Priekšlikumi valdības deklarācijai 2019. gada janvārī

RĪGAS DOME

RĪGAS DOMES DEPUTĀTS

Rātslaukums 1, Rīga, LV-1539, tālrunis 67026058, fakss 67026184, e-pasts: depu@riga.lv

Rīgā

		Nr.

Uz		Nr.

Nacionālās apvienības valdei un

NA 13. Saeimas deputātiem

Labdien, cienītie kolēģi!

Nosūtu jums vairākus priekšlikumus topošās valdības deklarācijai. Priekšlikumi izriet no mana līdzšinējā darba Rīgas domes deputāta amatā kopš 2014. gada. Vairāki no tiem attiecas tieši uz pašvaldību darbu un funkcijām. Aicinu Jūs iepazīties ar priekšlikumiem un atbalstīt, ka tos tiešā veidā, vai paturot pamatideju un mērķi, iekļauj valdības deklarācijā.

Transporta un mobilitātes nozarē

1. Izveidot Rīgas aglomerācijā un Latvijā kopumā mūsdienīgu sabiedriskā transporta sistēmu ar integrētu maršrutu plānošanu un vienotu biļeti visos transporta veidos. Rīgas aglomerācijā (metropoles areālā) sabiedrisko transportu plāno, līgumus ar pārvadātājiem noslēdz un dotācijas sadala viena Satiksmes ministrijai padota sabiedriskā transporta iestāde. Reformas rezultātā novērsta sabiedriskā transporta pakalpojumu sadrumstalotība Rīgas metropoles areālā starp pasažieru vilcienu, autobusiem un Rīgas pilsētas sabiedrisko transportu, un ielikti pamati laikmetīgas un konkurētspējīgas sabiedriskā transporta sistēmas attīstībai.

2. Nodrošināt, ka Rīgas centrālajai stacijai un autoostai kā vienotam multimodālam transporta mezglam ir viens pārvaldītājs – Satiksmes ministrijai padota iestāde. (Attiecībā ES regula[1].)

3. Sabiedrisko transportu reģionos plānot tā, ka reisi cilvēkus nogādā no rīta uz darbu un vakarā atpakaļ dzīvesvietā. Attīstīt transportu pēc pieprasījuma sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem.

4. Pārskatīt Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā noteikto regulējumu un noteikt vienotākus kritērijus valstiskā mērogā, kādām pasažieru grupām pašvaldības drīkst piešķirt sabiedriskā transporta atvieglojumus. Viens no mērķiem – mazināt iespējas “pirkt” vēlētājus un deklarētos iedzīvotājus ar sabiedriskā transporta atlaidēm vai pat ar bezmaksas transportu, kā tas ir Rēzeknē. Radīt priekšnosacījumus, lai Latvijā vairs neatkārtotos tādas situācijās kā valsts galvaspilsētā, ka citas valsts pilsonis pensionāru braukšanas atlaidi saņem jau no 55 gadiem, kamēr Latvijas pilsonis tikai no 63 gadu vecuma.

5. Pārskatīt Valsts ceļu būves standartu, lai to cauraustu universālā dizaina risinājumi – pieeja, kas nodrošina vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti. Kopā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi izstrādāt pašvaldībām saistošus risinājumus, kā vēsturiskā bruģa ielās nodrošināt iespēju gludi pārvietoties ar riteņkrēslu un bērnu ratiem.

6. Latvijas starppilsētu autobusu maršrutos noteiktu skaitu reisu dienā jāveic autobusiem ar riteņkrēsla pacēlājiem (http://www.dhollandia.be/AU/en/150/DHOLLANDIA-uses-BUSWORLD-as-launch-platform-for-wheelchair-lifts-with-extra-lift-capacity)

7. Lai sekmīgi īstenotu Latvijas Velosatiksmes attītības plānu, izveidot vadības darba grupu ar atbildīgajiem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Veselības ministrijas un plānošanas reģioniem.

8. Valsts ceļu būves standartā noteikt, ka nākotnē valsts galveno autoceļu seguma atjaunošanas un pārbūves projektos ir jāparedz vairāk telpas velosipēdistiem (asfaltētais attālums starp balto malējo balto nepārtraukto līniju un grants nomali) Būvniecības Valsts kontroles birojā būs speciālisti, kuru pienākums būs veloinfrastruktūras būvniecības uzraudzība.

9. Sekmēt velotūrisma attīstību:

1. Noteikt, ka pasažieru vilcienā persona vienu velosipēdu var pārvadāt bez maksas.

2. Noteikt, ka reģionālajos starppilsētu autobusu maršrutos no 1. aprīļa līdz 1. novembrim noteiktu reisu skaitu veic autobusi, kas aprīkoti ar velosipēdu turētājiem aizmugurē, un par velosipēda pārvadāšanu netiek iekasēta papildus maksa. (https://www.flixbus.de/unternehmen/presse/pressemitteilungen/mit-fernbus-und-rad-durch-europa )

3. Nodrošināt, ka vasaras tūrisma sezonā pasažieru vilciens no Rīgas kursē līdz Krāslavai un Ventspilij – piektdienā turp, svētdienā atpakaļ.

10. Autoceļu uzturēšana un attīstība:

1) sakārtot ar autoceļiem saistītās meliorācijas sistēmas sadarbībā ar apkārt esošo zemju īpašniekiem;

2) katrai apdzīvotai vietai - bijušajam pagasta centram - nodrošināt vismaz vienu savienojums pa cieto segumu ar attīstības centru un galvaspilsētu;

3) asfaltēt tos grants seguma ceļus, kuri pētījumos noteikti par prioritāriem, lai skolēni nokļūtu uz mācībām, viņu vecāki uz darbu;

4) veikt izmaiņas normatīvajos aktos (Aizsargjoslu likums), lai uzlabotu pašvaldību iespējas un darītu vieglāku ielu pārbūves procesu situācijās, kad pašreiz ir grūti (un pat neiespējami) vienoties ar apakšzemes komunikāciju īpašniekiem;

5) valsts visintensīvāk noslogoto galveno autoceļu rekonstrukcijā un būvniecībā ieviest Skandināvijā un Igaunijā aprobēto ceļa modeli “2+1”, kur ceļam ir 3 joslas, no kurām pārmaiņus 2 ir vienā virzienā un 1 pretējā virzienā (autoceļi – A1 un A7);

6) Eiropas Savienības līdzfinansētajos ceļu būves projektos nodrošināt starptautiskus iepirkuma konkursus, piedaloties atbildīgo Eiropas institūciju ekspertiem

7) Papildināt Latvijas valsts ceļu būves standartu ar noteikumiem, kas ļauj ceļu būvē ietaupīt līdzekļus. Līdzīgi kā Skandināvijas valstīs un citviet Eiropā arī Latvijā veidot ceļus, kur cietajam segumam uzreiz piekļaujas zāliens – nav plato grantēto nomaļu, kas sadārdzina būvi un sadārdzina ceļa uzturēšanu.

8) Rail Baltica projekta būvniecības gaitā sākt Bauskas apvedceļa būvi līdzās plānotajai dzelzceļa trasei, kā arī ceļa A4 (Rīgas apvedceļa) šķērsojums pāri Daugavai pie Salaspils.

9) Visu veidu ceļu būvē respektēt Latvijas Ainavu politikas pamatnostādnes un Eiropas ainavu konvenciju. Vides un kultūras vērtībām draudzīga ceļu būve ir nepieciešamība, lai saglabātu Latvijas ainavu pievilcību. Vispārzināms, ka Latvijas unikālā pievilcība slēpjas mūsu zemes ainaviskā mantojuma mazajās sastāvdaļās. Ceļu būvi regulējošajos tiesību aktos iestrādāt normas, kuru mērķis būs labāk aizsargāt ainaviskās un kultūras vērtības (to skaitā alejas), kuras atrodas pie ceļiem vai to tuvumā apdzīvotās vietās un ārpus tām.

11. Gājēju un riteņbraucēju drošībai īpaši lauku apvidos cilvēkiem nodrošināt iespēju saņemt bezmaksas gaismu atstarojošās vestes no sociālajiem dienestiem, skolām, vienotajiem pašvaldības un valsts pakalpojumu punktiem un nevalstiskajām sociālā darba organizācijām.

12. Izstrādāt Rīgas dzelzceļa apvedceļa projektu (no Salaspils uz Daugavas kreiso krastu, lielākoties pa RailBaltica koridoru vai pāri Daugavai pa Rīgas Ziemeļu transporta koridoru, savienojot Eksportostas un Bolderājas dzelzceļa atzarus), lai brīdī, kad Rail Baltica projekts būs pabeigts, Rīgas centrs būtu atbrīvots no dzelzceļa kravu satiksmes.

13. Nodrošināt, ka sekmīgi norit jauno pasažieru vilcienu iepirkums, un staciju modernizācija norit pārdomāti, respektējot kultūrvēsturiskās vērtības, it īpaši vēsturiskās staciju ēkas.

14. Paralēli Rail Baltica projektam attīstīt starptautiskos pasažieru pārvadājumu maršrutus pa dzelzceļu: Rīga - Jelgava – Šauļi – Kauņa; Rīga – Reņģe – Mažeiķi – Liepāja (vai Klaipēda). Ērtāka un ātrāka kļūs pasažieru satiksme līnijā Rīga – Valga – Tartu – Tallina. Sadarbībā ar Lietuvas dzelzceļu veikt izpēti par iespēju pagarināt nesen izveidoto pasažieru satiksmi no Viļņas uz Daugavpili līdz Rēzeknei tūrisma sezonā. Vasaras sezonā atsevišķi vilciena Rīga – Daugavpils reisi vismaz nedēļas nogalēs kursē līdz Krāslavai.

15. Ar mērķi attīstīt Latvijas ostu konkurētspēju tagadējo un nākotnes izaicinājumu apstākļos TEN-T ostām (Rīga, Liepāja, Ventspils) izveidot vienotu pārvaldes struktūru - Ostu un kuģošanas pārvaldi - , kas atbildēs par visām trim ostām un kuģošanu kopumā.

16. Atbalstīt mazo ostu attīstību. Uzlabot jahtu tūrisma infrastruktūru un izstrādāt projektus, lai atjaunotu Kolkas un Papes ostas piekrastes zvejai un tūrismam. Latvijas piekrastē ir nepieciešams tāds ostu izvietojums, kas nav lielāks par 70 km – vienas dienas brauciena ar jahtu attālumu.

Nekustamā īpašuma nodoklis

17. Ieviest jaunu NĪN aprēķināšanas kārtību - 3 komponenšu modeli. 1. komponente - nemainīga likme par zemes kvadrātmetru; 2. komponente - nemainīga likme par ēkas kvadrātmetru; 3.komponente - procentuāli noteikta daļa no kadastrālās vērtības, ja īpašuma vērtība pārsniedz 200 000 eiro. Rezultātā nekustamā īpašuma nodokļi kļūs samaksājami mājokļiem neatkarīgi no kadastrālās vērtības lieluma.

Kultūras nozares profesionāļu atalgojums

3. Pieņemt valsts koncertorganizāciju profesionālo mūziķu darba samaksas pieauguma plānu laika periodam no 2019.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 1. janvārim ar mērķi nodrošināt profesionālā mūziķa profesijai atbilstošo atalgojumu un profesijas prestižu Latvijas kultūras dzīves nākotnei. Plāna izpildes rezultātā valsts budžeta finansētajai profesionālā mūziķa vidējai algas likmei valsts koncertorganizācijā – profesionālā pilna darba laika simfoniskā orķestrī un kamerorķestrī – 2023. gadā jāsasniedz valsts sabiedriskajā sektorā nodarbinātas personas divu vidējo darba algu apjoms.

4. Sākt Nacionālās koncertzāles celtniecību Rīgā pie Daugavas.

Administratīvi teritoriālā reforma

5. Izveidot Rīgas aglomerācijas (metropoles areāla) administratīvo teritoriju un pārvaldi, lai racionāli, saimnieciski pamatoti un ar vienotu redzējumu plānotu un koordinētu šādas valsts funkcijas: teritorijas attīstības plānojums, satiksme un transports, izglītības iestāžu pieejamība, atbalsts uzņēmējdarbībai. Reformas rezultātā tiks radīti administratīvie priekšnoteikumi, lai pilnvērtīgāk īstenotu Rīgas metropoles areāla iespējas Latvijas izaugsmei un celtu Rīgas aglomerācijas konkurētspēju līdzās citām Baltijas jūras lielpilsētām.

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldība

6. Pilnveidot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, lai noteiktu pašvaldību kapitālsabiedrībām pienākumu ar lielāku atklātību sniegt informāciju par publisko līdzekļu dotāciju veidā piešķirtā finansējuma izlietojumu.

Veselība un labklājība

7. Ar izmaiņām alkohola aprites, smēķēšanas un azartspēļu likumdošanā noteikt, ka iegādāties un lietot alkoholu un cigaretes, un spēlēt azartspēles atļauts no 21 gada vecuma; pašvaldībām dot tiesības aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus diennakts kafejnīcās laikā no 22.00 līdz 8.00 noteiktās pašvaldības teritorijās (piemēram teritorijās ar dzīvojamās apbūves zonējumu); diennakts kafejnīcām noteikt platības un kvalitātes kritērijus, lai tās varētu saņemt alkohola tirgošanas licenci; azartspēles no 2022. gada var organizēt tikai 4 un 5 zvaigžņu viesnīcās. Reformu rezultātā tiek radīti priekšnoteikumi labākai sabiedrības sociālajai drošībai, veselībai un personu spējai ar darbu dot pienesumu valsts labklājībai.

Bērnudārzu pieejamība

8. Veikt nepieciešamās izmaiņas pašvaldībām un pirmsskolas izglītības iestādēm (PII) saistošajos normatīvajos aktos, lai noteiktu pašvaldībām pienākumu kompensēt bērna vecākiem privātā PII ar latviešu mācību valodu izmaksas pilnā apmērā tajos gadījumos, kad pašvaldība nevar nodrošināt bērnam vietu pašvaldības PII ar latviešu mācību valodu.

Kultūras mantojuma saglabāšana un pieejamība

9. Ielas Vecrīgā un citās Latvijas pilsētās, kur saglabājies vēsturiskais bruģis pielāgot, lai pa tām būtu ērti pārvietoties cilvēkiem ar invaliditāti ratiņkrēslos. Ar valdības lēmumu šim mērķim novirzīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu.

10. Turpināt Sakrālā mantojuma programmu (SMP) sadarbībā ar Latvijas kristīgajām konfesijām un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi. Katru gadu valsts budžetā SMP atvēlēt vismaz 1 miljonu euro, lai būtu finanšu līdzekļi, par kuriem remontēt tos Latvijas dievnamus, kuri valstī noteiktajā kārtībā ir atzīti par kultūras pieminekļiem.

11. Nodrošināt UNESCO Pasaules mantojuma tradīcijas Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku Igaunijā un Lietuvā translāciju Latvijas televīzijā. 2019. gadā nodrošināt, ka Latvijas televīzija translē Igaunijas Dziesmu un deju svētku kopkora koncertu un deju lieluzvedumu. (Tie notiks 2019.gada jūlija sākumā).

Dabas vērtību saglabāšana

12. Noteikt mežistrādes nozarei saistošajos normatīvajos aktos vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, lai aizsargātu ligzdojošos putnus no bojāejas vai nesekmīgas ligzdošanas. Šādas likumdošanas izmaiņas saskaņā ar Eiropas parlamenta un padomes direktīvu 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) "Par savvaļas putnu aizsardzību" ir nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas mežizstrādes ilgtspējīgu FSC sertifikāciju, saglabātu bioloģisko daudzveidību Latvijas mežos un rūpētos par valsts prestižu, ko līdzās koka izstrādājumu eksportspējai veido arī attieksme pret dabas vērtību aizsardzību. (Latvijas kaimiņvalsts Igaunija savā FSC sertifikācijas rāmī ir ielikusi šo mežizstrādes "miera perioda" normu un plāno to arī ierakstīt likumdošanā.)[2]

Patiesā cieņā,

Nacionālās apvienības

Rīgas domes deputāts J. Klotiņš

[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX:32012L0034

(26)

Lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un lai garantētu pilnīgu pārredzamību un nediskriminējošu piekļuvi pakalpojumiem, un pakalpojumu sniegšanu, būtu jānošķir pārvadājumu pakalpojumu sniegšana no apkalpes vietu ekspluatācijas. Tādējādi, ja apkalpes iekārtas operators pieder kādai iestādei vai uzņēmumam, kas darbojas arī kravas vai pasažieru dzelzceļa pārvadājumu tirgos un kam valsts mērogā ir dominējošs stāvoklis vismaz vienā no kravas vai pasažieru dzelzceļa pārvadājumu tirgiem, kurā izmanto šo iekārtu, ir nepieciešams šos divus darbības veidus pārvaldīt neatkarīgi. Šādai neatkarībai nevajadzētu būt par iemeslu atsevišķu juridisku vienību dibināšanai apkalpes vietās.

(27)

Nediskriminējošai piekļuvei apkalpes vietām un ar dzelzceļu saistītu pakalpojumu nodrošināšanai šajās iekārtās būtu jādod dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem iespēja sniegt labākus pakalpojumus pasažieriem un kravas pārvadājumu lietotājiem.

[2] Latvijai saistoša ir EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību

Jurģis Klotiņš

2019. gada 11. janv.