Latvijas baznīcu mantojums: par cilvēku darītgribu un valsts atbalstu

Sakrālā mantojuma finansējums no valsts budžeta Latvijas baznīcu ēku kultūras pieminekļu restaurācijai ir ieguldījums, kas cilvēkiem palīdz turpināt iesākto Latvijas dievnamu kultūras mantojuma atjaunošanas darbu un stiprina piederību Latvijai katrā novadā.

Šovasar man bija dāvāta iespēja īstenot jau ilgāku laiku loloto ieceri ar divriteni no Rīgas aizbraukt līdz Opekalna baznīcai Alūksnes augstienē. Katru dienu es izjutu lielu pateicību par redzēto dabas skaistumu, cilvēku viesmīlību un prieku par viņu radošā darba veikumu Vidzemes pagastos – iekoptām saimniecībām, atpūtas vietām, atmiņas glabāšanu muzejos, lauku skolās ieguldīto darbu, kultūrvēstures vērtību, muižu un baznīcu atjaunošanu.

Zeltiņu luterāņu baznīcā pirms ceļa uz Ziemeru muižu ar bijību klausījos draudzei piederīgās dāmas stāstītajā par dievnama izpostīšanu un atjaunotni. Šodien sirmā, bet garā tik možā kundze okupācijas laikā savām acīm redzēja, kā 1966. gadā pēc draudzes padzīšanas ar kāpurķēžu traktoru baznīcai nogāza torni. Draudze baznīcu atguva pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un 1995. gadā torni atjaunoja.

Zeltiņu baznīcas stāsts ir viens no daudziem Latvijas baznīcu stāstiem par cilvēku ticību un mīlestību, kas aicina ķerties pie pašaizliedzīga darba un augšāmcelt to, kas izpostīts karā vai naidīgas ideoloģijas iespaidā. 19. gadsimta vidū Budbergas Sv. Pāvila luterāņu baznīcu uzcēla Zemgales latviešu saimnieki. Mūsdienās viņu celto baznīcu un daudzus citus dievnamus latviešu vēsturiskajās zemēs ir jāuztur cilvēku skaita ziņā daudzkārt mazākām draudzēm daudz retāk apdzīvotos lauku pagastos ar arvien pieaugošām restaurācijas darbu izmaksām.

2017. gadā, kad sākās Latvijas simtgades svinību laiks, Latvijas Republikas Saeima pieņēma lēmumu nākt talkā ļaudīm, kuri rūpējas, lai sakrālā mantojuma vērtības – Latvijas dievnami – tiktu saglabāti nākamajām paaudzēm. Viņu darbu rudens gājputnu lidojumā varētu mērot no Jūrkalnes suitu katoļu Sv. Jāzepa līdz Reiku pareizticīgo baznīciņai Ludzas novadā un no Ziemeļvidzemes Rūjienas luterāņu Sv. Bērtuļa līdz Budbergas Sv. Pāvila baznīcai Mēmeles krastos. Darba lauks ir patiesi plašs telpas ģeogrāfiskā horizontālē un ieguldītā laika vertikālē. Tika pieņemts ”Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums.” Likumdevējs vadījās pēc Latvijā vēsturiski pieņemtās izpratnes par valsts un baznīcas šķirtību, kas ļauj valstij atbalstīt kristīgo konfesiju draudzes rūpēs par valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanu. Tolaik Likuma anotācijā norādīja, ka, lai nodrošinātu vēsturisko dievnamu ar valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusu saglabāšanu, Likuma regulētajā sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas programmā katru gadu būtu nepieciešami vismaz 4 miljoni eiro. 2020. gadā Programmai valsts budžetā bija atvēlēti 500 000 eiro, bet pieteikto baznīcu restaurācijas projektu kopsumma sastādīja vairāk nekā 4 miljonus eiro. Visvairāk līdzekļu ir nepieciešami dievnamu ēku saglabāšanas kritiskākajām pamatvajadzībām – jumtu un torņu nesošo konstrukciju remontiem. Kopš 2018. gada Programmā kopsummā ir piešķirti 1,5 miljoni eiro finansējuma, un par to ir veikti neatliekamākie remontdarbi ap 50 Latvijas dievnamos.

Sakrālais mantojums – Latvijas baznīcu ēkas un interjeri – ir skaitliski lielākā un izcilākā Latvijas 13. līdz 18. gadsimta mākslas un vēstures mantojuma daļa, kas glabā unikālas liecības par Latvijas arhitektu, būvnieku, gleznotāju, kokgriezēju, tēlnieku un akmeņkaļu veikumu. Daudzās baznīcās un pie tām atrodas piemiņas plāksnes un pieminekļi tiem Latvijas dēliem, kuri savas dzīvības ziedoja par mūsu valsts neatkarību.

Latvijā tāpat kā daudzās citās mūsdienu Eiropas valstīs pastāv liela uzskatu un pārliecību dažādība. Rūpes par kultūras mantojuma saglabāšanu spēj vienot pāri atšķirīgiem dzīves uzskatiem un politiskajām pārliecībām. Valsts prezidents Egils Levits vasarā vēsturisko zemju likumprojekta sanāksmē atgādināja, ka "latviskums ir daudzveidīgs". Latviskuma daudzveidībā sava vieta ir arīdzan Latvijas sakrālajam mantojumam, kas ir latviskuma vērtība katrā vēsturiskajā zemē un valsts kopējā identitātē.

Latvijas dievnami - visas nācijas kopīgais mantojums - Latvijas laukos un pilsētās kalpo ne tikai aktīvajiem draudžu cilvēkiem, bet ikvienam, kurš baznīcā ienāk garīgu vajadzību vai kultūras interešu vadīts. Baznīcu ēkas atgādina par kristietības vēsturisko pienesumu Latvijas kultūrā un identitātē. Baznīcu grāmatas aicina saskatīt, cik neskaitāmas latviešu un mazākumtautību dzimtas ir bijušas saistītas ar kādas konfesijas draudzi, kur slēgtas laulības, kristīti bērni, aizgājēji pavadīti mūžībā un atrasts garīgais stiprinājums dzīvei.

Šoruden Latvijas simtgades cikls tuvojas noslēgumam. Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde jau agrāk ir paudusi, ka Sakrālā mantojuma atjaunošanas finansēšanas programmai ik gadus ir jāpiešķir ne mazāk par 2 miljoniem eiro. Saeimas un valdības atbalsts šādam finansējuma apmēram uz kopējā 10,759 miljardu eiro lielā 2021. gada valsts budžeta izdevumu fona būtu apliecinājums tam, ka cilvēku darbs sakrālā mantojuma saglabāšanā ir valstiski pamanīts, un tiks atbalstīts šī darba turpinājums. Tas ļautu sākt nākamos restaurācijas projektus dievnamos, kuros savu meistarību slīpē Latvijas meistari restauratori un vietējie novadu uzņēmēji. Vienlaikus tas būtu patiesi vērtīgs to vīru un sievu pašaizliedzīgā darba novērtējums, kuri atjaunotās neatkarības 30 gados ir rūpējušies, lai mūsu valsts savu simtgadi sagaidītu un svinētu ar vairāk restaurētiem un atjaunotiem dievnamiem. Saglabāt nākamajām paaudzēm Latvijas kultūras mantojumu un neļaut tam izzust ir nācijas pašapziņas un valsts prestiža uzdevums.

Savukārt kristīgajām konfesijām no savas puses ir jāturpina rūpēties, lai iespējami vairāk Latvijas sakrālā mantojuma pērļu būtu vismaz brīvdienās atvērtas ceļotājiem. Opekalna baznīca vasarā bija atvērta katru dienu. Tādu baznīcu ar katru gadu kļūst vairāk. Reizi gadā kādā no sestdienām baznīcas sadarbībā ar tūrisma un lauku ceļošanas organizācijām varētu vienoties plašā sakrālajam mantojumam veltītā Latvijas apceļošanas akcijā. Lai jaunajos administratīvajos novados arvien vairāk izdodas veidot abpusēji bagātinošu sadarbību starp draudzi, vietējo kopienu un pašvaldību kopīgās rūpēs par savas pilsētas, pagasta un novada kultūras mantojuma vērtībām.

Jurģis Klotiņš

Valsts prezidenta ārštata padomnieks vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos

Rīgā, 2020. gada 19. oktobrī