Cienītās
dāmas un kungi,
Latvijas
ļaudis,
Latvijas draugi tuvu un tālu!
Sveicu Jūs Latvijas Republikas proklamēšanas dienā! Šogad mūsu
neatkarīgajai Latvijas valstij svinam 100 gadus. Šķiet, ka 2018. gads ir līdz
šim brīdim aizvadīts ļoti bagātīgi. Ir notikuši vērienīgi Dziesmu un deju
svētki, skaisti gan lielāki, gan mazāki kultūras notikumi visā Latvijā. Aizvadīta
neparasti ilga un silta vasara, kas atnesa gan daudz prieka brīžu atvaļinājumu
baudītājiem, bet tajā pašā laikā daudz rūpju Latvijas lauku saimniekiem. Simtgades
gads ir bijis dinamisks politiskajā dzīvē. Līdz 18. novembrim nav izdevies
izveidot jauno valdību un pastāv liela iespējamība, ka 2019. gads iesāksies bez
apstiprināta valsts budžeta.
Par mūsu
valsts simts gadiem domājot, der atcerēties Leonīda
Breikša dzejas rindas:
“Daudz vētru
mums reiz pāri gājis,
Un ja vēl
daudz mums viņu būs, -
Dievs
aicinās kā aicinājis
Arvienu
atkal saulē mūs.”
Patiešām
daudz vētru ir gājis pāri Latvijai un latviešu tautai savas valsts simts gados. Taču mūsu gara spēks ar Dieva palīgu ir bijis stiprāks par vislielāko karaspēku, un mēs brīvībā sagaidām savas valsts simtgadi. Ir patiesi vērts nesteidzīgi apmeklēt Latvijas vēsturei veltītās izstādes, ko
pētnieki īpaši simtgades laikā sagatavojuši Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā,
Latvijas Kara muzejā, Latvijas
Nacionālajā bibliotēkā un citos Latvijas muzejos. Stipra ir tā nācija,
kuras piederīgie zina un turpina pētīt savu vēsturi, pārvērtē vēstures mītus un
uztur mūsdienu pašapziņas saiknes ar personībām vēsturē.
Latvijas
lielākā vērtība arī šodien ir cilvēki. Personības, kuras ik dienas dara labu,
vajadzīgu un krietnu darbu katrs savā aicinājumā. Jā, sākot no vecmāmiņas, kura
pieskata mazbērnus, līdz pat liela uzņēmuma vadītājam. Visas profesijas un
kalpojumus šeit nevarēšu nosaukt. Tā mēs radām Latviju katru dienu, katru gadu,
kopā veidodami mūsu valsti visā tās pilnībā. Latvija ir radošs darbs, un labāk
pat būtu teikt: mākslas darbs. Mākslas darbs, kura “radošo darba uzdevumu”
saņem un nodod tālāk no paaudzes paaudzē. Ko Jūs novēlētu Latvijas mākslas
darba radošajiem darbiniekiem mūsu laikā un nākotnē?
Lai radošais
darbs Latvijas labā norit tā, ka mēs saglabājam un izkopj savas valsts patību. Latvijas
patība ir tas, ar ko Latvija ir īpaša citu Eiropas un pasaules valstu saimē.
Pirmkārt, tas ir latviskums. Filozofe Maija Kūle ir aicinājusi vienoties ap
mūsdienīgu latviskumu – “palikt uzticīgiem latviešu valodai (zināt, lietot, attīstīt),
piederībai (būt Latvijā, būt ar Latviju), tradīcijām (turpināt tās un
modernizēt) un neatteikties no valstsgribas”[1].
Vai ap šādu latviskumu var vienoties visi Latvijas ļaudis neatkarīgi no savas
izcelsmes? Noteikti var! Es vēl Latvijas patībai novēlu pievienot pietāti pret
kultūras vērtībām, kādu mums ar savu darbu ir rādījusi Imanta Lancmaņa komanda
Rundāles pilī, cieņu pret dabas vērtībām, kādu varam mācīties no latvju dainām,
morāli ētisko stāju ar atskaites punktu Ernsta Glika tulkotajā Bībelē un
nerimstošu gatavību mācīties, kādu parādīja latviešu zemnieki Brāļu draudžu
kustībā 18. gadsimtā. Lai mums ar Dieva palīgu sekmējas radošais darbs – mūsu valsts
Latvija!
Dievs svētī, Latviju!
Dievs svētī, Latviju!
Jurģis Klotiņš
Āgenskalnā, 2018. gada 17. novembrī
[1] Maija
Kūle. Jābūtības vārdi. Etīdes par
zināšanām un vērtībām mūsdienu Latvijā. Rīga: Apgāds “Zinātne”, 2016, 257.
lpp.
Ierakstīt komentāru