Uzruna konferencei Return
of Schuman Europe, ko rīko
Robēra Šūmana domas institūts 2019. gada 28. novembrī Strasbūrā Eiropas
parlamentā
Ekselences, cienītās dāmas un kungi, konferences
dalībnieki!
Domājot par Eiropas Savienības nākotni un meklējot
Eiropas atjaunotnes ceļu, vēlos rosināt Jūsu pārdomas par trīs virzieniem, kā
Eiropas Savienībai atjaunot kopienas garu un kļūt tuvākai pilsoņu kopējam
labumam.
Tuvāk ģimenēm. Eiropas Savienība ir saņēmusi pārmetumus,
ka tā ir attālinājusies no pilsoņu patiesajām vajadzībām un no dalībvalstīm
svarīgajām prioritātēm. Urzula fon der Laijena ir izteikusi priekšlikumu, ka
"mums ir vajadzīga garantija bērniem”[1],
lai nodrošinātu ikvienam pieejamu veselības aprūpi un pasargātu no nabadzības.
Mums Eiropas Savienības pilsoņiem ir vajadzīga “garantija ģimenēm”. Ko tā
ietvertu? Visām dalībvalstīm pieejamu līdzfinansējumu un investīciju līdzekļus,
lai palīdzētu ģimenēm tikt pie laba mājokļa. Mājokļu dārdzība, īres mājokļu
trūkums ir problēmas visu ES dalībvalstu lielajās pilsētās. Mūsdienu Eiropas
līderiem ir jāturpina Eiropas tēvu vērtību vertikāle un Eiropas nākotnes centrā
jāliek ģimene, tās cieņa un vērtība. Laimīga ģimene ir miera, solidaritātes un
katras Eiropas tautas nākotnes pamats. Baltijas valstīs un Polijā mājokļu
pieejamība ir izšķiroši svarīga, lai vairāk ģimeņu būtu iedrošinātas atgriezties
no emigrācijas. Es ceru, ka mūsu
valstu vadītāji un pārstāvji veltīs pūles sarunās ar Eiropas Komisiju un
vienosies par jaunas ES līmeņa demogrāfijas politikas atbalsta programmas
izveidi.
Tuvāk nācijām. Robērs Šūmans vienotās Eiropas
pirmsākumos atgādināja, ka "mēs
cits citam esam vajadzīgi, nešķirojot ne pēc varas, ne pēc spēka, kas mums
katram piemīt."[2]
Viņš Eiropu iecerēja kā kopienu, un kopiena ir aicinājums uz solidaritāti,
vienlīdzīgām iespējām un taisnīgu attieksmi citam pret citu. Vienlaikus kopienā
respektē katra kopienas piederīgā pašcieņu, vērtības un identitāti.
Eiropas Savienība būs tuvāka savām dalībvalstīm un
nācijām, ja tā tieksies nodrošināt vienlīdzīgākas iespējas dalībvalstīm.
Lauksaimniecības tiešmaksājumu un lauku attīstības finansējuma netaisnīgie
apjomi Latvijai un citām 2004. gada dalībvalstīm ir pretrunā ar ES ar
vienlīdzīgas konkurences nostādnēm. Taču diskusijai par vienlīdzīgu iespēju
Eiropas Savienību ir jāpievieno vēl vairāki temati. Eiropas Centrālās Bankas
darbības principi ir jāpārskata, lai ļautu eirozonas valstīm veikt investīcijas
augstākai konkurētspējai – ceļu infrastruktūrā, komunikāciju jomā,
uzņēmējdarbības vides pilnveidē, mājokļu pieejamībā. Savukārt jebkurai Eiropas
investīciju programmai, piemēram “Junkera plānam”, ir jābūt tādai, ka tās
līdzekļi ir vienlīdz pieejami visām ES dalībvalstīm neatkarīgi no to iestāšanās
gada un tautsaimniecības attīstības līmeņa ES kopainā.
Latvijas
īpašais uzdevums Eiropas Savienības nākotnei ir sekmēt sadarbību starp Baltijas
jūras reģiona un Viduseiropas valstīm. Tieši
Latvijas teritorija vēsturiski bija Ziemeļeiropas protestantiskās kultūras un
Viduseiropas katoliskās kultūras saskarsmes vieta. Latvijai Eiropas Savienības
kontekstā attiecībām ar Viduseiropas valstīm, pirmkārt, Poliju vajadzētu būt
tikpat svarīgām kā ar Ziemeļvalstīm un Vāciju. Lietuva Latvijai ir ceļabiedrs
Viduseiropas virzienā, Igaunija - Ziemeļeiropas virzienā. Latvijai ar
galvaspilsētu Rīgu ir potenciāls būt par Eiropas Savienības Baltijas jūras
reģiona vadošu centru ES un NATO valstu sadarbības stiprināšanai.
Tuvāk patiesībai
par sevi. Lieldienas 2019.
gadā Eiropas vēsturē paliks ar postošo ugunsgrēku Parīzes Dievmātes katedrālē. Ar kādām domām tūkstošiem
eiropiešu nolūkojās, kā uguns liesmas aprij vienu no Eiropas simboliem? Tas
bija dramatisks atgādinājums ne tikai par kultūras mantojuma vērtību trauslumu,
bet jo vairāk par Eiropas saknēm, kuras iesniedzas kristīgajām mantojumā. “Kristīgie jēdzieni pastāvēja un
darbojās arī to cilvēku zemapziņā, kuri bija pārstājuši piekopt dogmatisku
reliģiju, bet turpināja iedvesmoties no tās lielajiem principiem”[3],
reiz rakstīja Eiropas
“tēvs” Robērs Šūmans. Kristietība līdzās Senās Grieķijas, Senās Romas un
judaisma mantojumam ir izšķiroši un būtiski veidojusi Eiropas civilizācijas
vienojošo saturu. Eiropas Savienības pamatlicēji Robērs Šūmans, Konrāds
Adenauers un Alčide de Gasperi bija gudri un tālredzīgi valstsvīri ar dzīvas
kristietības skolotiem prātiem un sirdīm.
Eiropa
nākotnē būs stipra, ja tā nekaunēsies, bet gan būs atvērta patiesībai par savu
izcelsmi un kristīgā mantojuma pienesumam kopējā labuma radīšanā. Pirmkārt, tas
nozīmē uzskatīt kristietības ideālos balstītu skatījumu uz cilvēku un kopienu
par līdzvērtīgu Eiropas Savienības diskusijās un politikas risinājumu izstrādes
procesā. Tas attiecas uz ES institūciju dialogu ar nevalstiskajām organizācijām
un baznīcām. Eiropai būs nākotne, ja tās politiķi cienīs Eiropas kristīgi
garīgās saknes un atbalstīs dzīvas kristietības radošo pienesumu Eiropas
politikā, Eiropas parlamentā, citos politisko un sabiedrisko lēmumu pieņemšanas
līmeņos. Valsts un baznīcas šķirtība ir jārespektē un jāciena katras valsts
likumi un to interpretācija šajā jautājumā. Taču patiesai Eiropas pilsoņiem
tuva demokrātijai ir jābūt atvērtai tam pienesumam, ko vēlas dot kristīgo
mantojumu pārstāvošas organizācijas un pilsoņi.
Robērs
Šūmans kopš iesākuma darbu politikā uzskatīja par aicinājumu kalpot kopējam
labumam. Politiķa darbs viņam nozīmēja atrasties misijā un būt instrumentam
Providences rokās. Reiz viņš rakstīja savās atmiņās: "Mēs visi esam
pavisam nepilnīgi darbarīki Providences rokās, kura mums palīdz īstenot tādus
lielus nodomus, kuri sniedzas pāri mūsu spējām."[4] Lai Šūmana garīgā
stāja iedvesmo un stiprina katru no mums tajā aicinājumā un darbā, kas mums ir
uzticēts! Dievs, svētī Eiropu!
Jurģis Klotiņš, Rīgā, 2019.gada 25. novembrī
(Uzrunā izklāstītās domas ir autora personīgais viedoklis un nav saistāmas ar institūcijām, kurās autors strādā kā štata vai ārštata darbinieks.)
(Uzrunā izklāstītās domas ir autora personīgais viedoklis un nav saistāmas ar institūcijām, kurās autors strādā kā štata vai ārštata darbinieks.)
[2]
Šūmans,
Robērs. “Eiropai”. Zvaigzne ABC.
[3]
Šūmans, Robērs. “Eiropai”. Zvaigzne ABC, 41. lpp.
[4]
Citēts no: Lejeune, René. Robert Schuman (1886 – 1963). Ein Vater für
Europa, eine Lebensgeschichte. Annweiler: Plöger Medien GmbH, 173. lpp.
Ierakstīt komentāru