Cienītie, draugi, domubiedri, dāmas un kungi!
Vispirms vēlos paust dažas būtiskas piezīmes, ar kādām domām es ķēros pie šo pārdomu rakstīšanas. Pirmkārt, es tās apzināti rakstīju tieši, Latvijas kristiešiem Latvijā un pasaulē. Taču es ceru, ka tās būs gana interesanti lasīt arī citas pārliecības Latvijas ļaudīm. Otrkārt, es atzīstu, ka neesmu tā piemērotākā persona, lai par šo tematu rakstītu tieši tagad, jo pats kandidēju 14. Saeimas vēlēšanās, un pats arī esmu visai rosīgs kristietis Latvijas Evanģēliski luteriskajā baznīcā. Taču es nevaru klusēt situācijā, kad par maz, daudz par maz, Latvijas kristīgajās draudzēs un arī kristīgajos medijos tiek runāts par to, kā kristiešiem no ticības un ar ticību, dzīvot ne tikai draudzē, savā ģimenē, bet apliecināt ticību arī ar savu pilsonisko stāju, un, jo sevišķi, izdarot atbildīgu izvēli, kad jāievēl savas valsts Likumdevējs.
Piedalīties
vēlēšanās ir pienākums un atbildība
Uz
jautājumu, ja tāds vispār rodas, vai ir jāpiedalās Saeimas vēlēšanās, atbilde
ir tikai viena - “jā, ir jāpiedalās!” Demokrātija, kāda ir izauklēta Eiropā,
vispār par savu tapšanu ļoti lielā mērā var pateikties kristietības iedvestajām
atziņām par katra cilvēka cieņu un vērtību, un visu cilvēku vienlīdzību. To ir
apstiprinājuši vērīgākie un atbildīgākie Rietumu civilizācijas domātāji. Viens
no viņiem, franču filosofs Žaks Maritēns, 20. gadsimta vidū, kad pasauli
plosīja Otrais pasaules karš, rakstīja par “evanģēlija inspirācijas” jeb
“evanģēlija iedvesmas” un demokrātijas ciešo saikni Rietumu civilizācijas
attīstībā. “Šis kopīgās dzīves ideāls un forma, ko mēs saucam par demokrātiju,
savas būtības pamatos izplūst no evanģēlija inspirācijas un nevar pastāvēt bez
tās,[1]”
un “demokrātiskais dzinējspēks cilvēces vēsturē ir radies kā evanģēliskās
inspirācijas laicīga izpausme.[2]”
Maritēns tolaik ticēja, ka šī atskārta ir nepieciešama, lai pārvarētu Rietumu
civilizācijas krīzi. Būtībā demokrātijas evanģēliskās inspirācijas autors ir
Jēzus Kristus pats, kurš savulaik mācekļiem pavēlēja pavisam tieši vienlaikus
dzīvot ticības dzīvi un būt līdzdalīgiem savos pienākumos pret laicīgo valsti: "Tad
dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder." (Mk
12:17) Ar nelielu politiski filosofisku tēlainību varētu teikt, ka ķeizara
vietā mums Latvijā ir suverēnas un demokrātiskas valsts iekārta. Tās
pamatprincipi – valsts iekārta, pilsoņu pienākumi, tiesības un arī atbildība – ir
noteikti Latvijas Republikas Satversmē. Ievēlēt Likumdevēju – Saeimu – ir
nozīmīgākais ikviena pilsoņa pienākums un atbildība. Tādēļ, ka tieši
Likumdevējs – 100 Saeimas deputāti – ir tie, kam mēs deleģējam savu suverēno
varu.
Kā
izvēlēties, par ko balsot
Nākamais
jautājums ir: par ko balsot? Vai tas ir tik svarīgi pilsonim kristietim –
personai, kura atzīst kristietības ideālus un principus par nozīmīgiem savā
dzīvē un pasaules skatījumā – censties izzināt un izvērtēt, kuras partijas un –
vēl vairāk – kuri kandidāti politikā un dzīvē kopumā līdz šim ir praktiski – ne
tikai vārdos, bet darbos – pārstāvējuši un aizstāvējuši kristietības
izpratnei par cilvēku un viņa dzīvi būtiskās patiesības un vērtības? Kādas
ir šīs patiesības un vērtības?
Pirms
sniedzu atbildi, lūdzu Jūs, ka mēs ielūkotos mūsu valsts Satversmes preambulā jeb ievadā. Tajā ir atbilde uz
jautājumu, kāds ir Latvijas valsts mērķis, proti, Latvijas valsts ir izveidota,
lai “garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un
attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un
sekmētu labklājību.[3]” Politisko
partiju darbības novērtējuma metodikai Satversmes ievads dod pareizu Latvijas
valsts būtībai un jēgai atbilstošu pieeju, kā vērtēt partiju programmas un
kandidātus. Taču pievērsīsimies tuvāk Satversmes ievada piektajai rindkopai,
kur tā stāv rakstīts: “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem
veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda,
vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.” Kristīgās vērtības… Zināms, ka
jēdziena “kristīgās vērtības” piesaukšana nevietā un to patvaļīga
interpretācija ir pamatoti kritizēta. Taču kā būtu, ja Latvijas kristieši šeit
saskatītu savu īpašo uzdevumu? Es domāju, ka tas ir uzdevums Latvijas pilsonim kristietim
Satversmes ievadā minēto jēdzienu “kristīgās vērtības” valsts dzīvē ar savu
personisko attieksmi, rīcību un izvēli piepildīt ar konkrētu kristīgi
iedvesmotu saturu. Ļoti nozīmīgā veidā kristietis šo uzdevumu īsteno tad, kad
viņš piedalās Saeimas vēlēšanās.
Jebkuras
vērtības pamats ir noteikta patiesība, kurai mēs ticam. Tātad kristīgās
vērtības izriet no kristietības apliecinātām un līdz ar to kristieša dzīvei
saistošām patiesībām. Kristietība visos laikos ir aicinājusi ticīgo cilvēku –
kristieti – dzīvot iekšēji vienotu dzīvi. Tas nozīmē dzīvot evaņģēlija
iedvesmotu – kristīgo vērtību vadītu - dzīvi ne vien draudzē un ģimenē, bet arī apliecināt
kristīgās ticības patiesības un vērtības savā dienišķajā darbā un pilsoniskajā
pienākumā. Domāju, ka tas ir uzdevums un arī pienākums, ko Kristus sludina
Kalna sprediķī: “Jūs esat pasaules gaisma. Pilsēta, kas celta kalnā, nav
paslēpjama.” (Mt 5:13-24)
Piecas nostādnes partiju vērtēšanai
Tagad atgriezīsimies pie iepriekš uzdotā jautājuma: kādas kristietības izpratnei par cilvēku un viņa dzīvi būtiskās patiesības un vērtības Latvijas valsts pilsonim kristietim ir jāņem vērā, kad viņš pirms vēlēšanām pieņem lēmumu, par kuras partijas kandidātiem atdot savu balsi? Mana atbilde šeit sastāvēs no piecām Svēto Rakstu autoritātei un no tās izrietošai morāli teoloģiskai Baznīcas mācībai uzticīgai Kristīgās ticības praksei nozīmīgām patiesībām un vērtībām, kuras kopā varam dēvēt par nostādnēm, jo mums ir jāvērtē partiju nostāja.
1. Cilvēka dzīvība ir svēta un aizsargājama no ieņemšanas brīža līdz dabiskam šīszemes dzīves noslēgumam.
2. Laulība ir svēta savienība starp vīru un sievu. Tās vārdā nebūs saukt un juridiski atzīt nekāda cita veida savienības.
3. Ģimenes pamats ir tēvs – vīrietis un māte – sieviete; īpaši jāaizsargā ir ģimenes, kurās māte viena pati, vai tēvs viens pats rūpējas par bērniem, kā arī ģimenes, kurās rūpējas par bērniem ar invaliditāti. Tādējādi ģimenes pamatā ir laulība, asisnsradniecība vai adopcija. Ģimene ir balstīta cilvēku dabiskajās tiesībās – tiesībās, kas izriet no Dieva līdzībā radītā cilvēka saprātīgās iedabas. Ģimene ir pastāvējusi pirms valsts, un valstij pret to ir jāizturas ar lielu pietāti. No tā izriet, ka valstij nav tiesību pieņemt normatīvus aktus (piemēram, tādus kā Civilo savienību likums), kas ģimenes jēdziena juridisko izpratni draud “pārdefinēt” un par “ģimeni” saukt divu vīriešu vai divu sieviešu kopīgu dzīvi vienā mājsaimniecībā. Tā vietā ir jāizvēlas pareiza terminoloģija, proti, tādas un jebkura cita veida cilvēku brīvas privātas izvēles kopīgas dzīves formas var dēvēt par mājsaimniecībām vai varbūt par draudzībām. Jau šobrīd Latvijas sociālo palīdzību regulējošajā likumdošanā tiek lietots jēdziens “mājsaimniecība”, ar to saprotot cilvēkus, kuri dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sevi nodrošina ar dzīvei nepieciešamo.
4. Cilvēka dzimums – tas, vai persona ir sieviete, vai persona ir vīrietis – ir bioloģiski noteikts. Dzimums nav sociāli konstruēts. Sociāli konstruēta var būt tikai attieksme pret dzimumu – pret sievieti un pret vīrieti. Ja persona cieš no sava dzimuma identitātes traucējumiem, zēnam vai meitenei, sievietei vai vīrietim ir jābūt iespējai saņemt profesionāla un godprātīga psihoterapeita palīdzību. Palīdzības uzdevumam un mērķim ir jābūt atklāt un novērst traucējumu cēloņus. Ļaunprātība ir izmantot dzimuma identitātes traucējumus, ar kuriem jaunieši sastopas pusaudža gados, lai popularizētu dzimuma maiņas (transgender) ideoloģiju.
5. Demokrātisko pamatbrīvību un cilvēka pamattiesību aizsardzība. Uzskatu un sirdsapziņas brīvība, vārda brīvība un reliģijas brīvība demokrātiskā valstī nedrīkst tikt ierobežota.
Vienlaikus
es uzskatu, ka šīs patiesības un vērtības ir pamatojamas arī filosofiskas
argumentācijas ceļā, ja vien cilvēka veselā saprāta spriestspēja par savu
domāšanas atbalsta punktu izvēlas lietu un parādību reālo dabu. Līdz ar to es
domāju, ka šīs nostādnes ir atbalstāmas ikvienai personai, kurai pasaules
uzskats ir laicīgi sociāli konservatīvs, un nav apzināti kristīgi reliģiski
iedvesmots.
Trīs soļu
pieeja
Partiju programmu vērtēšanas praksē es iesaku ievērot trīs soļu pieeju.
1. Izlasīt partijas programmu. Tās visas ir atrodamas Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā. (Turpat arī visa informācija par vēlēšanu norisi, balsošanas kārtību.
2. Iepazīties ar partijas mājas lapu. Vērtēt – kas ir padarīts līdz šim (darbu atskaite)? Ko runā partijas līderi medijos un savos sociālo tīklu kontos.
3. Uzzināt vairāk par kandidātu personībām, ja vēlaties izmantot iespēju partijas kandidātu sarakstā ar “+” atbalstīt kādu konkrētu personību ievēlēšanu.
Princips
"Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apd 5:29)
Var būt
situācija, kad ļoti patīk kādas idejas partijas programmā. Piemēram, par vides
aizsardzību, “zaļāku” tautsaimniecību, klimata krīzes risināšanu, vai arī
uzrunā solījumi paaugstināt pensijas, pabalstus, vai pat atcelt kādus nodokļus
– tātad sekmēt sociālo taisnīgumu. Taču tajā pašā laikā partijas programmā ir
kaut kas, kas ir klajā pretrunā kristīgajam skatījumam uz cilvēku un pasauli.
Piemēram, partija ir apņēmusies Latvijā veicināt “visu laulību vienlīdzību” –
tas nozīmē, spert soļus, lai ieviestu tā dēvēto “viendzimuma laulību”. Tā ir
sarkanā gaisma pilsonim, kurš sevi uzskata par kristieti. Par šādu partiju
Saeimas vēlēšanās savu balsti atdot nedrīkst! Lai cik arī patīkami būtu “zaļie
un sociālie” solījumi, Dieva patiesībai par cilvēku un laulību ir prioritāte! Dievam
jāklausa vairāk nekā cilvēkiem…
***
Domāju, ka
noslēgumā būtu godīgi paskaidrot, kāpēc politikas kalpojumā, kas man ir bijis
līdz šim uzticēts, esmu visu laiku darbojies tieši Nacionālajā apvienībā. Kristietību es atzinu par patiesu
manu agrās jaunības jeb studiju laika dzīves jēgas meklējumu ceļā. 2012. gadā
es sāku darboties politikā un soli pa solim guvu pārliecību, ka kristīgajam
skatījumam uz cilvēku un pasauli vistuvākais ir tieši sociāli konservatīvs
politikas virziens. Es ļoti novērtēju to, ka mana partija – Nacionālā apvienība
– cauri gadiem ir saglabājusi uzticību sociāli konservatīvai un latviski
nacionālai vīzijai par Latvijas tautas un valsts nākotni. Par kristietības un
nacionālās piederības dabisko saikni es varētu dalīties pārdomās kādā citā
rakstā. Taču te varu vien piebilst, ka es neesmu “kosmopolītisks” kristietis,
un Kristīgā ticība man ir cieši vienota ar piederību latviešu tautai un latviskajai
kultūrai.
Iesaku Jums
veltīt laiku klausīties un pārlasīt Valsts Prezidenta Egila Levita sacīto
uzrunu Aglonā.[4]
Prezidents aicināja apzināties, ka “mūsdienīgas baznīcas pienākums ir būt
klātesošai sabiedrības dzīves norisēs.” Baznīcu veido ticīgie cilvēki. Baznīca
ir klātesoša Latvijā ar kristiešu lūgšanām un valstiskās kopienas – sabiedrības
– dzīvē klātesoši apliecināto ticību. Arī Saeimas vēlēšanās ar kristīgi ticošo
un dzīvojošo pilsoņu balsīm Baznīca var būt un tai ir jābūt klātesošai.
Paužu arī cerību, ka Latvijas kristīgajiem medijiem izdosies vairāk laika veltīt izglītojošam un domāšanu attīstošam saturam par kristieša pilsonisko atbildību demokrātiskā valstī. Varbūt vēl līdz 1. oktobrim var paspēt sarīkot vismaz politisko partiju aptauju ar 3 jautājumiem.
1. Kā Jūsu politiskais spēks izprot Latvijas Republikas Satversmes 99. pantu?
2. Vai uzskatāt, ka laulībai Latvijā vienmēr ir jābūt savienībai starp vīrieti un sievieti, un laulības juridiskās izpratnes robežas nedrīkst paplašināt?
3. Vai 14. Saeimā atbalstīsiet Latvijas Republikas Satversmes 110. panta grozījumus ar mērķi noteikt, ka Latvijā ģimenes jēdziena juridiskās izpratnes pamatā ir laulība, asisnsradniecība vai adopcija, un ģimenes jēdziens nav paplašināms, tajā ietverot cita veida attiecībās balstītas cilvēku kopīgas dzīves savienības?
Visbeidzot
vēlos ar Jums dalīties šajā skaistajā latviešu dzejnieces Veltas Tomas lūgšanā,
kuru varam ikdienu pasacīt ar lūgšanu pēc svētības mūsu tautai un valstij:
“Dievs, svētī Latviju:
zemi, cilvēkus, valodu, dziesmu un ticību,
godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
dari mūs brīvus,
garā un pateicībā,
cilvēka vārda cienīgus latviešus
Tēvzemē un pasaulē.”
Dievs, svētī
Latviju!
Jurģis
Klotiņš,
Rīgā, 2022.
gada 15. septembrī
[1] Autora
tulkojums [Dans son principe essentiel cette forme et cet idéal de vie commune
qu’on appelle démocratie vient de l’inspiration évangelique et ne peut
subsister sans elle] no Žaka Maritēna politikas filosofijas darba Kristietība
un demokrātija ;
Maritain, Jacques. Christianisme et démocratie
suivi de Les droits de l’homme. Paris : Desclée de Brouwer, 2005,
42.lpp.
[2] A.t. [la
poussée démocratique a surgi dans l'histoire humaine comme une manifestation
temporelle de l’inspiration évangélique], turpat 49.lpp.
Ierakstīt komentāru