Vai atceraties Lielās Mūzikas balvas ceremoniju Latvijas
Nacionālajā operā un tās minimālisma garā ieturēto režiju un scenogrāfiju? Šogad
nepiedalījās neviens no orķestriem, un uz skatuves stāvēja tukšas nošu pultis…
Būdams vienlaikus profesionāls mūziķis un politikā kalpojošs
Latvijas pilsonis, saskatīju tādu kā “kultūrpolitisku zemtekstu.” Tukšās pultis
uztvēru kā māksliniecisku atgādinājumu par profesionālā mūziķa profesijas
stāvokli Latvijā. Saprotu, ja cienītais lasītājs uzdos jautājumu: “Kas tad nav
kārtībā? Notiek taču daudz izcilu koncertu, mūziķi nes Latvijas vārdu Eiropā un
pasaulē, piedalās valstiski svarīgos notikumos 18. novembrī un Latvijas
simtgades norisēs!”
Jā, tā ir. Taču, vai Jūs zināt, ka orķestra un kora
mākslinieka profesijas nākotne šobrīd Latvijā ir apdraudēta? Galvenais iemesls
profesijas prestiža zudumam ir zemais mūziķu atalgojums Latvijas
profesionālajos orķestros un koros. Mūziķu darba atalgojums ilgstoši ir
iestidzis zem vidējā atalgojuma sabiedriskajā sektorā. Tas ir neatbilstoši zems
mācību un studiju laikam – līdz pat 18 gadiem, sākot no mūzikas skolas pirmajām
klasēm un beidzot ar maģistra grādu, - kas ir nepieciešams, lai kļūtu par
augsta līmeņa profesionālu klasiskās mūzikas mākslinieku. Arvien vairāk
Latvijas jauno mūziķu pēc tam, kad pabeigta valsts budžeta apmaksāta izglītība
Latvijā, izvēlas labāk apmaksātu darbu ārzemēs vai arī izvēlas strādāt citā
profesijā.
Dažas dienas pēc Lielās Mūzikas balvas, 8. martā, Finanšu
ministrs uz Saeimu aiznesa valsts budžeta projektu tradicionālajā portfelītī.
Tobrīd bija zināms, ka diemžēl Finanšu ministrija nav atbalstījusi pat visminimālāko piešķīrumu
– 250 000 eiro – mūziķu atalgojuma paaugstinājumam. Tā būtu summa, kas
nepieciešama, lai 237 mūziķiem profesionālajos orķestros un koros šogad
nodrošinātu vismaz vidējo Kultūras ministrijas noteikto atalgojuma likmi - 930
eiro pirms nodokļu nomaksas. Latvijas
valsts profesionālajās koncertorganizācijās (Latvijas Nacionālā opera un
balets, Latvijas koncerti, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris,
Liepājas simfoniskais orķestris, koris „Latvija”) kopumā ir nodarbināti 323
mūziķi. Tikmēr vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā, proti, valsts un
pašvaldību iestāžu darbā, turpina augt un ir jau sasniedzis 1035 eiro mēnesī. Vai
250 000 eiro pielikums mūziķu atalgojumam šā gada budžetā ir neizpildāma
prasība? Tā būtu izpildāma, ja jaunās Saeimas deputāti un ministri ar noteicošo
viedokli pār finansēm koriģētu savus solījumus un izvēlētos solidaritātes
pieeju jautājumos, kas saistīti ar atalgojuma pieaugumu valsts finansētajās
nozarēs.
Kādā citā rakstā turpmāko domu varētu apcerēt nesteidzīgāk.
Tādēļ atvainojiet, ka bez nepieciešamās poēzijas atgādināšu, ka ārsti rūpējas
par cilvēka fizisko jeb miesas veselību, pedagogi izglīto cilvēka prātu, bet
mūziķu radītais mākslas pārdzīvojums dziedē cilvēka dvēseli un izglīto cilvēka sirdi.
Cilvēks nedzīvo tikai no fiziskās matērijas. Viņa radošai un jēgpilnai esamībai
ir nepieciešama patiesā, labā un skaistā pieredze, ko īpaši spilgti kopējā
kultūras daudzveidībā sniedz klasiskās mūzikas skanējums mākslinieciski
augstvērtīgā koncertā.
Līdz šim valdība un Saeima ir pieņēmusi būtiskus lēmumus, kas
paredz celt pedagogu un mediķu atalgojumu. Ir pienācis laiks līdzvērtīgus
politiskus lēmumus pieņemt par atalgojuma pieaugumu profesionālo orķestru un
koru mūziķiem un atbalsta personālam. Bez bibliotekāra un skatuves meistara nav
iedomājams orķestra ikdienas darbs. Latvijas valdības un Saeimas lēmumi
noteiks, vai Latvija arī turpmāk būs valsts ar izcilu klasiskās mūzikas
koncertdzīvi vai arī mūsu izcilos orķestrus nākotnē gaida "tukšas
pultis".
Atbalsts profesionālajai mākslai un kultūrai sekmē valsts
attīstību. Atjaunotās neatkarības gados bieži ir norādīts uz Somiju kā piemēru
dažādām nozarēm Latvijā. Somi ir izveidojuši ne tikai teicamu izglītības
sistēmu, militārās aizsardzības un sociālās aizsardzības sistēmu, bet radījuši
apstākļus, lai valstī būtu kultūrvide cilvēka attīstībai par radošu un domās
bagātu personību. Somijā apzinās, ka līdztekus izglītībai kultūras dzīves
augstais līmenis veido augstas pievienotas vērtības investīcijas piesaistošu
vidi un motivē cilvēkus radošumam. Somijā ir 22 profesionāli pilna darba laika
simfoniskie un kamerorķestri. Vairākos no tiem latviešu mūziķi ieņem vadošus
amatus. Šķiet, ka Somija ir īstenojusi tādu pieeju valsts attīstībai, par kuru
Eiropā pazīstams kultūrekonomikas autors Pēters Bendiksens (Bendixen) raksta:
“Kultūrekonomikas pieeja nozīme atzīt sabiedrības garīgi radošo potenciālu kā
individuālu un sabiedrisku vērtību un to materiāli un garīgi atbalstīt, jo galu
galā tas nodrošina tautsaimniecības radošos pamatus. Tautsaimniecība nodrošina
nepieciešamo materiālai eksistencei, bet tā nevar augt kā daudzgadīgs augs bez
saknēm vitālā sabiedrības kultūras dzīvē, kura tai dod uzņēmējdarbībā
īstenojamās idejas.”[1]
Gaidīt vairāk radošu pievienotās vērtības ieguldījumu
Latvijas ekonomikā, bet tajā pašā laikā neieguldīt Latvijas kultūras dzīves
izcilībā būtu liekulība un nekompetence no Latvijas valsts vadītāju puses.
Turklāt profesionālās kultūras izcilība stiprina mūsu valsts iespējas
starptautiskajā diplomātijā un kultūras tūrisma attīstībā.
Kā noslēguma akordu šim pārdomu rakstam apliecinu lielu
pateicība katram, kurš ar izpratni raugās uz Latvijas profesionālo mūziķu
situāciju un atbalsta klasiskās mūzikas nākotni Latvijā – ar koncerta apmeklējumu,
ar viedokli sabiedriskajā telpā, ar skaidrojumu lēmumu pieņēmējiem.
Rīgā, 2019. gada 15. martā
Jurģis Klotiņš
Profesionāls mūziķis
Rīgas domes deputāts (Nacionālā apvienība)
[1] Peter
Bendixen, Bernd Weikl “Einführung in die Kultur- und Kunstökonomie”, VS Verlag
für Sozialwissenschaften | Springer Fachmedien Wiesbaden GmbH 2011, 15.lpp
(Viedokļa autora brīvā tulkojumā no profesora Bendiksena vācu valodas
lidojuma.)
Ierakstīt komentāru