgojums aug straujāk nekā līdz šim. Strādāšu, lai Latvijas galvaspilsētā būtu mūsu valsts izcilās mūzikas kultūras cienīga akustiskā koncertzāle, un profesionālo orķestru mūziķi saņemtu viņu augstās meistarības un daudzo izglītībā ieguldīto gadu cienīgu atalgojumu.

Līdzās tam es mērķtiecīgi turpināšu darbu Rīgas domes deputāta darbā iesāktajos virzienos:

1) strādāt, lai Rīgas aglomerācija un Latvija kopumā iegūtu mūsdienīgu sabiedriskā transporta sistēmu ar integrētu maršrutu plānošanu un vienotu biļeti visos transporta veidos;

2) centīšos panākt, lai nekustamā īpašuma nodokļi būtu samaksājami mājokļiem neatkarīgi no kadastrālās vērtības lieluma, ko var panākt, ieviešot tā dēvēto NĪN 3 komponenšu modeli;

3) valsts pārvaldes jomā sniegšu priekšlikumus par nepieciešamiem uzlabojumiem Latvijas administratīvi teritoriālajā iedalījumā un izmaiņām, lai pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldībā pašvaldības domes deputātiem būtu iespēja pārbaudīt publisko dotāciju izlietojuma pamatojumu un lietderību;

4) iestāšos par alkohola aprites un azartspēļu ierobežošanu, - atļautais vecums jāceļ uz 21 gadu, jāierobežo diennakts alkohola tirdzniecība mazās kafejnīcās, azartspēles jāatļauj tikai 4 un 5 zvaigžņu viesnīcās!  

Sociālās drošības jomā strādāšu, lai arvien pilnvērtīgāku atbalstu saņemtu ģimenes ar bērniem un Latvijā - ne Rīgā, ne citviet -  beidzot vairs nebūtu bērnudārzu rindu.

Kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības jomā centīšos panākt, ka Rīgas pašvaldībai būs pieejams finansējums ES fondu ietvaros, lai uzlabotu vides pieejamību Vecrīgā.

Sniegšu pienesumu, lai turpinātos laba kristīgo konfesiju un valsts sadarbība, un arī turpmāk sakrālā mantojuma programmas ietvaros katru gadu būtu finansējums Latvijas dievnamu kultūras pieminekļu renovācijai.

Veltīšu laiku, lai risinātu latviešiem ārzemēs būtiskos jautājumus: 1) turpinātos un dažādotos atbalsta iespējas, lai saglabātu latviskumu un saikni ar Tēvzemi; 2) Tēvzemē pieņemtie lēmumi būtu pretimnākoši ikvienam, kurš vēlas atgriezties Latvijā.

Ārpolitikas laukā sekmēšu Latvijas sadarbību ar Igauniju, Lietuvu un Poliju, un citām 2004. gada Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai stiprinātu mūsu interešu aizstāvību ES, izrādītu iniciatīvu ES pārmaiņu vadībā un palīdzētu Ukrainai. Saeimā rosināšu, lai tiek pieņemta parlamenta rezolūcija par to, ka Latvija atzīst un nosoda 1. pasaules kara laikā notikušo genocīdu pret armēņu tautu. 

Ko izdevies panākt Rīgas pilsētas pašvaldībā?

• Vairākkārt sniedzu priekšlikumus, lai Rīgas dome pārtrauc 7 gadus ilgo pedagogu diskrimināciju, piešķirot iespēju iegādāties mēnešbiļeti ar atlaidi sabiedriskajā transportā. Izdevās panākt, ka tagad arī Rīgas Kultūras ministrijas dibināto skolu pedagogi var iegādāties mēnešbiļetes ar pedagogiem paredzēto atlaidi, lai brauktu Rīgas satiksmes apkalpotajos maršrutos.
• Gājēju tiltam pār Zunda kanālu no Ķīpsalas uz Dzegužkalna apkaimi uzstādīts apgaismojums. (Bija vajadzīgi 2 gadi, lai kolēģi no Saskaņas un GKR frakcijām atbalstītu finansējuma piešķīrumu šai cilvēku drošības vajadzībai.)
• Ierīkots apgaismojums Ulmaņa gatves gājēju tunelim pie Rīgas Angļu ģimnāzijas.
• Ierīkots ielu vingrošanas laukums pie Āgenskalna Valsts vācu ģimnāzijas.
• Pēc mana ierosinājuma un lūguma 2015. gada septembrī Rīgas Rātsnamā notika Latvijas un Ukrainas tūrisma pieredzes apmaiņas seminārs un ukraiņu fotogrāfa Vasila Pilipjuka izstāde par Ukrainu. Rosināju to, jo Rīga kā Kijivas sadraudzības pilsēta līdz tam nebija rīkojusi nevienu pasākumu, lai paustu atbalstu Ukrainai
• 2018. gada vasarā ierosināju, ka Rātsnamā jāizstāda apjomīgā Dānijas Karalistes vēstniecības Latvijā izstāde par velotransporta nozīmi un attīstību Dānijā, un izstādi Rātsnamā atklāja augusta beigās.
• Ar savu deputāta darbu arī sekmēju, ka Rīgas pašvaldība īpašumu maiņas ceļā kļūst par Lielo kapu teritorijas saimnieku un sāk ieguldīt budžeta līdzekļus, lai kultūrvēsturiski nozīmīgo mantojumu sāktu sakopt, kā arī Āgenskalna tirgus atrod Latvijā kompetentāko mūsdienīgu tirgu attīstītāju.
• Kopā ar kolēģiem un vides organizācijām izdevās panākt, ka objekta "Laika priekškars" iecere tiek pārveidota tā, ka tā nebojās ozolu aleju pie Latvijas Nacionālā teātra. Paliek gan atvērts jautājums par to, kādēļ Īpašuma departaments un citas Rīgas pašvaldības iestādes ignorē Rīgas domes Pieminekļu padomes kompetenci, kad departamentos rodas, un tie vēlas īstenot mākslas objektu ieceres pilsēttelpā.
• Pateicoties maniem vairākkārt sniegtiem priekšlikumiem, pie Latvijas galvaspilsētas robežas - uzraksta "RĪGA" - pastāvīgi ir izvietoti Latvijas valsts karogi, nevis tikai Rīgas karogi, kā tas bija agrāk.
• Darbodamies Rīgas domes darba grupā pilsoniskās līdzdalības sekmēšanai apkopoju un iesniedzu daudzus vērtīgus cilvēku priekšlikumus par to, kā Rīgā svinēt Latvijas simtgadi, kā darīt pilsētu skaistāku un kā bagātināt kultūras dzīvi.
• Regulāri Rīgas ļaudīm esmu palīdzējis risināt sociālās drošības jautājumus un iedrošinājis vērsties pie pašvaldības ar idejām un vajadzībām.
• Deputāta kalpojumā esmu palīdzējis Atbalsta centram bērniem un ģimenēm "Roku rokā" (LELB Diakonijas centra nodibinājums) un centies atbalstīt citu nevalstisko organizāciju darbu Rīgā.

Priekšlikumi, ko esmu ierosinājis īstenot, bet tos nav atbalstījuši valdošie politiskie spēki

• Pārtraukt cinisko nevienlīdzīgo attieksmi pret Latvijas senioriem Rīgā, kas izriet no tā, ka Krievijas pilsoņi Rīgas sabiedriskajā transportā var braukt bez maksas pat no 55 gadu vecuma, kamēr Latvijas pilsoņi un nepilsoņi tikai no 63 gadu vecuma. Sagatavoju priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, pēc manas iniciatīvas sasauca ārkārtas sēdi, rakstīju vēstuli Tiesībsarga birojam, kurš sācis pārbaudi.
• Atvieglojumi Rīgas centrā dzīvojošām ģimenēm ar bērniem auto stāvvietas mēneša maksai pie dzīvesvietas. Sagatavoju normatīvo aktu grozījumus, bet valdošie politiskie spēki tos neatbalstīja.
• Ierosināju izveidot Rīgas grants ielu asfaltēšanas programmu ar ikgadēju finansējumu no pašvaldības budžeta 4 miljonu eiro apmērā (tikpat, cik ik gadus piešķir daudzdzīvokļu iekškvartālu remontu programmai). Valdošo politisko spēku deputāti to noraidīja.
• RD koalīcijas deputāti arī neatbalstīja priekšlikumus par konkrētu ielu sakārtošanu:

 - ierīkot ielu apgaismojumu Vakarbuļļu apkaimē;

 - atjaunot nozagto bruģa segumu Mazajā Piena ielā (Rīgas Vēsturiskais centrs);

 - izbūvēt Dīķa ielas posmu Pārdaugavā aiz Graudu ielas pārbrauktuves;

 - noasfaltēt Bolderājas Lielo ielu posmā aiz Bolderājas luterāņu baznīcas;

 - noasfaltēt Zantes ielu Bieriņu apkaimē.

• Lai radītu iespējas droši braukt ar divriteni Rīgas centrā, vairākkārt esmu sniedzis priekšlikumus uzstādīt vairāk velo novietņu, turpināt ierīkot velojoslas un pieņemt darbā par velotransporta attīstību atbildīgu amatpersonu RD Satiksmes departamentā.
• Nācu ar iniciatīvu Rīgas domei izveidot savu Rail Baltica darba grupu, lai sekmētu un kontrolētu to, ka Rīga kvalitatīvi un mūsdienīgi izmanto Rail Baltica radītās iespējas pilssēttelpas un multimodāla sabiedriskā transporta attīstībai. Saskaņas un GKR kolēģi šo priekšlikumu noraidīja un vienīgais ieguvums bija viņu labāka informētība par Rail Baltica projektu.
• Rosināju RD Izglītības, kultūras un sporta departamentu (RDIKSD) atsaukties vairāku Rīgas mazākumtautību skolu pedagogu izteiktajai idejai, ka jāveido vairāk tādu skolu sadarbības projektu, kuros piedalās jaunieši no skolām ar latviešu mācību valodu un jaunieši no skolām ar krievu un citu mazākumtautību mācību valodām, lai radītu papildus iespējas jauniešiem labāk apgūt latviešu valodu, mazinātu sabiedrības sašķeltību un kliedētu kremļa informatīvās telpas ietekmi. Diemžēl no RDIKSD puses nesekoja vēlamie rīcības soļi.
• Ierosināju attīstīt iespējas sportot ne tikai apkaimēs, bet arī pašā Rīgas centrā: izveidot ielu vingrošanas laukumu Kronvalda parkā. Jau vairākus gadus RD Mājokļu un vides departaments nav varējis tam atrast finansējumu.
• Stāvparku izveide pie Rīgas robežas pie ceļiem ar lielāko privāto auto intensitāti, lai samazinātu privāto auto daudzumu pilsētā, vairotu sabiedriskā transporta lietojumu un uzlabotu gaisa kvalitāti. Sniedzu priekšlikumu pašvaldības budžetam, lai izveidotu vismaz pirmos 5 stāvparkus, ko paredz Rīgas stāvparku attīstības plāns, bet diemžēl valdošo partiju deputāti to noraidīja.
• Papildus finansējums, lai mazinātu garo gaidīšanas rindu pēc riteņkrēslu pacēlājiem rīdzinieku ar invaliditāti mājokļiem. RD valdošie spēki var stāstīt, ka ir "sociāli atbildīgi", bet šo priekšlikumu neatbalstīja.
• Vērmanes dārzs lai ir vienmēr pieejams cilvēkiem un to nedrīkst slēgt ne alus festivālu, ne citu pasākumu laikā. Neraugoties uz cilvēku protestiem, RD arvien gadu no gada atļauj ar valdošajām partijām saistītiem cilvēkiem ne tikai rīkot alus festivālu Vērmanes dārzā, bet arī to slēgt brīvai cilvēku kustībai. Tādējādi tiek ignorēts Annas Ģertrūdes Vērmanes 1817. gadā rakstītais nosacījums, ka parkam, kas top ar viņas ziedojuma atbalstu, vienmēr ir jābūt atvērtam cilvēkiem.

Valsts līmenī sniegtas iniciatīvas

• Vienota sabiedriskā transporta sistēma Rīgā un Rīgas reģionā: ar vienu biļeti vilcienā, autobusā un pilsētas sabiedriskajā transportā. Ierosināju un organizēju pieredzes apmaiņas braucienu uz Stokholmu un Gēteborgu, kurā piedalījās darbinieki no Auto transporta direkcijas, VARAM un Ādažu novada, lai iepazītos ar Zviedrijas teicamo pieredzi, kā plānot sabiedrisko transportu Rīgas lieluma pilsētas aglomerācijā vienotā sistēmā.
• Trešo valstu iebraucēju bērniem jāmācās latviešu valodas skolās.
• Priekšlikumi veikt izmaiņas likumdošanā, lai liegtu iespēju pašvaldībām publisko finansējumu ieguldīt valdošo koalīciju slavinošās informatīvās aktivitātēs.
• Jāierobežo azartspēles - atļautais vecums no 21 gada, pašvaldībām jādod lielākas tiesības un iespējas aizliegt atvērt spēļu zāles, jāievieš brīvprātīgais saraksts, kur persona reģistrējas, ja vēlas, lai viņai būtu liegta pieeja azartspēlēm.
• Līdzdarbojos Sakrālā mantojuma likuma izstrādē.

Patlaban Rīgas domē strādāju pie priekšlikumiem, lai nekustamā īpašuma nodoklis būtu samaksājams arī Rīgas individuālo dzīvojamo māju (savrupmāju) apkaimēs. Gatavoju priekšlikumus, kuriem jāpalīdz novērst netaisnīgo situāciju bērnudārzu pieejamībā, ka uz bērnudārziem latviešu valodā gaida daudz vairāk bērnu, nekā uz mazākumtautību. Tuvāko mēnešu laikā arī plānoju sagatavot priekšlikumus iesniegšanai Saeimā, lai uzlabotu budžeta dotāciju izlietojuma kontroli tādos pašvaldību uzņēmumos kā SIA "Rīgas satiksme". Līdzās tam palīdzu ļaudīm risināt jautājumus, kas saistīti ar sociālo palīdzību un mājokļa pieejamību.

Jurģis Klotiņš
Rīgā, 2018. gada 28. augustā

Pastāsti saviem draugiem: