Priekšlikumi Rīgas pašvaldības budžetam 2019. gadā

Cienītās dāmas un kungi, šeit saraksta veidā publicēju Rīgas domes deputāta darbā sagatavotos 17 priekšlikumus Rīgas pašvaldības 2019. gada budžetam. Ja Jūs vaicātu, kāda jēga, ja valdošo politisko spēku deputāti tāpat neko neatbalstīs? Jēga ir tāda, ka priekšlikumi norāda uz jomām, kurās Rīgā tiek darīts par maz vai vispār nemaz, lai mūsu valsts galvaspilsēta uzplauktu par cilvēkiem ērtu un laikmetīgu Eiropas pilsētu.

Lūdzu piešķirt Rīgas pašvaldības 2019. gada budžetā finanšu līdzekļus -

1) 1 200 000 euro apmērā, lai izbūvētu veloceļa "Centrs–Ziepniekkalns" 1.kārtu. Projekts ir iekļauts Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam investīciju plānā 2019.-2020.gadam. Veloinfrastruktūra Rīgas pilsētā tiek attīstīta pārāk lēni. Joprojām nav izbūvēti veloceļi uz vairākām daudzdzīvokļu namu apkaimēm. To vidū ir Ziepniekkalns, Sarkandaugava, Purvciems un citas.

2) 73 410 euro apmērā, lai veiktu perspektīvās veloinfrastruktūras izvērtējumu maršrutos uz apkaimēm, kurām joprojām nav veloceliņu savienojuma ar Rīgas centru. Priekšlikums paredz veikt izvērtējumu maršrutos:
1. “Centrs – Sarkandaugava” – 24 000 euro;
2. “Centrs – Dzirciems – Iļģuciems” – 12 705 euro;
3. “Centrs – Pleskodāle – Šampēteris – Zolitūde” – 24 000 euro;
4. “Centrs – Latgales priekšpilsēta” – 12 705 euro.
Perspektīvās veloinfrastruktūras izvērtējumu nepieciešamību pamato šādi attīstības plānošanas dokumenti:
o Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcija 2015.-2030.gadam;
o Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam;
o Rīgas attīstības programma 2014.-2020.gadam;
o Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2016.-2020.gadam.
Veloinfrastruktūra Rīgas pilsētā tiek attīstīta pārāk lēni. Joprojām nav izbūvēti veloceliņi uz vairākām daudzdzīvokļu namu apkaimēm.

3) 17 125 euro apmērā, lai Rīgas domes Satiksmes departamentā izveidotu jaunu pilna laika darbinieka amata vietu - velosatiksmes attīstības vadītājs (1150 eiro darba alga bruto x 12 mēneši = 13 800 eiro +3325 eiro (24.09%) darba devēja sociālās iemaksas).
Rīgas pilsētas Velosatiksmes attīstības koncepcija 2015.-2030. gadam paredz sekojošo: “Kompleksai pilsētas satiksmes jautājumu risināšanai nepieciešams piesaistīt papildus speciālistus, kas nodarbotos ar satiksmes un transporta plānošanu un projektu sagatavošanu realizācijai, satiksmes pārvaldību, komunikāciju ar pilsētas iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Ņemot vērā pieaugošo riteņbraucēju skaitu un Rīgas pilsētas apņemšanos turpināt velosatiksmes attīstību, ir nepieciešams nodrošināt vismaz vienu pilna laika štata vietu, kas nodarbotos ar velosatiksmes projektiem".
Savukārt pārskatā “2016.gada pārskats par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam ieviešanu” gala atskaitē ir iekļauts šāds SECINĀJUMS:
“37. Pārāk lēni tiek attīstīta veloinfrastruktūra, katru gadu arvien vairāk cilvēku kā pārvietošanās līdzekli izmanto velosipēdu, taču to skaits pieaugtu vēl intensīvāk, ja iedzīvotāji justos droši un būtu pieejamas velojoslas, veloceļi un velosipēdu novietnes. Lai veicinātu iedzīvotājus izmantot šādu pārvietošanās veidu, nepieciešams attīstīt pilsētas veloinfrastruktūru, kas vienlaikus varētu samazināt sastrēgumus un ielu noslodzi Rīgā, vairāk atbrīvojot ielas no automašīnām, lai sabiedriskais transports varētu kursēt bez sarežģījumiem, kā arī ilgākā laika posmā veicinātu gaisa kvalitātes uzlabošanos.”

4) 25 000 euro apmērā, lai izbūvētu gājēju pāreju 13. janvāra ielas un Prāgas ielas krustojumā blakus jau esošajam luksofora signālam un pielāgotu teritoriju pie gājēju pārejas saskaņā ar vides pieejamības standartiem.
Gājēju pāreja minētajā krustojumā ir nepieciešama jau tagad vairāku iemeslu dēļ:
1) ir jānodrošina vienlīmeņa ielas šķērsojums no Rīgas starptautiskās autoostas uz sabiedriskā transporta pieturvietām 13. janvāra ielā un Vecrīgu cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā, vecākiem ar bērnu ratiņiem, senioriem, kuriem ir fiziski grūti kāpt pa gājēju tuneļa trepēm, un visbeidzot velosipēdistiem, kuri dodas uz Centrāltirgu;
2) Latvijas ļaudīm, tūristiem un ceļotājiem, kuri ierodas Rīgā ar autobusu ir jānodrošina ērta iespēja nokļūt Vecrīgā un uz sabiedrisko transportu 13. janvāra ielas otrā pusē (ar 20 kg koferi ir diezgan grūti pārvietoties cauri tunelim);
3) Rīga ir uzsākusi sadarbību ar Dānijas arhitektu un pilsētplānotāju Janu Gēlu, kurš savos darbos nenogurstoši ir aizstāvējis cilvēkam ērtu pilsētu. Ir pienācis laiks sākt īstenot Jana Gēla koncepcijas dzīvē, nevis tikai runāt par tām un tās apcerēt!
Prāgas ielas un 13. janvāra ielas krustojumā jau tagad atrodas luksofors, kurš regulē tramvaja un autotransporta plūsmas.

5) 10 000 euro apmērā, lai izbūvētu gājēju pāreju Pils laukuma, Citadeles ielas un Torņa ielas krustojumā.
Gājēju pāreja ir nepieciešama, jo Citadeles ielas brauktuvi krustojumā šķērso gājēju ceļš un velosipēdistu ceļa “Centrs – Imanta” posms. Ik dienu daudzi gājēji un riteņbraucēji ir spiesti šķērsot ielu ļoti bīstamā situācijā, jo automašīnu plūsma rītos un vakaros ir īpaši intensīva. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija skaidri nosaka, ka pilsētas vēsturiskajā centrā prioritārie pārvietošanās veidi ir ar kājām, ar divriteni, ar sabiedrisko transportu.

6) 25 000 euro Rīgas pilsētas pašvaldības 2019. gada budžetā, lai Rīgas vēsturiskajā centrā uzstādītu vairāk velonovietņu.
Pilsētas centrā, kur cilvēki ikdienā veido visblīvāko velobraucēju satiksmi, velonovietņu ir par maz.
Rīgas pilsētas Velosatiksmes attīstības koncepcija 2015.-2030. gadam sniedz ieteikumu, ka Rīgas vēsturiskajā centrā, kur trūkst vietas uz ietves: “Velonovietnes ielas telpā, ja gājēju ietves nav pietiekoši platas, izbūvējamas uz autostāvvietu rēķina.”

7) 3 000 000 euro apmērā, lai izveidotu jaunu Rīgas pašvaldības budžeta programmu “Rīgas ielu bez cietā seguma asfaltēšanai un bruģēšanai”, kuras mērķis būs finansēt Rīgas pilsētas grants seguma ielu pārbūvi par ielām ar cieto segumu – asfaltbetonu vai bruģi.
Grants ielas samazina dzīvojamās vides kvalitāti, it sevišķi, privātmāju apkaimēs – Bieriņos, Tēriņos, Atgāzenē, Ziepniekkalnā, Trīsciemā, Dārziņos, Bolderājā un citur. Izveidojot šādu pašvaldības budžeta programmu un piešķirot finansējumu grants ielu mērķtiecīgai un pakāpeniskai pārklāšanai ar cieto segumu, arvien vairāk rīdzinieku un pilsētas viesu varēs pārvietoties pa sakārtotām ielām, uzlabosies viņu dzīves kvalitāte. Pavasaros un rudeņos mazāk būs jāsastopas ar dubļiem un necaurejamām grants ielām. Vasarās un sausā laikā gaiss būs bez grants putekļiem, līdz ar to, Rīgā tiks uzlabota arī vides kvalitāte.
Būtiski ņemt vērā, ka grants ielu visvairāk ir privātmāju apkaimēs. Tur māju saimnieki kā fiziskas personas maksā augstākos nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – NĪN) maksājumus Rīgas pilsētai par saviem īpašumiem, rēķinot NĪN slogu uz vienu mājsaimniecības piederīgo.

8) 400 000 euro, lai izveidotu jaunu budžeta programmu “Rīgas parku, dārzu un skvēru celiņu seguma atjaunošana”.
Rīgas vēsturiskajā centrā ik gadu ir veikti apjomīgi un kompleksi ielu seguma atjaunošanas darbi, kuru ietvaros atjaunots segums arī uz gājēju ietvēm. Tajā pašā laikā Rīgas pilsētas parkos, dārzos un skvēros daudzviet gājēju celiņu segums ir neapmierinošā stāvoklī. Tas ir vērojams pat Rīgas vēsturiskā centra parkos, kā Esplanāde un kanālmalas apstādījumi. Rīgā ir īstenoti vairāki parku kompleksas revitalizācijas projekti. Taču attiecībā uz pašvaldības pienākumu uzturēt parku celiņu segumu pienācīgā stāvoklī nebūtu pareizi likt iedzīvotājiem gaidīt, kad pienāks kārta parka revitalizācijas projektam. Lai uzturētu parka celiņu segumu, pašvaldība var veikt ieguldījumus katru gadu, ja vien paredz tam budžetā skaidri iezīmētu finansējumu.

9) 20 000 euro apmērā, lai Kronvalda parkā izveidotu ielu vingrošanas laukumu.
Ielu vingrošanas laukums Kronvalda parkā būtu nepieciešams, jo tas ir lielākais Rīgas centra apkaimes parks, kuru apkārtnes iedzīvotāji izvēlas, lai nodarbotos ar sportiskām aktivitātēm. Jāņem vērā arī fakts, ka šobrīd Rīgas centra parkos vēl nav neviena ielu vingrošanas laukuma. Tādējādi veidojas situācija, ka centra apkaimes iedzīvotājiem pieņemamā attālumā no dzīvesvietas nav iespējas nodarboties ar ielu vingrošanu. Es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka ielu vingrošanas laukumi ir izvietoti, piemēram, Grīziņkalnā, Āgenskalnā un citās ārpus centra apkaimēs. Taču līdzīgas iespējas sportot samērīgā attālumā no dzīvesvietas būtu jānodrošina arī Rīgas centra iedzīvotāju vajadzībām. Ar to arī pilnīgāk tiktu ievērots vienlīdzīgu iespēju princips un tas būtu kaut arī neliels, bet ieguldījums, lai Rīgas centrs kļūtu pievilcīgāks dzīvošanai.
Ielu vingrošanas laukuma vieta atrastos Kronvalda parka Ziemeļu daļā pie Pilsētas kanāla – vietā, kur blakus atrodas bērnu rotaļu laukums. Blakus vietai atrodas sabiedriskā tualete. Vieta atbilst Rīgas domes Attīstības departamenta un iedzīvotāju tikšanās laikā izteiktajai idejai, ka Kronvalda parka Ziemeļu daļā būtu attīstāmas aktīvās atpūtas iespējas (Rātsnamā, 2015. gada 23. septembrī).

10) 50 000 euro, lai izveidotu jaunu budžeta programmu “Rīgas koku stāvokļa uzlabošana”.
Daudzi koki Rīgā aug nelabvēlīgos apstākļos. Tam cēlonis ir nepareizs augsnes sastāvs un blīvums, kā arī sāls piesārņojums. Pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta inciatīvas 2018. gadā tika uzlabots Kronvalda parka ozolu alejas koku stāvoklis. Arboristi ar gaisa pūšanas tehniku piekļuva koku saknēm un nomainīja sablīvēto un nepiemēroto augsni pret auglīgu melnzemi. Rīgas pašvaldībai būtu jārada iespēja, ka līdzīgi koku stāvokļa uzlabošanas darbi var notikt regulāri un sistemātiski tur, kur tas ir nepieciešams. Rezultātā tiks radīti priekšnoteikumi, lai paildzinātu koku mūžu un atveseļotu nīkuļojošos un bojātos kokus.
Diemžēl koku skaits Rīgas pilsētā turpina samazināties. Kamēr pašvaldības iestādēm trūkst precīzu aprēķinu par to, cik koku ik gadu nocirsts, cik iestādīti jauni koki, nevalstisko organizāciju pārstāvji apgalvo, ka pēdejo astoņu gadu laikā koku skaits Rīgā samazinājies par 2500 (http://www.la.lv/riga-kokus-a ktivi-cert-gan-pasvaldiba-gan- komersanti-ar-cirsanas-atlauja m-un-nelegali).

11) 500 000 euro, lai izveidotu jaunu budžeta programmu “Gājēju ceļu un ietvju seguma atjaunošana Rīgas apkaimēs ārpus vēsturiskā centra”.
Rīgas vēsturiskajā centrā ik gadu ir veikti apjomīgi un kompleksi ielu seguma atjaunošanas darbi, kuru ietvaros atjaunots segums arī uz gājēju ietvēm. Tajā pašā laikā Rīgas pilsētas apkaimēs ārpus vēsturiskā centra, piemēram, Āgenskalnā, Torņakalnā, Sarkandaugavā, kā arī citviet gājēju ietvju un ceļu segums ir neapmierinošā stāvoklī. Lai atjaunotu Rīgas daudzdzīvokļu namu iekškvartālu ceļu un ietvju segumu, ir izveidota atseviška budžeta programma, kas nodrošina, ka finansējums tiek izlietots tieši mērķim – daudzdzīvokļu namu iekškvartālu sakārtošanai. Pēc līdzīga principa ir nepieciešama programma, lai sakārtotu gājēju ietves un ceļus ārpus daudzdzīvokļu iekškvartāliem.

12) 300 000 euro, lai veiktu Mazās Piena ielas pārbūvi un atjaunotu bruģa segumu.
Mazā piena iela UNESCO Rīgas vēsturiskajā centrā 2004. gadā zaudēja lielāko daļu vēsturiskā bruģa seguma. Bruģis pazuda pēc komunikāciju darbiem, kurus veica firma SIA “Katlinieks”.

13) 250 000 euro apmērā, lai projektētu un izbūvētu Dīķa ielu posmā starp Briņģu ielu un Bikstu ielu.
Dīķa ielas izbūve 130 metru garā vēl neizbūvētā posmā nepieciešama, lai atslogotu pārslogoto Graudu ielu. Jau gadiem neizbūvēto ielas posmu vieglo auto vadītāji lieto, lai nokļūtu no Graudu ielas pārbrauktuves uz Vienības gatvi. Par Dīķa ielas slikto stāvokli ir saņemts ievērojams skaits iedzīvotāju sūdzību.

14) 26 785 euro apmērā Rīgas pašvaldības 2018. gada budžetā, lai salabotu gājēju un riteņbraucēju celiņa bruģi Esplanādes parkā un aizlāpītu bedres gājēju celiņa asfaltā pie Georga Kūfalta piemiņas soliņa netālu no Brīvības pieminekļa.
(Esplanādes gājēju un riteņbraucēju ceļa posma garums ir 90 m, bet platums 4 metri, kas sastāda 360 m2; RDSD noteiktās izmaksas vienam bruģa m2 ir 74,11 euro, tātad kopā jārēķinās ar 26 680 euro lielām izmaksām. Savukārt asfalta bedrīšu remontam nepieciešami apmēram 5 m2 asfalta, kas izmaksātu 105 euro, ja spēkā RDSD aprēķins, ka viena m2 izmaksā 21,09 euro.)

15) stāvparku izveidei:

- 379 400 euro
Stāvparks Nr.2. “Jugla” (pie esošā 1.tramvaja galapunkta). Apkalpo Valsts galveno autoceļu A2 Rīga–Sigulda (Vidzemes virziens). Paredzētais stāvvietu skaits: 140. Īpašuma piederība – Pašvaldība.

- 114 400 euro
Stāvparks Nr. 3B “T/C Alfa” (pie esošā 1. tramvaja pieturām). Apkalpo Valsts galveno autoceļu A2 Rīga – Sigulda (Vidzemes virziens). Paredzētais stāvvietu skaits: 50. Īpašuma piederība – pašvaldība.

- 816 200 euro
Stāvparks Nr.10. “Maskavas iela” (netālu no T/c “Dole”). Apkalpo Valsts galveno autoceļu A6 Rīga–Daugavpils (Latgales virziens). Paredzētais stāvvietu skaits: 370. Īpašuma piederība – pašvaldība.

- 292 000 euro
Stāvparks Nr.14A. “Bauskas iela” (netālu no Mūkusalas ielas un Bauskas ielas krustojuma). Apkalpo Valsts galveno autoceļu A7 Rīga–Bauska (via Baltica Bauskas virziens). Paredzētais stāvvietu skaits: 130. Īpašuma piederība – “Rīgas ūdens”.

- 188 860 euro
Stāvparks Nr. 24C “Lilijas iela” (pie esošā 5. tramvaja galapunkta). Apkalpo ceļu – Daugavgrīvas iela. Paredzētais stāvvietu skaits: 80. Īpašuma piederība – pašvaldība.
Rīgas attīstības programmas 2014. - 2020. gadam Rīcības plāns paredz uzdevumu:
11.2.3. Transportmijas sistēmas stāvparku un ar tiem saistīto pakalpojumu attīstīšana. Nodrošināta informācijas pieejamība par transportmijas sistēmas stāvparku pakalpojumiem un autostāvvietu pakalpojumiem.
Rīgā stāvparku ierīkošanai ir izstrādāts detalizēts dokuments “Rīgas domes autonovietņu politikas un attīstības koncepcijas izstrāde. Stāvparku sistēmas sadaļas attīstības plāns”. Stāvparku ierīkošanas izmaksas un numerācija ir saskaņā ar šo plānu.
Pakāpeniski, ierīkojot stāvparkus, Rīgas pašvaldība risinās gaisa piesārņojuma problēmu un radīs

16) 21 000 euro apmērā, lai 2019. gadā turpinātu Rīgas domes Labklājības departamenta īstenoto sociālās uzņēmējdarbības grantu programmu “Sociālās atstumtības riska grupu nodarbinātības veicināšana Rīgā”. Par šo finansējumu konkursa kārtībā varētu atbalstīt 3 sociālās uzņēmējdarbības projektus, ko īstenotu Rīgas NVO.

17) 15 000 euro apmērā, lai izveidotu budžeta programmu “Naudas balvas Rīgas amatiermākslas un mūzikas skolu kolektīviem un kolektīvu speciālistiem par izciliem sasniegumiem starptautiskos konkursos”.
Jau ilgāku laiku pastāv budžeta programma “Naudas balvas Rīgas sportistiem un viņu treneriem par izciliem sasniegumiem sportā”. 2019. gadā tai ir piešķirti 41 408 euro. Rīgas amatiermākslas un mūzikas skolu sasniegumi starptautiskos koru, deju kopu un citos konkursos arīdzan ir pelnījuši atzinību no Rīgas pašvaldības!

Jurģis Klotiņš
Rīgā, 2019. gada 27. martā

Pastāsti saviem draugiem: