Kāpēc es neatbalstu Civilās savienības likumprojektu

Kādēļ CSL nav atbalstāms, ir jāturpina dialogs un jāvienojas par risinājumu, kas neatbalsta ģimenes jēdziena pārdefinēšanu un laulības institūta devalvēšanu

Tieslietu ministrija 2022. gada 1. februārī Saeimas komisijām piedāvāja tās sagatavoto Civilās savienības likumprojektu (turpmāk CSL). Tekstā ir uzskaitīti un skaidroti vairāki argumenti, kādēļ spēcīgi lobētais CSL piedāvājums nav atbalstāms.

Negodprātība pret demokrātisko līdzdalību un CSL kā LGBT ideoloģijas īstenotājs

CSL ir ticis izstrādāts, apejot pašas Tieslietu ministrijas speciāli šī likumprojekta izstrādāšanai izveidoto darba grupu ar nevalstisko organizāciju un reliģisko konfesiju pārstāvju piedalīšanos. Darba grupa nebija informēta par Tieslietu ministrijas nodomu šāda veida likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā, un tā virzība darba grupā nav tikusi atbalstīta nekādā veidā vai formā. Reaģējot uz šādu Tieslietu ministrijas rīcību, darba grupas locekļi publiski norobežojās no izstrādātā likumprojekta.

CSL pēc būtības neatšķiras no iepriekš Saeimā skatītajiem un tolaik noraidītajiem Dzīvesbiedru un Partnerattiecību reģistrācijas likumprojektiem. Nav jaunu, bet ir tikai jau iepriekš paustie argumenti par labu šāda jauna civilā institūta aizstāvībai. Jauns ir tikai tas, ka ir pieaudzis spiediens uz deputātiem, tiesnešiem un vēlētājiem pakāpeniski īstenot organizācijas "Mozaīka" plānotās reformas, kurās ietilpst pilna adopcija viendzimuma pāriem, “viendzimumu laulība”, mākslīgās apaugļošanas pakalpojums lezbietēm, "ģimenes" jēdziena pāreja no dabīgajās tiesībās balstītā uz sociāli konstruēto un mēģinājumi pārliecināt sabiedrību, ka dažos gadījumos nepieciešams juridiski atzīt, ka bērnam ir divas mātes vai divi tēvi.

CSL iet daudz tālāk nekā to prasa Latvijas Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedums (lieta Nr. 2019-33-01). Tieslietu Ministrijas Darba grupa ne mirkli nav apgalvojusi, ka Satversmes tiesas spriedumu varētu nepildīt. Darba grupā ir piedāvāts ST spriedumu izpildīt, koriģējot Darba likumu. Ieviest Civilo savienību reģistrāciju nav vienīgais veids, kā izpildīt spriedumu par bērna kopšanas atvaļinājumu (vai līdzīgu spriedumu par mantošanas tiesībām).

CSL formāts ST sprieduma izpildei ir izvēlēts ideoloģisku apsvērumu dēļ, nevis cenšoties pragmatiski atrisināt ST spriedumā norādīto. Turklāt ir jāapzinās, ka Satversmes tiesa nav augstākais likumdevējs valstī un tā nolēmumi nav izpildāmi pēc fiat principa. 

CSL ir viennozīmīgi izstrādāts tieši viendzimuma pāriem. Tas neņem vērā to, ka šādu reģistrēties gribošu viendzimuma pāru Latvijā ir ārkārtīgi maz. Tikai ļoti neliels skaits personu ar homoseksuālu dzīvesveidu veido pastāvīgas un stabilas attiecības.[1]

Pandēmijas radītie satricinājumi ir sašķēluši Latvijas sabiedrību. Krievija ir sākusi karu pret Ukrainu. Latvijā ir būtiski pieaugusi cilvēku nedrošības sajūta. Latvija kopā ar demokrātiskajām ES un NATO kaimiņvalstīm ir kļuvusi par Ukrainas taisnīgās cīņas frontes aizmuguri. Ir negodīgi izmantot šo brīdi, lai virzītu CSL, izmantojot šī ārkārtējā un nedrošā laika notikumu aizsegu.

Vēlamais risinājums ST sprieduma izpildei

Satversmes tiesas spriedumu var izpildīt, koriģējot Darba likumu. Diemžēl jāatzīst, ka homoseksuālās attiecībās dzīvojošie pāri sagroza patiesību par savu, kā paši apgalvo, "beztiesiskumu". Ikvienai personai ir pilnas cilvēktiesības un arī visas civilās tiesības. Kopīgā mājasaimniecībā dzīvojošiem ir iespēja noslēgt līgumus un apstiprināt pilnvaras pie notāra. Konservatīvās puses juristi ir vairākkārt piedāvājuši šo sistēmu vēl vairāk atvieglot, piedāvājot notariāli apstiprinātas līgumu paketes. Taču LGBT un viņu draugu pārstāvjus tas neapmierina un, jāsaka pat, neinteresē. Šī ir ideoloģiska cīņa, nevis cīņa par līgumiem un pragmatiskiem risinājumiem. 

Paredzamās sekas, ja CSL stāsies spēkā

CSL nebūt nav viss, ko vēlas panākt zināma daļa personu ar homoseksuālu dzīvesveidu. To skaidri parāda citu Eiropas un Rietumu civilizācijas valstu 21. gadsimta pirmo gadu desmitu pieredze. Partnerattiecību reģistrācijai drīz vien seko prasība pēc “viendzimuma laulībām” un prasība pēc bērnu adopcijas. Ieviešot reģistrējamas partnerattiecības, kas pieejamas gan homoseksuāliem, gan heteroseksuāliem pāriem, tas atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai uz diskriminācijas aizlieguma pamata de foto noved arī pie viendzimuma laulību atzīšanas. (Dr. iur. Egils Levits, 10. marts, 2015: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/levits-partnerattiecibu-regulejums-var-novest-lidz-viendzimuma-laulibu-atzisanai.a120964/ )

Avots: "Asociācija ģimene"

Atbildība pret Latvijas tautas nākotni

CSL virzīšanas procesā pilnīgi neievērots paliek jautājums – tas vispār netiek uzdots – par to, kādā veidā iespēja reģistrēt "atvieglotu laulību" bez pienākuma būt savstarpēji uzticīgiem ietekmēs daudz, daudz plašāko "heteroseksuālo sabiedrību". Vai jaunieši, kuriem būs piedāvāts gan laulības institūts, kurš prasa uzticību un personīgus solījumus, gan arī atvieglotā kopdzīves reģistrācija bez uzticības un solījumiem, taču ar "mantiskām garantijām", izvēlēsies pirmo? Tieši šī iemesla dēļ ir pamats sacīt, ka civilās reģistrācijas institūts apdraud laulības institūtu.

ASV politikas filosofs Roberts Džordžs un viņa kolēģi grāmatā Kas ir laulība? Vīrieša un sievietes savienības aizstāvība pārliecinoši argumentē, ka likumi ietekmē cilvēku domāšanu – izpratni par to, kas ir saprātīgais un pieņemamais viņu sabiedrībā. Ja likums kaut ko aizliedz, vai tieši otrādi, atļauj un atzīst, tas iespaido personu uzskatus par attiecīgo parādību un attieksmi pret to. Uzskati un attieksme tālāk veido katras personas individuālo mērķu izvirzīšanu un to īstenošanu rīcībā. [2] Likumā ietvertā iespaids uz domāšanu, uz kultūru ir attiecināms arī uz CSL, kas paredz iedibināt jaunu divu personu kopīgas dzīves attiecību reģistrācijas institūtu. Reģistrētās partnerattiecības – būtībā dzīvošanu kopā bez laulības noslēgšanas – vīrieši un sievietes uztvers kā pamudinājumu izvēlēties “vieglāko ceļu”. Kāpēc tiekties pēc laulības noslēgšanas, ja būs pieejams tāds “atvieglotais reģistrētu attiecību variants?” CSL konsekvences būs tādas, ka mazināsies jau tā vājā apziņa latviešu tautā, ka laulība ir nozīmīgs labums - pirmkārt, laulātajiem un viņu bērniem, otrkārt, visai tautai un valstij. Būs grūtāk spēt apzināti izvēlēties laulību, kā ģimenes pamatu, nevis dzīvot pie notāra reģistrētu kopdzīvi. Izpratne par laulības būtību un labumu tiks vēl vairāk nonivelēta.

CSL padara laulības institūtu par nenozīmīgu - par tikai vienu no iespējām "sakārtot dzīvi". Civilā reģistrācija vēl vairāk novājinās laulības institūtu un vēl vairāk palielinās ārlaulības attiecībās dzimušu un augošu bērnu skaitu. Tā vēl vairāk iedragās pašas laulības nestās un uzturētās vērtības, kas ir izšķiroši nozīmīgas visu cilvēku – kā bērnu, tā pieaugušo – laimei un labklājībai. Šīs vērtības ir uzticība, noturība, spēja valdīt pār savām kaislībām un iegribām, stabilitāte, drošība un atbildība par dzīvesbiedru kā priekos, tā bēdās, kā veselībā, tā slimībā.

CSL likumprojekts ļoti nelielas mazākuma grupas privātās intereses paceļ pāri vairākuma interesēm un visas valsts kopīgajam labumam. Stabils un neatšķaidīts laulības institūts ir viens no lielākajiem labumiem un stūrakmeņiem latviešu tautas un Latvijas nākotnei – būtībā Satversmes Ievadā ierakstītā Latvijas valsts mērķa īstenošanai. Tādēļ laulības sargāšana ir visas valstiskās kopienas pienākums. Sargāšana nozīmē arī nepieņemt likumus, kuri tiešā veidā, vai pastarpināti, laulības institūtu vājina un devalvē.

Pieļaujot viena dzimuma partneru attiecību reģistrāciju, ko piedāvā CSL, tiek novājināts Satversmes 110. pantā aizsargātais laulības un ģimenes institūts, kā arī tiek apdraudētas bērnu tiesības augt ar saviem bioloģiskajiem vecākiem.

Konservatīvie juristi cita starpā šobrīd spriež arī par CSL bīstamību pilsonībai. Pastāv pieļāvums, ka, CSL pārrobežu tiesību kontekstā pielīdzinot atvieglotajai laulībai, personas pieprasīs arī automātisku uzturēšanās atļauju reģistrētajam partnerim. Tā kā CSL kopdzīves reģistrācijas process ir paredzēts tik vienkāršs, tas var radīt spraugu, pa kuru cilvēki, nemaz nebūdami pārī, meklē iespēju palikt Latvijā.

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. ES lozungs ir bijis – Vienoti dažādībā. Latvijai labvēlīgākais ES attīstības vektors ir Eiropas Savienība kā nacionālu un suverēnu valstu savienība. Pirmajās dienās pēc Krievijas neizprovocētā kara pret Ukrainu Latvijas valstsvīru ieguldījums bija īpaši nozīmīgs, lai pamodinātu vairākas ietekmīgākās ES valstis no “lētās gāzes snaudas” un “dialoga ilūzijām” attiecībās ar putiniskā imperiālisma pārņemto Krieviju. Pierādījās tas, ka 2014. gada ES dalībvalstis, ja spēkus apvieno, var panākt, ka ES ne tikai deklarē savas vērtības, bet arī ir drosmīga saskaņā ar tām rīkoties.

Atvērts paliek jautājums: vai Latvijai iet to pašu ceļu, kādu ir gājusi, piemēram, Francija, kur pēc viendzimuma pāru partnerattiecību juridiskās atzīšanas par spīti masveidīgiem protestiem ir spēkā “viendzimuma laulību” reģistrācija, un viena dzimuma pāri var adoptēt bērnus. Kā būtu, ja Latvija saglabātu uzticību patiesā filosofijā balstītai un Eiropas kultūras klasiski kristīgajās tradīcijās kultivētai izpratnei par to, kas ir ģimene un laulība? Varbūt apliecināt šo patiesību savas valsts likumos un tādējādi vēstīt par to tuvākiem un tālākiem draugiem ir viens no Latvijas uzdevumiem mūsdienu Eiropā un pasaulē? 

Jurģis Klotiņš

N.B! Teksta autora personisks viedoklis. Tā saistīšana ar kādu no institūcijām, kurās autors ieņem noteiktu amatu, ir secinājumus izdarošās personas atbildība. 

---

[1] CSP datos par Latvijas pavalstnieku ģimenes stāvokli 2021. gadā ir norādījusi: 45% vīriešu un sieviešu ir precējušies, 29% - neprecējušies, 15% - šķīrušies, 11% - atraitņi. Attiecībā uz ģimenes sastāvu CSP ir secinājusi: 24% ģimeņu veido viens no vecākiem ar nepilngadīgiem bērniem (vientuļā vecāka ģimene), 21,7% - viens vecāks ar pilngadīgiem bērniem, 13,6% - precēta pāra ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, 10,4% - precēta pāra ģimenes ar pilngadīgiem bērniem, 3,5% (!) - pāri nereģistrētā kopdzīvē ar nepilngadīgiem bērniem, 1,7% - pāri nereģistrētā kopdzīvē ar pilngadīgiem bērniem. No www.lvportals.lv : Aiga Nulle, “Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina sarukt”, 28.01.2022.

[2] Gērgiss, Šerīfs; Andersons, Raians T.; Džordžs, Roberts P. (2021) Kas ir laulība? Vīrieša un sievietes savienības aizstāvība. Liepāja: Kodoka SIA, 76.-78.lpp.

Pastāsti saviem draugiem: