RĪGAS
DOME
RĪGAS DOMES DEPUTĀTS
Rātslaukums
1, Rīga, LV-1539, tālrunis 67026058, fakss 67026184, e-pasts: depu@riga.lv
Rīgā
|
|
Nr.
|
|
|
|
|
|
Uz
|
|
Nr.
|
|
Nacionālās apvienības valdei un
NA 13. Saeimas deputātiem
Labdien, cienītie kolēģi!
Nosūtu jums
vairākus priekšlikumus topošās valdības deklarācijai. Priekšlikumi izriet no
mana līdzšinējā darba Rīgas domes deputāta amatā kopš 2014. gada. Vairāki no
tiem attiecas tieši uz pašvaldību darbu un funkcijām. Aicinu Jūs iepazīties ar
priekšlikumiem un atbalstīt, ka tos tiešā veidā, vai paturot pamatideju un
mērķi, iekļauj valdības deklarācijā.
Transporta un mobilitātes nozarē
1. Izveidot
Rīgas aglomerācijā un Latvijā kopumā mūsdienīgu sabiedriskā transporta sistēmu ar integrētu maršrutu plānošanu un
vienotu biļeti visos transporta veidos. Rīgas aglomerācijā (metropoles areālā) sabiedrisko
transportu plāno, līgumus ar pārvadātājiem noslēdz un dotācijas sadala viena
Satiksmes ministrijai padota sabiedriskā transporta iestāde. Reformas rezultātā
novērsta sabiedriskā transporta pakalpojumu sadrumstalotība Rīgas metropoles
areālā starp pasažieru vilcienu, autobusiem un Rīgas pilsētas sabiedrisko
transportu, un ielikti pamati laikmetīgas un konkurētspējīgas sabiedriskā
transporta sistēmas attīstībai.
2. Nodrošināt,
ka Rīgas centrālajai stacijai un autoostai kā vienotam multimodālam transporta
mezglam ir viens pārvaldītājs – Satiksmes ministrijai padota iestāde.
(Attiecībā ES regula[1].)
3. Sabiedrisko
transportu reģionos
plānot tā, ka reisi cilvēkus nogādā no rīta uz darbu un vakarā atpakaļ
dzīvesvietā. Attīstīt transportu pēc pieprasījuma sadarbībā ar pašvaldību
sociālajiem dienestiem.
4. Pārskatīt
Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā noteikto regulējumu un noteikt
vienotākus kritērijus valstiskā mērogā, kādām pasažieru grupām pašvaldības
drīkst piešķirt sabiedriskā transporta atvieglojumus. Viens no mērķiem – mazināt iespējas
“pirkt” vēlētājus un deklarētos iedzīvotājus ar sabiedriskā transporta atlaidēm
vai pat ar bezmaksas transportu, kā tas ir Rēzeknē. Radīt priekšnosacījumus,
lai Latvijā vairs neatkārtotos tādas
situācijās kā valsts galvaspilsētā, ka citas valsts pilsonis pensionāru
braukšanas atlaidi saņem jau no 55 gadiem, kamēr Latvijas pilsonis tikai no 63
gadu vecuma.
5. Pārskatīt
Valsts ceļu būves standartu,
lai to cauraustu universālā dizaina
risinājumi – pieeja, kas nodrošina vides pieejamību cilvēkiem ar
invaliditāti. Kopā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi izstrādāt
pašvaldībām saistošus risinājumus, kā vēsturiskā bruģa ielās nodrošināt iespēju
gludi pārvietoties ar riteņkrēslu un bērnu ratiem.
6. Latvijas
starppilsētu autobusu maršrutos noteiktu skaitu reisu dienā jāveic autobusiem ar riteņkrēsla pacēlājiem (http://www.dhollandia.be/AU/en/150/DHOLLANDIA-uses-BUSWORLD-as-launch-platform-for-wheelchair-lifts-with-extra-lift-capacity)
7. Lai
sekmīgi īstenotu Latvijas Velosatiksmes attītības plānu, izveidot vadības darba grupu ar atbildīgajiem no Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas
un Veselības ministrijas un plānošanas reģioniem.
8. Valsts
ceļu būves standartā noteikt, ka nākotnē valsts galveno autoceļu seguma
atjaunošanas un pārbūves projektos ir jāparedz vairāk telpas velosipēdistiem (asfaltētais attālums starp balto
malējo balto nepārtraukto līniju un grants nomali) Būvniecības Valsts kontroles
birojā būs speciālisti, kuru pienākums būs veloinfrastruktūras būvniecības
uzraudzība.
9.
Sekmēt velotūrisma attīstību:
1.
Noteikt,
ka pasažieru vilcienā persona vienu velosipēdu var pārvadāt bez maksas.
2.
Noteikt,
ka reģionālajos starppilsētu autobusu maršrutos no 1. aprīļa līdz 1. novembrim
noteiktu reisu skaitu veic autobusi, kas aprīkoti ar velosipēdu turētājiem
aizmugurē, un par velosipēda pārvadāšanu netiek iekasēta papildus maksa. (https://www.flixbus.de/unternehmen/presse/pressemitteilungen/mit-fernbus-und-rad-durch-europa )
3.
Nodrošināt,
ka vasaras tūrisma sezonā pasažieru vilciens no Rīgas kursē līdz Krāslavai un
Ventspilij – piektdienā turp, svētdienā atpakaļ.
10. Autoceļu
uzturēšana un attīstība:
1) sakārtot ar autoceļiem saistītās meliorācijas sistēmas sadarbībā ar
apkārt esošo zemju īpašniekiem;
2)
katrai apdzīvotai vietai - bijušajam
pagasta centram - nodrošināt vismaz
vienu savienojums pa cieto segumu ar attīstības centru un galvaspilsētu;
3) asfaltēt tos grants seguma ceļus,
kuri pētījumos noteikti par prioritāriem, lai skolēni nokļūtu uz mācībām, viņu
vecāki uz darbu;
4) veikt
izmaiņas normatīvajos aktos (Aizsargjoslu likums), lai uzlabotu pašvaldību
iespējas
un darītu vieglāku ielu pārbūves procesu situācijās, kad pašreiz ir grūti (un
pat neiespējami) vienoties ar apakšzemes komunikāciju īpašniekiem;
5) valsts visintensīvāk noslogoto
galveno autoceļu rekonstrukcijā un būvniecībā ieviest Skandināvijā un Igaunijā
aprobēto ceļa modeli “2+1”, kur
ceļam ir 3 joslas, no kurām pārmaiņus 2 ir vienā virzienā un 1 pretējā virzienā
(autoceļi – A1 un A7);
6) Eiropas Savienības līdzfinansētajos
ceļu būves projektos nodrošināt starptautiskus iepirkuma konkursus, piedaloties
atbildīgo Eiropas institūciju ekspertiem
7) Papildināt Latvijas valsts ceļu
būves standartu ar noteikumiem, kas ļauj ceļu būvē ietaupīt līdzekļus. Līdzīgi
kā Skandināvijas valstīs un citviet Eiropā arī Latvijā veidot ceļus, kur
cietajam segumam uzreiz piekļaujas zāliens – nav plato grantēto nomaļu, kas
sadārdzina būvi un sadārdzina ceļa uzturēšanu.
8) Rail Baltica
projekta būvniecības gaitā sākt Bauskas apvedceļa būvi līdzās plānotajai dzelzceļa trasei,
kā arī ceļa A4 (Rīgas apvedceļa) šķērsojums pāri Daugavai pie Salaspils.
9) Visu
veidu ceļu būvē respektēt Latvijas Ainavu politikas pamatnostādnes un Eiropas
ainavu konvenciju.
Vides un kultūras vērtībām draudzīga ceļu būve ir nepieciešamība, lai saglabātu
Latvijas ainavu pievilcību. Vispārzināms, ka Latvijas unikālā pievilcība
slēpjas mūsu zemes ainaviskā mantojuma mazajās sastāvdaļās. Ceļu būvi regulējošajos tiesību aktos
iestrādāt normas, kuru mērķis būs labāk aizsargāt ainaviskās un kultūras
vērtības (to skaitā alejas), kuras atrodas pie ceļiem vai to tuvumā
apdzīvotās vietās un ārpus tām.
11. Gājēju un riteņbraucēju drošībai īpaši lauku apvidos cilvēkiem
nodrošināt iespēju saņemt bezmaksas gaismu atstarojošās vestes no
sociālajiem dienestiem, skolām, vienotajiem pašvaldības un valsts pakalpojumu
punktiem un nevalstiskajām sociālā darba organizācijām.
12. Izstrādāt
Rīgas dzelzceļa apvedceļa projektu (no Salaspils uz Daugavas kreiso krastu, lielākoties pa
RailBaltica koridoru vai pāri Daugavai pa Rīgas Ziemeļu transporta koridoru,
savienojot Eksportostas un Bolderājas dzelzceļa atzarus), lai brīdī, kad Rail
Baltica projekts būs pabeigts, Rīgas centrs būtu atbrīvots no dzelzceļa kravu
satiksmes.
13. Nodrošināt, ka sekmīgi norit jauno pasažieru vilcienu iepirkums, un staciju modernizācija norit pārdomāti,
respektējot kultūrvēsturiskās vērtības, it īpaši vēsturiskās staciju ēkas.
14. Paralēli Rail Baltica projektam attīstīt starptautiskos pasažieru
pārvadājumu maršrutus pa dzelzceļu: Rīga - Jelgava – Šauļi – Kauņa; Rīga –
Reņģe – Mažeiķi – Liepāja (vai Klaipēda). Ērtāka un ātrāka kļūs pasažieru
satiksme līnijā Rīga – Valga – Tartu – Tallina. Sadarbībā ar Lietuvas dzelzceļu
veikt izpēti par iespēju pagarināt nesen izveidoto pasažieru satiksmi no Viļņas
uz Daugavpili līdz Rēzeknei tūrisma sezonā. Vasaras sezonā atsevišķi vilciena
Rīga – Daugavpils reisi vismaz nedēļas nogalēs kursē līdz Krāslavai.
15. Ar mērķi attīstīt Latvijas ostu
konkurētspēju tagadējo un nākotnes izaicinājumu apstākļos TEN-T ostām (Rīga, Liepāja, Ventspils) izveidot vienotu pārvaldes
struktūru - Ostu un kuģošanas
pārvaldi - , kas atbildēs par visām trim ostām un kuģošanu kopumā.
16. Atbalstīt
mazo ostu attīstību.
Uzlabot jahtu tūrisma infrastruktūru un izstrādāt projektus, lai atjaunotu
Kolkas un Papes ostas piekrastes zvejai un tūrismam. Latvijas piekrastē ir
nepieciešams tāds ostu izvietojums, kas nav lielāks par 70 km – vienas dienas
brauciena ar jahtu attālumu.
Nekustamā īpašuma nodoklis
17. Ieviest jaunu NĪN aprēķināšanas
kārtību - 3 komponenšu modeli. 1. komponente - nemainīga likme par zemes
kvadrātmetru; 2. komponente - nemainīga likme par ēkas kvadrātmetru;
3.komponente - procentuāli noteikta daļa no kadastrālās vērtības, ja īpašuma
vērtība pārsniedz 200 000 eiro. Rezultātā nekustamā īpašuma nodokļi kļūs
samaksājami mājokļiem neatkarīgi no kadastrālās vērtības lieluma.
Kultūras nozares profesionāļu atalgojums
3.
Pieņemt valsts koncertorganizāciju profesionālo
mūziķu darba samaksas pieauguma plānu laika periodam no 2019.gada 1.janvāra
līdz 2023.gada 1. janvārim ar mērķi nodrošināt profesionālā mūziķa profesijai
atbilstošo atalgojumu un profesijas prestižu Latvijas kultūras dzīves nākotnei.
Plāna izpildes rezultātā valsts budžeta finansētajai profesionālā mūziķa
vidējai algas likmei valsts koncertorganizācijā – profesionālā pilna darba
laika simfoniskā orķestrī un
kamerorķestrī – 2023. gadā jāsasniedz valsts sabiedriskajā sektorā
nodarbinātas personas divu vidējo darba algu apjoms.
4.
Sākt
Nacionālās koncertzāles celtniecību Rīgā pie Daugavas.
Administratīvi teritoriālā reforma
5.
Izveidot
Rīgas aglomerācijas (metropoles areāla) administratīvo teritoriju un pārvaldi,
lai racionāli, saimnieciski pamatoti un ar vienotu redzējumu plānotu un
koordinētu šādas valsts funkcijas: teritorijas attīstības plānojums, satiksme
un transports, izglītības iestāžu pieejamība, atbalsts uzņēmējdarbībai.
Reformas rezultātā tiks radīti administratīvie priekšnoteikumi, lai pilnvērtīgāk
īstenotu Rīgas metropoles areāla iespējas Latvijas izaugsmei un celtu Rīgas
aglomerācijas konkurētspēju līdzās citām Baltijas jūras lielpilsētām.
Valsts
un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldība
6.
Pilnveidot
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, lai
noteiktu pašvaldību kapitālsabiedrībām pienākumu ar lielāku atklātību sniegt
informāciju par publisko līdzekļu dotāciju veidā piešķirtā finansējuma
izlietojumu.
Veselība
un labklājība
7.
Ar
izmaiņām alkohola aprites, smēķēšanas un azartspēļu likumdošanā noteikt, ka
iegādāties un lietot alkoholu un cigaretes, un spēlēt azartspēles atļauts no 21
gada vecuma; pašvaldībām dot tiesības aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus
diennakts kafejnīcās laikā no 22.00 līdz 8.00 noteiktās pašvaldības teritorijās
(piemēram teritorijās ar dzīvojamās apbūves zonējumu); diennakts kafejnīcām
noteikt platības un kvalitātes kritērijus, lai tās varētu saņemt alkohola
tirgošanas licenci; azartspēles no 2022. gada var organizēt tikai 4 un 5
zvaigžņu viesnīcās. Reformu rezultātā tiek radīti priekšnoteikumi labākai
sabiedrības sociālajai drošībai, veselībai un personu spējai ar darbu dot
pienesumu valsts labklājībai.
Bērnudārzu
pieejamība
8.
Veikt
nepieciešamās izmaiņas pašvaldībām un pirmsskolas izglītības iestādēm (PII)
saistošajos normatīvajos aktos, lai noteiktu pašvaldībām pienākumu kompensēt
bērna vecākiem privātā PII ar latviešu mācību valodu izmaksas pilnā apmērā
tajos gadījumos, kad pašvaldība nevar nodrošināt bērnam vietu pašvaldības PII
ar latviešu mācību valodu.
Kultūras
mantojuma saglabāšana un pieejamība
9.
Ielas
Vecrīgā un citās Latvijas pilsētās, kur saglabājies vēsturiskais bruģis
pielāgot, lai pa tām būtu ērti pārvietoties cilvēkiem ar invaliditāti
ratiņkrēslos. Ar valdības lēmumu šim mērķim novirzīt Eiropas Savienības
struktūrfondu līdzfinansējumu.
10. Turpināt
Sakrālā mantojuma programmu
(SMP) sadarbībā ar Latvijas kristīgajām konfesijām un Nacionālā kultūras
mantojuma pārvaldi. Katru gadu valsts budžetā SMP atvēlēt vismaz 1 miljonu
euro, lai būtu finanšu līdzekļi, par kuriem remontēt tos Latvijas dievnamus,
kuri valstī noteiktajā kārtībā ir atzīti par kultūras pieminekļiem.
11. Nodrošināt UNESCO Pasaules mantojuma
tradīcijas Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku Igaunijā un Lietuvā
translāciju Latvijas televīzijā. 2019. gadā nodrošināt, ka
Latvijas televīzija translē Igaunijas Dziesmu un deju svētku kopkora koncertu
un deju lieluzvedumu. (Tie notiks 2019.gada jūlija sākumā).
Dabas vērtību saglabāšana
12. Noteikt mežistrādes nozarei
saistošajos normatīvajos aktos vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas
pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, lai aizsargātu ligzdojošos putnus no
bojāejas vai nesekmīgas ligzdošanas. Šādas likumdošanas izmaiņas saskaņā ar
Eiropas parlamenta un padomes direktīvu 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris)
"Par savvaļas putnu aizsardzību" ir nepieciešamas, lai nodrošinātu
Latvijas mežizstrādes ilgtspējīgu FSC sertifikāciju, saglabātu bioloģisko daudzveidību
Latvijas mežos un rūpētos par valsts prestižu, ko līdzās koka izstrādājumu
eksportspējai veido arī attieksme pret dabas vērtību aizsardzību. (Latvijas
kaimiņvalsts Igaunija savā FSC sertifikācijas rāmī ir ielikusi šo mežizstrādes
"miera perioda" normu un plāno to arī ierakstīt likumdošanā.)[2]
Patiesā cieņā,
Nacionālās apvienības
Rīgas domes deputāts J. Klotiņš
[1]
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX:32012L0034
(26)
Lai
nodrošinātu godīgu konkurenci starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un lai
garantētu pilnīgu pārredzamību un nediskriminējošu piekļuvi pakalpojumiem, un
pakalpojumu sniegšanu, būtu jānošķir pārvadājumu pakalpojumu sniegšana no
apkalpes vietu ekspluatācijas. Tādējādi, ja apkalpes iekārtas operators pieder
kādai iestādei vai uzņēmumam, kas darbojas arī kravas vai pasažieru dzelzceļa
pārvadājumu tirgos un kam valsts mērogā ir dominējošs stāvoklis vismaz vienā no
kravas vai pasažieru dzelzceļa pārvadājumu tirgiem, kurā izmanto šo iekārtu, ir
nepieciešams šos divus darbības veidus pārvaldīt neatkarīgi. Šādai neatkarībai
nevajadzētu būt par iemeslu atsevišķu juridisku vienību dibināšanai apkalpes
vietās.
(27)
Nediskriminējošai
piekļuvei apkalpes vietām un ar dzelzceļu saistītu pakalpojumu nodrošināšanai
šajās iekārtās būtu jādod dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem iespēja sniegt
labākus pakalpojumus pasažieriem un kravas pārvadājumu lietotājiem.
[2] Latvijai
saistoša ir EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/147/EK (2009. gada 30.
novembris) par savvaļas putnu aizsardzību
Šis ir testa komentārs
Ierakstīt komentāru