Pavisam
drīz – 15. oktobrī – atzīmēsim Valsts valodas dienu. Tā ir diena gada ritumā – latviešu
valodai kā vienīgajai valsts valodai veltīti svētki – , kas aicina ikvienu pārdomāt
latviešu valodas valstisko nozīmi Latvijā, novērtēt paveiktos un apņemties
turpmākos darbus valsts valodas politikas jomā.
Šajā
izklāstā sniegšu īsu atskatu uz paveikto un redzējumu par būtiskiem un
neatliekamiem darbiem izglītības jomā un valodas lietojumā ikdienas darba vidē,
kas jāizdara jaunās Saeimas un valdības pirmajās 100 dienās, lai stiprinātu
latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa īstenošanu praksē.
Saeimas
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 20. septembrī trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības
likumā un Vispārējās
izglītības likumā.
Grozījumi nosaka: no 2023. gada 1. septembra izglītība pirmsskolā tiks īstenota
tikai valsts valodā, bet līdz 2025. gada 1. septembrim tiks īstenota
pakāpeniska pāreja uz mācībām tikai valsts valodā visās pamatskolas klasēs. Jau
2011. gadā Nacionālā apvienība rosināja parakstu vākšanu par grozījumiem
Satversmē, lai visās valsts skolās pakāpeniski pārietu uz mācībām valsts
valodā. Ar 120 433 pilsoņu parakstiem referenduma ierosināšanai nepietika.
Neraugoties uz lielo parakstu skaitu un NA atkārtotiem priekšlikumiem turpmākajos
gados, tikai 2018. gadā tika pieņemts lēmums sākt pāreju uz mācībām valsts
valodā vispārizglītojošajās skolās, saglabājot iespēju pamatskolā noteiktu
apjomu mācību satura apgūt mazākumtautību valodā (pārsvarā krievu valodā.)
Novēlotā pāreja uz lingvistiski vienotu vispārējo izglītību ir bijis nozīmīgs
kavēklis padomju krievijas okupācijas sociolingvistisko seku pārvarēšanā.
2012.
gada 18. februārī tautas nobalsošanā – tā dēvētajā “valodas referendumā” - Latvijas pilsoņi ar konstitucionālo vairākumu apstiprināja latviešu valodu kā
vienīgo valsts valodu un ar savu balsojumu apstiprināja
nacionālas valsts virsprincipu. Tomēr pat desmit gadus pēc šī latviešu nācijas
negrozāmās valstgribas apliecinājuma, latviešu jauniešiem joprojām nākas
sastapties ar nepamatotu prasību pēc krievu valodas zināšanām darba vietās. Aizvadītajā
vasarā – tātad jau pēc krievijas iebrukuma Ukrainā – Latvijas Sabiedriskā
medija žurnālisti veica eksperimentu Rīgā un secināja, ka bez krievu valodas zināšanām ir grūti
atrast darbu pakalpojumu jomas uzņēmumos. Jau pirmajā lasījumā
Saeimā pieņemtais
“Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums” (turpmāk
– Likums) ir domāts, lai pārtrauktu krievu valodas lietošanu paralēli valsts
valodai ikdienas saziņā darba vidē un pakalpojumu sniegšanas jomā. Ļoti
svarīgi, lai Saeima likumu pilnveidotu tā, ka tas būtu pilnībā saistošs arī
ārstniecības iestāžu vadītājiem reiz izbeigt prasīt krievu valodas prasmes latviešu jaunajiem ārstiem un
medmāsām.
Tagad
ieskicēšu trīs darbus, ko nākamā valdība var īstenot jau pirmajās 100 darba
dienās.
1. 1. Noteikt, ka latviešu valodas un
literatūras pedagogam no 2023. gada 1. janvāra atalgojumu aprēķina ar
koeficientu 1,5, ja pedagogs strādā skolā, kur klasēs caurmērā vismaz katram
trešajam skolēnam latviešu valoda ģimenē nav dzimtā valoda. Tātad latviešu
valodas pedagogs tādā gadījumā par objektīvi lielāku darba psiholoģiski
emocionālo slodzi saņemtu pusotru pedagoga algu. Tāda pieeja ir nepieciešama,
lai atbalstītu latviešu valodas pedagogus mazākumtautību skolās. Igaunijā līdzīgs lēmums jau ir
pieņemts. Līdzvērtīga pieeja ir jāīsteno arī
bērnudārzos.
2. 2. Rīgas pašvaldībā vien 2022. gada augusta
beigās bija vakanta 51 latviešu valodas skolotāja darba slodze, lielākoties
tieši mazākumtautību skolās. Lai rosinātu jauniešus izvēlēties latviešu valodas
un literatūras pedagoga aicinājumu, Izglītības un zinātnes ministrijai kopā ar
pašvaldībām jāveido stipendiju piedāvājums. Ja studējošais noslēdz līgumu ar
pašvaldību, ka pēc mācībām vismaz piecus gadus strādās konkrētajā pašvaldībā,
tad pašvaldība un IZM kopīgi viņam maksā stipendiju.
3. 3. Mērķtiecīgi novērst krievu valodas
nepamatotu lietojumu publiskajā telpā un darba vidē. Nākamajā valdībā ir
jānosaka, ka katra ministrija uzrauga Likuma ieviešanu savā nozarē un reizi
ceturksnī sniedz ziņojumu Saeimā. Tikmēr Nacionālās apvienības vadītajā
Ekonomikas ministrijā ministre Ilze Indriksone jau ir nosūtījusi rīkojumu
ministrijas padotības iestādēm un aicinājumu kapitālsabiedrībām sazināties ar klientiem tikai valsts
valodā. Citām ministrijām jāseko EM
piemēram!
Valdības
un Saeimas finansiāli praktisko darbu valsts valodas dzīvīguma un tās pedagogu
atbalstam būtu jāpapildina garīgi simbolisko pateicību apliecinošai iniciatīvai
no Valsts prezidenta puses. Valsts valodas dienas saturu varētu bagātināt ar
iniciatīvu “Valsts prezidenta balva latviešu valodas un literatūras pedagogiem.”
Novēlu
ikvienai personai Latvijā neatkarīgi no savas dzimtās valodas būt latviešu
valodas – mūsu vienīgās valsts valodas – patriotam domās, vārdos un darbos!
Jurģis Klotiņš
Rīgas domes deputāts (Nacionālā
apvienība)
14. Saeimas deputāta kandidāts no
Nacionālās apvienības saraksta Rīgā
2022. gada 23. septembrī
Ierakstīt komentāru