“Mazās piezīmes” – tā, atcerēdamies Kārļa Skalbes autobiogrāfisko darbu, nolēmu nosaukt savas domas par mūsu valsts 2023. gada budžetu. Mazās piezīmes par tiem darba virzieniem, kas ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas paspārnē.
Sociālā
drošība un labklājība
Es piekrītu kritikai, ka sociālās drošības un
labklājības joma 2023. gada valsts konsolidētajā budžetā nav pietiekami
finansēta. Tomēr šogad tiek palielināts gan garantētā minimālā ienākuma līmenis
(no 109 uz 125 eiro), gan citu pamata sociālo pabalstu apmērs, un to aprēķina
metodika tiek piesaistīta vidējo ienākumu mediānai (šogad 2020. gada līmenim). Pieaugs
arī minimālās vecuma pensijas un invaliditātes pensijas aprēķina bāze. 2024.
gadā sociālo pabalstu indeksāciju atbilstoši vidējo ienākumu mediānai būtu
jāveic divas reizes – 1. janvārī, piesaistot 2021. gada līmenim un oktobrī,
piesaistot 2022. gada līmenim. Indeksācija oktobrī būtu saskaņota ar ikgadējo
pensiju indeksāciju un ar apkures sezonas izdevumu sākumu. Turklāt indeksācija
notiktu pirms nākamā gada valsts budžeta projekta apstiprināšanas.
Lielajā Mūzikas balvā mani aizkustināja kāda laureāta runa, kurā viņš sirsnīgi apliecināja, ka radošo panākumu līdzautori ir viņa ģimene – sieva un trīs meitas.
2022. gada budžetā tika īstenota Nacionālās apvienības
neatlaidīgi virzītā ģimenes valsts pabalsta palielināšanas reforma. 2023. gada
valsts budžetā gan ģimenes un bērnu atbalsta politikai vajadzēja paredzēt
prioritārāku vietu. Saeimā darbu ir sākusi Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu
apakškomisija, ko vada Saeimas deputāts Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība). Valdības
koalīcijā ir lemts, ka izpildvaras līmenī ģimenes un bērnu atbalsta politikas
darbs ir jākoncentrē Labklājības ministrijā. Paldies ministrei Siliņas kundzei
par apņēmību piešķirt bērnu un ģimenes atbalsta politikas darbam augstu
prioritāti Labklājības ministrijas daudzo un finanšu ietilpīgo lauku
saimniecībā. Lai Labklājības ministrijai izveidojas laba sadarbība ar Saeimu,
un lai kopīgajā darbā izdodas ņemt vērā Pārresoru koordinācijas centra
izstrādāto, datos un pētījumos balstīto Tautas ataudzes stratēģiju.
Demogrāfijas kontekstā Valsts budžeta likumprojekta 5. pants man raisīja jautājumu: vai starp ieguldījumiem, kurus var izslēgt no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa[1], varētu būt arī vienreizēji ieguldījumi ģimenes un bērnu atbalsta politikas finansēšanai? Piemēram, vienreizēji izdevumi īres mājokļu celtniecībai galvaspilsētā, valstspilsētās un reģionos Latvijas ģimenēm, un remigrantu ģimenēm. Latvijas apdzīvotība arī ir Latvijas drošība.
Apzinoties skaudro demogrāfisko
situāciju, valstiski atbildīgi būtu atgriezties pie sarunas par Bērnu un
ģimenes lietu ministrijas atjaunošanu. Foto: Reinis Inkēns, Saeima
Zinātnes jomā vēlos izcelt plānoto finansējuma palielinājumu Valsts pētījumu programmā (VPP). Izglītības un zinātnes ministrijas plānos - 8,8 milj. 2023. gadā. Svarīgi gan ir tas, kā finansējums tiks ieguldīts, cik valstiski un saskanīgi ar Latvijas prioritātēm tiks definēti pētījumu virzieni. Pētījumu virzienu definēšanā ir jāņem vērā nacionālas valsts virsprincipu, Satversmē ierakstīto Latvijas valsts mērķi - valstisko atbildību par latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes stiprināšanu. VPP ir jāņem vērā Nacionālajā attīstības plānā definētie rīcības virzieni, jānodrošina pētījumi demogrāfijas jomā un jāiesaista humanitāro zinātņu potenciāls valsts drošības stiprināšanā. VPP virzienu definēšanas procesā būtu jāpiedalās arī Valsts prezidentam un augstskolu padomēm.
No 1. septembra ir plānots palielināt pedagogu darba
samaksu. Pirmskolās zemākajai atalgojuma likmei jāsasniedz 1070 eiro, bet
skolās – 1080 eiro. Ir paredzēti 8,6 milj.eiro, lai finansētu pāreju uz mācībām
latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās. Ir plānotas
mērķstipendijas 280 eiro mēnesī dabaszinātņu, matemātikas un fizikas (STEM - Science,
Technology, Engineering, and Mathematics), latviešu valodas un Eiropas
Savienības svešvalodu pedagogu sagatavošanai. Tas ir ļoti labi. Taču vai ar to
būs pietiekami?
Domāju, ka ceļā uz vienotu skolu valsts valodā varētu
palīdzēt līdzīgs risinājums, kādu īsteno Igaunijā. Latvijā tas nozīmētu: latviešu
valodas un literatūras pedagogiem, kuri strādā tajās skolās, kurās jāīsteno
pāreja uz mācībām valsts valodā, darba samaksa būtu jāaprēķina ar koeficientu
1,5. Viņu darbs ir grūtāks, un īpaši nozīmīgs Latvijas tautas saliedētībai.
Savukārt stipendijas pedagogu izglītībai varētu veidot
arī dalīti starp valsti un pašvaldībām. No valsts budžeta varētu finansēt 2/3
stipendijas apmēra, no pašvaldības 1/3, tad pedagoģijas students būtu
motivētāks palikt strādāt savā pašvaldībā.
Valsts valodas politikai un pārvaldei finansējums ir palielināts (IZM resorā plānots 2 256 161.) Jānorāda gan, ka šobrīd Valsts valodas rīcībpolitika Latvijā ir sadalīta starp vairākām ministrijām un iestādēm. Valsts valodas rīcībpolitika būtu spēcīgāka, ja to apvienotu vienā iestādē.[2]
Kultūrpolitikā
Kultūras ministrijas komandai ir izdevies noturēt un palielināt finansējumu gan Valsts Kultūrkapitāla fondā, gan Latvijas skolas somas programmai, gan sabiedriskajiem medijiem un citām programmām.
Reizēm uzpeld jautājums: Vai kultūras joma Latvijā ir
"pārfinansēta"? Dāmas un kungi, es domāju, ka atbildei pietiek ar
faktu: šogad papildus piešķirtie 3,8 milj. eiro darba samaksai kultūras
darbiniekiem valsts kultūras institūcijās joprojām nenodrošinās viņiem vidējā
atalgojuma līmeni sabiedriskajā sektorā.
Attiecībā uz finansējumu Latvijas kultūras augstskolām
– Latvijas Kultūras akadēmijai, Latvijas Mākslas akadēmijai, Jāzepa Vītola
Latvijas mūzikas akadēmijai – ir rūpīgi jāraugās, lai Izglītības un zinātnes
ministrijas izstrādātajos finansējuma piešķiršanas kritērijos būtu ņemta vērā
kultūras augstskolu izglītības, pētniecības un radošā darba specifika. Bez
kultūras augstskolu darba mums nebūtu Dziesmu svētku 150. gadskārtas, Lielās
Mūzikas balvas, izcilību dažādajos mūzikas un mākslas virzienos.
Atzinīgi vērtēju, ka šogad ir izdevies Sakrālā
mantojuma programmas finansējumu saglabāt 1 milj. eiro apmērā. Latvijas
vēsturiskie dievnami ir visas Latvijas tautas kopīgais mantojums un būtiska
nacionālās identitātes vērtība. Valsts prezidents Egils Levits iepriekšējā
vasarā Aglonā atgādināja, ka valsts un baznīcas attiecībās mūsdienīgā demokrātijā
“valstij ir nevis jāignorē baznīca, bet gan jāapietas saudzīgi ar tās gadsimtos
uzkrāto mantojumu, ko baznīca šodien, modernajā laikmetā, joprojām uztur un
attīsta."[3]
Sakrālā
mantojuma programma tam ir teicams piemērs. Neaizmirsīsim to, kad nākamvasar
brauksim uz Aglonu, un neaizmirsīsim par Sakrālā mantojuma programmas bāzes
finansējuma palielināšanu 2024. g. Valsts budžeta projektā. Bāzes finansējumam
ir jābūt 2 miljoniem eiro katru gadu.[4]
Domājot par kultūras vietu kopīgā labuma radīšanā, jāņem
vērā, ka kultūra ir arī balsts tautsaimniecībai. Ekonomikas transformācija
modernā valstī nevar notikt bez dinamiskas kultūras dzīves, kas kopj kultūras
tradīcijas, saglabā mākslas mantojumu un rada jaunas vērtības. Tautsaimniecību
modernizēt, tās pievienoto vērtību kāpināt un vairot nacionālas valsts kopīgo
labumu var personības, kuras spēj domāt radoši, rīkoties tikumiski krietni un
apliecināt patriotismu darbos. Kultūra, izglītība, zinātne un tikumisko vērtību
pārmantošana cilvēkiem palīdz kļūt par tādām personībām.
Noslēgumā pateicos ikvienai personai valdībā, ministrijās un Saeimā par ieguldīto darbu budžeta likumprojekta sagatavošanā. Pateicība katrai personai mūsu valstī, kura ar darbu savā aicinājumā veido mūsu valsts kopīgo labumu – tātad arī mūsu valsts budžetu. Paldies, Jums, cienītās dāmas un kungi, mūsu parlamenta opozīcijā par katru labo un vajadzīgo priekšlikumu. Novēlu, lai pāri koalīcijas un opozīcijas dalījumam, mums izdodas Saeimā kopīgi strādāt mūsu valsts Latvijas uzplaukuma labā un tuvākajā laikā arī, diskutējot par mūsu valsts nodokļu sistēmas efektivitātes pilnveidi.
Jurģis Klotiņš
Saeimas deputāts
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcija
Vecrīgā, 2023. gada 9. martā
[1] Valsts budžeta likumprojekta 5. pants:
[2] Domāju, ka labākais Valsts valodas pārvaldības modelis Latvijā būtu vienota augsti profesionāla, politiski neatkarīga un ar pilnvarām nodrošināta iestāde - Valsts valodas pārvalde. Iespējams, ka tai būtu jāpiešķir konstitucionāla orgāna statuss. Šajā kontekstā sk. https://lvportals.lv/dienaskartiba/309577-e-levita-uzruna-lu-juridiskas-fakultates-7-starptautiskaja-zinatniskaja-konference-2019
[4]
Jāpaskaidro, ka Valsts budžeta pieņemšanas sēdē 8. un 9. martā Saeimas
opozīcijas kolēģu iesniegtos priekšlikumus palielināt Sakrālā mantojuma
programmas finansējumu es nevarēju atbalstīt un balsoju “pret” šiem
konkrētajiem priekšlikumiem, jo koalīcijā bija pieņemts lēmums nekādus opozīcijas
priekšlikumus neatbalstīt. Tāds skarbs koalīcijas un opozīcijas nošķīrums
pastāv Valsts budžeta pieņemšanas procesā.
Ierakstīt komentāru